Precīzi noregulēts smidzinātājs nav ierēdņa iegriba 2
Lauksaimniecības tehnikas pārbaudes un sertifikāciju regulējošie noteikumi no nacionālajiem pamazām tiek pārcelti uz starptautiskajiem ISO (Starptautiskā standartizācijas organizācija) un CEN (Eiropas standartizācijas komiteja) standartiem, kā arī Mašīnu direktīvu 42/2006/EC (Machine Directive) un Ilgtspējīgas izmantošanas direktīvu (Sustainable Use Directive). Attiecībā uz lauka smidzinātājiem tā ir ES direktīva 128/2009 Par drošu AAL lietošanu un ES standarts (norma) EN-ISO 16122-2:2015 Par lauka smidzinātāju pārbaudi.
Kādus smidzinātājus jāpārbauda?
Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu (LR MK 2012. gada 10. jūlija noteikumi nr. 491 Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām) jau līdz 2016. gada 26. novembrim visiem lietošanā esošiem smidzinātājiem bija jābūt pārbaudītiem vismaz vienu reizi. No pārbaudēm netiek atbrīvoti pat uz T–25 uzkarināmie smidzinātāji ar tvertnes tilpumu līdz 300 litriem. Vienīgais izņēmums ir pilnīgi jauni smidzinātāji, kam pārbaude jāveic tikai pēc 5 gadiem.
Pārbaudēm jābūt periodiskām, turklāt pārbaužu starplaiki nedrīkst pārsniegt piecus gadus līdz 2020. gadam un trīs gadus pēc tam.
Jāpievieno traktoram un jāuzpilda ar ūdeni
Pirms pārbaudes sākšanas smidzinātājs atbilstoši jāsagatavo – jānomazgā un jāizskalo darba šķidruma tvertne. Lai sekmīgi veiktu pārbaudi, smidzinātāja darba šķidruma tvertnē jāiepilda tīrs ūdens. Par tilpumu vislabāk konsultēties ar potenciālo pārbaudes veicēju. Tāpat smidzinātājs jāpievieno traktoram (izņemot pašgājējsmidzinātājus).
Noteikumos paredzēts, ka smidzinātājs līdz pārbaudes vietai nebūs jāpārvieto tālāk par 15 kilometriem, bet arī par to labāk vienoties ar pārbaudes veicējiem. Lai process būtu lētāks, ieteicams uz pārbaudi saorganizēt arī kaimiņus ar saviem smidzinātājiem.
Ja smidzinātājs atbildīs prasībām, pārbaudītājs uz tvertnes labā sāna uzlīmēs uzlīmi, kur norādīts pārbaudes veicēja sertifikāta numurs, pārbaudes veikšanas datums un nākamās pārbaudes datums. Uzlīmi neizsniegs, ja pārbaudē konstatēts vismaz viens būtisks defekts vai seši mazsvarīgi defekti.
Identifikācijas numurs – ja nav, piešķirs
Smidzinātāju identificē pēc tā identifikācijas numura, ko piešķīris ražotājs un kas norādīts uz rāmim piestiprinātās plāksnītes. Ja smidzinātājam nav identifikācijas numura, to pirmajā pārbaudes reizē piešķir pārbaudītājs. Identifikācijas numurs sastāv no konkrētās pārbaudes veicēja sertifikāta numura, šķērssvītras un pārbaudes veicēja piešķirtā kārtas skaitļa. Piešķirto identifikācijas numuru iekaļ uz smidzinātāja rāmja redzamā vietā.
Smidzinātāju pārbaudes
Smidzinātāju pārbaudes laikā tiek pārbaudīta kardānpārvada darbība, sūkņa darbība, visu tvertņu stāvoklis, filtru stāvoklis, mērīšanas un vadības ierīču darbība (īpašu vērību pievēršot manometra pārbaudei), cauruļvadu un savienojumu stāvoklis, stieņa un rāmja stāvoklis un funkcionalitāte, kā arī sprauslas (izsmidzinājums un darbības vienmērība) un to korpusi.
Taču pat teicamā darba kārtībā esošs smidzinātājs vēl nebūt nav garantija optimālas darbu kvalitātes nodrošināšanā. Smidzinātāju svarīgi arī optimāli noregulēt un darba gaitā ievērot šos parametrus. Bieži vien tiek grēkots ar konkrētam sprauslu tipam neatbilstoša darba spiediena izmantošanu, izsmidzinot vai nu pārāk smalkus (spiediens par lielu), vai pārāk rupjus pilieniņus (spiediens par mazu).
