Precizē nepieciešamā finansējuma apjomu onkoloģijas pacientu ārstēšanai 5
Autors : Kristīna Blaua
Joprojām trūkst valsts budžeta līdzekļu onkoloģisko slimību ārstēšanai, jo īpaši attiecībā uz inovatīvajiem medikamentiem, kuru klāsts pastāvīgi paplašinās, kļūstot pieejamām jaunām, efektīvākām zālēm, atzīts Saeimas Onkoloģisko pacientu atbalsta grupas sanāksmē.
Lai nodrošinātu līdzekļus kompensējamo medikamentu izmaksu segšanai, grupa nosūtījusi vēstuli Finanšu ministram Jānim Reiram, lūdzot papildu finansējumu “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022. – 2024. gadam” izpildei.
Saeimas Deputātu grupa onkoloģijas pacientu atbalstam 23. septembrī izteica atzinību valdībai par to, ka šī gada 6. jūlijā pieņemts “Onkoloģijas plāns”. Tā sagatavošanā iesaistījās Saeimas deputāti, Veselības ministrija, ārsti onkologi un pacientu biedrības.
“Tieši 13. Saeimas darbības laikā noticis pozitīvs pavērsiens onkoloģijas pacientu ārstēšanas uzlabošanā. Saeimas deputātu, Finanšu un Veselības ministru un ministriju speciālistu aktīvs darbs bijis izšķiroši svarīgs, lai šiem pacientiem sāktu nodrošināt pieeju modernai ārstēšanai,” teikts vēstulē.
Nepieciešama skaidrība par nākamo gadu
Tomēr, runājot par 2023. gada budžetā iekļaujamo finanšu apjomu veselības aprūpei, deputātu grupa uzklausīja Nacionālā veselības dienesta precizētu informāciju ar aktualizētiem aprēķiniem, un tie liecina, ka 20 miljonu eiro nepieciešami, lai kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) iekļautu medikamentus, kuri ir apstiprināti lietošanai, un 18 miljonu eiro vajadzīgi, lai pacienti varētu turpināt lietot tos medikamentus, kas KZS jau iekļauti 2022. gadā un agrāk, grupas sēdē skaidroja Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja.
Deputātu grupa onkoloģijas pacientu atbalstam lūdz Finanšu ministriju iekļaut šos izdevumus 2023. gada valsts budžeta attiecīgajos likumprojektos un arī attiecīgajos vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektos, uzsver grupas vadītāja Evita Zālīte–Grosa (“Konservatīvie”).
Šim un nākamajiem diviem gadiem onkoloģisko slimību ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācijai valsts budžetā jau paredzēti 20 miljoni eiro gadā, jo to Saeima nolēma 2021 gada rudenī, pieņemot valsts budžeta likumus. Onkoloģijas pacientu atbalsta grupas locekle Evija Papule (“Attīstībai/Par!”) to vērtē kā būtisku uzvaru, tomēr uzsverot, ka Latvijai jāpilda pieņemtais Onkoloģijas plāns, kas prasīs vēl papildu līdzekļus šai veselības aprūpes nozarei.
“Runāt par to, ka šogad valsts budžetā onkoloģisko slimību pacientu zālēm tika piešķirti 20 miljoni, nav pilnībā korekti, jo piešķīrums bija arī citām šīs nozares vajadzībām. Savukārt, runājot par 2023. gadu, neesmu vēl redzējusi nevienu dokumentu, kur šī summa Onkoloģijas plāna izpildei būtu apstiprināta,” komentē Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa.
“2022. gadam bija piešķirta viena trešā daļa no vajadzīgās summas. Pieļaujam, ka tas ir ielikts bāzē, jo 2023. gadā kopumā vajadzīgā summa tāpat nav mazāka – vairāk nekā 100 miljoni eiro, bet, kā būs realitātē, šobrīd neviens nezina – par to lems jaunā valdība.
Veselības ministrijā tiek veidota grupa Onkoloģijas plāna izpildes uzraudzībai, bet vispirms jābūt skaidrībai, kuram no visa lielā vajadzību klāsta finansējums tiks piešķirts, bet kurš paliks bez naudas.
