Simt hektāri grīdas gadā. “Amber Wood” – precīzi līdz milimetra simtdaļai 0
Vairāk nekā puse klientu, iegādājoties jaunu grīdas segumu, izvēlas ozolu. Gaišā krāsā, lai būtu redzama koksnes struktūra. “Cilvēkiem patīk sajust koku,” stāsta SIA “Amber Wood” ražošanas vadītājs un līdzīpašnieks Ivars Akerfelds.
Populārākās grīdas – no ozola
Ivara Akerfelda vērtējumā viņa vadītais uzņēmums – SIA “Amber Wood” – patiesībā ir galdniecība, kas mēnesī saražo ap 10 000 kvadrātmetru ozola un oša parketa un grīdas dēļu. “Gada laikā, rupji rēķinot, kādus desmit hektārus noklājam ar grīdu. Desmit gados tie jau ir simt hektāri.”
Kādreiz grīdas segumos izmantoja masīvkoka dēļus, bet šodien “Amber Wood” gatavo divslāņu līmētos dēļus – virspusē cēlkoks, apakšā saplāksnis. Tāpēc, ka ozols ir ļoti vērtīgs un dārgs. Turklāt šāda grīda ir stabilāka, jo apakšējais slānis – bērza saplāksnis – ir līmēts krusteniski un nestaigā.
“Daudziem tagad siltās grīdas. Līdz ar to koks ziemā tiek sildīts, bet saplāksnis, kokam žūstot, palīdz nemainīt izmēru. Saplāksnī ir iezāģētas gropītes, lai materiālam būtu vietiņa, kur izplesties.” Ivars Akerfelds uzsver, ka uzņēmumā ražotie grīdas segumi ir unikāli un citiem tādu nav. “Mums kā mazam uzņēmumam ir ļoti svarīgi, lai mēs būtu savādāki nekā pārējie.”
SIA “Amber Wood” tikko iesniedzis Eiropas patenta pieteikumu jaunam produktam, ļoti ekskluzīviem grīdas dēļiem, taču ražošanas apritē tie nonākšot tikai tad, kad jaunā produkta patents būs apstiprināts. Ivars Akerfelds stāsta, ka uzņēmums jau šobrīd ražo īpašu produktu, ko tirgojot pašās dārgākajās Eiropas valstīs. Tas ir grīdas dēlis, kam cēlkoka virskārta, apakšā saplāksnis, taču saplāksnis ir uztaisīts tā, ka grīdas dēlis ir elastīgs, pat nedaudz lokans, un to ļoti viegli ieklāt uz jebkuras, pat mazliet nelīdzenas grīdas. “Tas nesametas un nelokās, tāpēc ka mēs to taisām citādi nekā citi. Tas patīk pircējiem Norvēģijā un Vācijā. Tie ir mūsu lielākie tirgi. Viņi ir gatavi maksāt, bet produktam jābūt ļoti labam. Ideālam. Tādēļ vajadzīgi instrumenti, ar ko var izzāģēt dēļus precīzi līdz milimetra simtdaļai.” Tāpēc arī “Amber Wood” asinātavā neviens darbgalds nav pirkts nekur citur kā vienīgi Šveicē. Uz asinātavu savus zāģus vedot asināt pat no Tallinas.
Runājot par grīdas cenām Ivars Akerfelds saka: “Cenu nosaka tas, cik biezā kārtā būs ozols un cik saplāksnis. Vai ozols būs bez vai ar zariem, un cik tas būs plats. Mums ir produkti, kas kvadrātmetrā maksā 100 eiro, un ir arī tādi, kas maksā 15 eiro.” Apdares tiek piedāvātas dažādas.
Taču šodien modē esot dabisks, ar cietvasku apstrādāts koks. Tas ir ļoti pieprasīts, jo cilvēkiem patīk, ka viņi sajūt koku, redz tā struktūru. Nereti klienti izvēloties arī tumšo krāsu, ar kuru pārklāti dēļi izskatās tā, it kā koks būtu vecs.