Optimālais darba spiediens: parastām plakanstrūklas sprauslām (piemēram, Lechler LU, Hardi F, TeeJet XR) ir 3 bar; zemspiediena sprauslām (piemēram, Lechler AD un IDK, Hardi LD un Minidrift, TeeJet TT un AIXR) no 1,5 līdz 4 bar; inžektorsprauslām (piemēram, Lechler ID, Hardi Injet, TeeJet AI) no 5 līdz 8 bar. Turklāt svarīgi, lai manometrs tiešām rādītu pareizi. To iespējams pārbaudīt, izmantojot pavisam vienkāršus instrumentus – jaunu sprauslu, hronometru un mērcilindru. Manometra kļūda var radīt izsmidzināšanas devas atšķirību līdz pat 60 litriem uz hektāru.
Nākamā kļūda tiek pieļauta, izmantojot nepiemērotu darba ātrumu. Bieži vien akli ticam traktora spidometram, un ar to arī bieži kļūdāmies. Patieso ātrumu iespējams noteikt tikai, ja traktoram uzmontēta GPS iekārta vai radars, kā arī veicot praktisku mērījumu, nobraucot konkrētu attālumu un uzņemot brauciena laiku. Attālums metros jāpareizina ar 3,6 un jāizdala ar brauciena laiku sekundēs. Parasti riteņu izslīdēšanas dēļ reālais ātrums ir mazāks par to, ko rāda spidometrs. Ieteicamais darba ātrums, smidzinot herbicīdus, ir līdz 9 km/h, bet insekticīdiem un fungicīdiem – līdz 6 km/h.
Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām
Prasības smidzinātājiem
Visiem iekārtas mezgliem jābūt labā tehniskajā stāvoklī, bez bojājumiem. Kardānpārvadam jābūt nebojātam aizsargam, kas nostiprināts pret rotēšanu, un tam jādarbojas netraucēti.
Sūknim jānodrošina vienmērīgs darba spiediens un maisīšanas funkcija smidzināšanas laikā. Sūkņa korpusam un gaisa vācelei jābūt labā tehniskā stāvoklī, un no tiem nav pieļaujama šķidruma noplūde (pārbauda ar 7 bar darba spiedienu).
Darba šķidruma tvertnei, uzpildīšanas lūkai, iztukšošanas krānam nav pieļaujamas šķidruma noplūdes. Uzpildīšanas lūkas sietam un gumijas blīvgredzenam jābūt bez bojājumiem. Darba šķidruma tvertnes līmeņa indikatoram un iztukšošanas krānam jābūt darba kārtībā. Maisīšanas laikā jābūt nodrošinātai vienmērīgai darba šķidruma sajaukšanai bez gaisa piejaukšanas (putošanās). Smidzinātājam jābūt aprīkotam ar tīrā ūdens tvertni roku un sejas mazgāšanai. Augu aizsardzības līdzekļu jaukšanas tvertnei jāfunkcionē tā, kā to paredzējis ražotājs.
Filtru korpusiem, filtrējošajiem elementiem jābūt labā tehniskā stāvoklī, un tiem nav pieļaujamas šķidruma noplūdes. Filtrējošo elementu izmēriem jābūt atbilstoši ražotāja noteiktajiem.
Mērīšanas un vadības ierīcēm nav pieļaujamas šķidruma noplūdes. Manometra skalai jābūt skaidri salasāmai visā diapazonā (pieļaujamā manometra spiediena novirze no normas ±0,25 bar). Vadības ierīcēm darba laikā jābūt ērti sasniedzamām un tām jānodrošina visu sprauslu, kā arī katras atsevišķas sekcijas vienlaicīgu ieslēgšanu vai izslēgšanu. Ja smidzinātājs aprīkots ar mehānisko manometru, tā korpusam jābūt ventilējamam.
Cauruļvadiem jābūt izgatavotiem no atbilstoša materiāla un to diametram jānodrošina vienāda šķidruma plūsma uz visām sprauslām. Tāpat cauruļvadiem jābūt bez plaisām un asiem izliekumiem, no tiem nav pieļaujamas šķidruma noplūdes, kā arī smidzināšanas laikā tie nedrīkst nokarāties smidzināšanas zonā. Sūcvadam jābūt ar armatūru, un tas sūkšanas laikā nedrīkst sakļauties. Šķidruma noplūdi pārbauda ar 7 bar spiedienu.