Atbildīgie bieži neizprot būtību
““Onkoalianse” šo jautājumu apspriešanai uz tikšanos aicināja politiķus un valdības pārstāvjus. Kļuva skaidrs, ka daļa atbildīgo amatpersonu neizprot atšķirīgo pieeju, kāda vajadzīga attiecībā uz inovatīviem medikamentiem iepretī parastajām valsts kompensētajām zālēm, piemēram, medikamentiem asinsspiediena kontrolei, ko cilvēki iegādājas aptiekā. Diemžēl daudzi nesaprot, ka nepiešķirts finansējums vai neveikts izmeklējums var nozīmēt letālu iznākumu pacientam,” komentē O. Valciņa.
O. Valciņa pauda cerību, ka deputāti, kas darbosies 14. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā un Sociālo un darba lietu komisijā, sapratīs lietas būtību, jo būs ar iepriekšēju pieredzi šajā jomā – mediķi, labklājības jomas darbinieki vai cilvēki, kuri paši pieredzējuši cīņu ar onkoloģisku saslimšanu. “Zināšanas šo komisiju locekļiem ir ļoti svarīgas! Tas pats attiecas uz Onkoloģisko pacientu atbalsta grupu Saeimā, kas, kā mēs ceram, atkal tiks izveidota. Reizi četros gados pacientu aizstāvji likumdevējā sāk no nulles, un kompetences problēma ir pats lielākais trūkums to darbā.”
Zāles – ļoti svarīgas dzīvildzes palielināšanā
“Medikamenti ir ārkārtīgi svarīgi: ja kāda no onkoloģiskajām slimībām ilgi bijusi neārstējama, tagad daudzos gadījumos pacientam var palīdzēt un ievērojami pagarināt dzīves ilgumu. Farmācijas nozare strauji attīstās, piemēram, par diviem medikamentiem melanomas ārstēšanai piešķirta pat Nobela prēmija – tik ļoti nozīmīgas ir šīs inovācijas. Tās ir zāles, kas glābj dzīvības,” ārstēšanas nozīmīgumu raksturo O. Valciņa. “Tāpēc mēs iestājamies arī par zālēm un sakām, ka zāles dod lielāko pienesumu dzīvildzes paaugstināšanai esošajiem pacientiem.”
Runājot par profilakses nozīmi, O. Valciņa atzina, ka tā arī ir svarīga, tomēr tikai attiecībā uz veselajiem cilvēkiem un nākotnes pacientiem. Esošajiem pacientiem visvairāk palīdz medikamenti un mūsdienīgas medicīniskas manipulācijas. “Turklāt daudzi lēmumpieņēmēji nesaprot, ka onkoloģiskajiem pacientiem zāles nepieciešamas nevis vienai dienai un vienam gadam – tās jālieto ilgstoši, nereti vairākus gadus pēc kārtas. Var būt situācijas, kad sākumā jālieto viens medikaments, pēc tam jāpāriet uz citu un jāturpina kurss trīs, četrus gadus.”
Ārstēšanas rezultātus nemēra naudā: ja šogad kāda pacientu grupa saņems kompensētu inovatīvo medikamentu, cilvēki gribēs turpināt to lietot arī pēc šī laika, lai ārstēšanas rezultāts būtu paliekošs un viņi turpinātu dzīvot.
Kā pozitīvu aspektu O. Valciņa minēja vispārējo sapratni, ka veselība ir prioritāra joma. Tāpat jāņem vērā, ka Eiropas Savienība atzinusi onkoloģisko slimību ārstēšanu kā prioritāru veselības aprūpes jomu, jo vēzis ir novēršams un daudzos gadījumos veiksmīgi izārstējams. “Onkoloģiskās slimības attiecas uz novēršamajiem nāves gadījumiem – gan ar profilakses palīdzību nākotnes pacientiem, gan atklājot tās sākuma stadijās un uzlabojot ārstēšanu.”