Latvijā visiem klājas gana labi
Runājot par tirgus iespējām, uzņēmējs atzīst, ka pārdošanas spējas atkarīgas no tirgus Eiropā. “Publiski informatīvajā telpā vairāk parādās sliktās ziņas un ekonomiskā attīstība tiek mazāk pamanīta. Ir tā, ka Eiropas tirgus šobrīd strauji iet uz priekšu, pieprasījums nepārtraukti aug, taču pieprasījumam līdzi strauji augušas arī ražošanas jaudas. Pirms kāda laika pieprasījums tiešām bija lielāks par piedāvājumu, bet šobrīd jau Eiropā ražo vairāk nekā pērk. Tas ir saistīts arī ar eiro kursu, kas kļuvis vājāks. Taču Eiropa ļoti daudz eksportē, un tas palīdz. Tātad tirgus strauji aug, bet arī ražošanas jaudas aug līdzi.”
“Amber Wood” vadītājs spriež, ka viņiem biznesā neejot ne labāk, ne sliktāk kā visiem pārējiem Latvijā. Bet Latvijā visiem, kuri strādā un darbojas, ejot gana labi. “Protams, neveiksmes var gadīties jebkuram. Mūs kādreiz aicina uz semināriem paklausīties veiksmes stāstus, bet patiesībā tie nav tik interesanti, kā to cilvēku stāsti, kuriem gadījušās kļūdas, bet kuri tikuši atkal uz priekšu. Ir ļoti vērts no viņiem pamācīties, lai pats šo kļūdu neizdarītu. Ne jau vienmēr uzvar tā komanda, kam ir miljoni.” Kura tad uzvar? Ivars teic, ka drosmīgākā.
“Mūsu visu neizbēgama problēma ir tā, ka sākām ar pilnīgi tukšām kabatām. Studiju laikā, deviņdesmito sākumā, man no Kuldīgas vajadzēja nokļūt Skrundā, bet autobusi negāja, jo nebija degvielas, un es tos 36 kilometrus nogāju kājām. Un sešu stundu laikā pa Kuldīgas ceļu nebrauca neviena mašīna. Tāpēc, ka sākām no nulles, esam daudz zaudējuši… Tomēr mēs atradām iespēju strādāt ar bankām, bijām pārāk dumji, lai baidītos. Ņēmām kredītus un attīstījāmies.”
Ivars stāsta, ka beidzis Meža fakultātes Kokapstrādes katedru. Strādājis par pasniedzēju, saņēmis stipendiju, aizbraucis studēt kokapstrādi uz Vāciju. Tur nodzīvotais laiks devis plašāku redzējumu. “Kad 2003. gadā nopirkām uzņēmumu, kaut kādas zināšanas jau bija. Te bija zāģētava. Galvenais labums – bija daudz metāla. Demontējot vecās iekārtas, pārdevām 500 tonnas metāllūžņu. Nāca Eiropas Savienība, un metāla cena uzkāpa. Ar to mēs arī sākām. Latvijā bija lielais celtniecības bums, grīdas bija pieprasītas, un mēs gājām tajā visā iekšā. Tagad mums jāpērk viena svarīga iekārta, un tā maksā divas reizes vairāk nekā toreiz viss uzņēmums.”
Vai cieto lapu koku pietiek? “Ja salīdzina, pirms gadiem 15 ozolu zāģēja vairāk, taču tagad vairāk jūtama sakārtotība. Baļķi ir tīri, precīzi garumā, atzaroti. Drošību rada arī tas, ka meža nozare Latvijā ir sakārtota un prognozējama.”
Uzziņa
* SIA “Amber Wood” dibināta 2003. gadā.
* Atrodas Jelgavas pagasta Mežciemā.
* Ražo ozola un oša divslāņu grīdas dēļus, parketu.
* Nodarbina 70 cilvēkus.
* 2017. gadā apgrozīja 3,5 milj. eiro.
* Pieder Latvijas pilsoņiem.