Stieņa uzkares rāmim nedrīkst būt mehāniski bojājumi, pārlieku liela brīvkustība un svārstības vertikālā plaknē. Stieņa aizsardzības un stabilitātes nodrošināšanas mehānismiem jādarbojas tā, lai stienis darba laikā pastāvīgi paliktu horizontālā stāvoklī un nesvārstītos. Stieņa augstuma regulēšanas mehānismam jābūt darba kārtībā.
Ja smidzinātājs aprīkots ar piespiedu gaisa plūsmas sistēmu, tās elementiem jāfunkcionē, tie nedrīkst būt bojāti, tajā nav pieļaujama gaisa noplūde. Tai pašā laikā tai jānodrošina stabila gaisa padeve smidzināšanas zonā. Ventilatora piedziņu jābūt iespējams atslēgt atsevišķi no citām iekārtas ierīcēm.
Uz stieņa jābūt uzstādītām vienāda izmēra un tipa sprauslām. Sprauslu korpusi nedrīkst būt bojāti, un tiem nav pieļaujamas šķidruma noplūdes. Sprauslu izsmidzinājumam jābūt vienmērīgam, un, ja smidzināšanu pārtrauc, no sprauslām nav pieļaujama izsmidzināmā šķidruma pilēšana. Pārbaudes laikā inspektors veiks arī funkcionālo testu, ar mērinstrumentiem kontrolējot sprauslu caurplūdi, kā arī manometra precizitāti.
Sprauslu caurplūdes mērīšanas procesu iespējams paātrināt, ja pārbaudei lieto vismaz 2 litru plastmasas pudeles ar nogrieztiem galiem, tās ar stieples vai auklas palīdzību piekabinot zem sprauslām. Darbojoties šādā veidā, ievērojami ietaupīsies laiks un nebūs nepieciešams tik liels ūdens daudzums. Vidējai sprauslu caurplūdei pieļaujama novirze (±5%) no ražotāju dotās.
Kā jau iepriekš minēts, smidzinātājs uzskatāms par darba kārtībā esošu, ja tam konstatēts ne vairāk kā viens būtisks trūkums un ne vairāk kā 6 mazsvarīgi trūkumi.
Pārbaudes iekārtas, veids un prasības
– Sūkņa caurplūdes mērītāja pieļaujamā kļūda, mērot caurplūdes, kas lielākas par 100 l/min, – 2% vai 2 litri, ja mēra caurplūdes, kas mazākas par 100 l/min.
– Pārbaudes manometram jābūt ar diametru, kas nav mazāks par 100 mm un maksimālo kļūdu 1,5% no mērāmā spiediena. Jānodrošina spiediena mērīšanas iespējas līdz 10 bar.
– Spiediena krituma mērījumiem starp manometru un sprauslām atļauts izmantot parastu standarta manometru.
– Izsmidzinājuma vienmērību atļauts mērīt gan ar skeneri, kā arī mērot katras sprauslas caurplūdi, sprauslām esot uz smidzinātāja, vai arī tās noņemot un pārbaudot uz stenda.
– Tā kā izsmidzinājuma vienmērību atļauts mērīt, arī neizmantojot skeneri, tā prasības neaprakstīsim skenera dārdzības (aptuveni 19 000 EUR) dēļ.
– Sprauslu caurplūdes mērījuma veikšanas laikā jāsmidzina visām sprauslām!
– Maisīšanas pārbaudes laikā jāsmidzina visām sprauslām ar maksimālo spiedienu, kas atkarīgs no sprauslu veida (4-8 bar).
– Ja caurplūdes mērīšanai izmanto mērtraukus, to tilpums nedrīkst būt mazāks par 2 litriem, gradācijai jābūt vismaz 20 ml un mērījuma kļūda nedrīkst pārsniegt 2,5%.
– Ja caurplūdes mērīšanai izmanto plūsmas mērītāju, tā pieļaujamā kļūda nedrīkst pārsniegt 1,5%.
– Standartā ir maz teikts par pārbaudes iekārtu pārbaudēm – vienīgi manometrs jāpārbauda reizi gadā. Par pārējām iekārtām nav minēts nekas – tātad jāuzticas ražotājiem.
– Pārbaudes veikšanai standarts pieprasa šādas iekārtas: sūkņa caurplūdes mērītājs; etalonmanometrs; standarta manometrs; skeneris vai sprauslu caurplūdes mērītājs. Šis jautājums ir ļoti diskutējams attiecībā uz visām iekārtām, jo direktīvā teikts arī, ka pārbaudes laikā atļauts izmantot jebkādus instrumentus, kas nodrošina mērījumu precizitāti.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā “Mans lauksaimniecības tehnikas parks”.
