Precīzās lauksaimniecības metodes kartupeļu laukā 0
Ilze Skrabule, Dr. agr., Ilze Dimante, Mg. geog., Agroresursu un ekonomikas institūts
Pārzinot lielo līdzekļu izlietojumu lauku apsaimniekošanai, gudram saimniekam izdevīgāk būtu augsnē mēslojumu iestrādāt tikai tik, cik nepieciešams plānotās ražas ieguvei, ņemot vērā augsnes īpatnības katrā lauka stūrītī, bet nezāļu ierobežošanai atbilstošākos herbicīdus izmantot tikai katrā konkrētajā lauka nogabalā esošajām nezāļu sugām.
Tieši tāpat slimību un kaitēkļu ierobežošanai – augu aizsardzības līdzekļus lietot infekcijas perēkļos vai lauka apstrādi mainīt atkarībā no augu izturības spējām, ņemot vērā arī laika apstākļu ietekmi uz patogēnu attīstību. Savukārt, ja mēslojums un pesticīdi tiek izmantoti tikai konkrētās lauka vietās iespējami minimālos apjomos, tas krietni saudzīgāk ietekmē apkārtējo vidi. Nepārtērējot un ekonomiski izmantojot ķīmiski ražotos līdzekļus, samazinās to patēriņš un arī nepieciešamais ražošanas apjoms. Tādā gadījumā jau gluži globāli samazinās ķīmisko ražotņu negatīvā ietekme uz dabu.
Precīzā lauksaimniecība ietver tādu tehnoloģisko un agronomisko principu izmantošanu, ar ko iespējams vadīt lauksaimniecisko ražošanu mainīgos apstākļos telpā un laikā. Tās mērķis ir iegūt maksimāli iespējamo laukaugu ražu, nodrošināt ekonomisko izdevīgumu un saglabāt vides kvalitāti. Mērķu sasniegšanai tiek izmantota informācija par augsnes īpašībām, meteoroloģiskās prognozes, GPS un attālinātās datu vākšanas metodes (aerofoto, satelītuzņēmumi), kā arī citas modernas tehnoloģijas. Ļoti būtiskas ir arī ilggadīgas ražas datu kartes katram laukam. Ar informācijas tehnoloģiju palīdzību apkopojot un analizējot iegūto informāciju, tiek noteikti lauka apstrādei nepieciešamie parametri. Lauksaimniecības mašīnās un traktoros, kas veic lauka apstrādi, datorprogrammas regulē lauka apstrādi katrā konkrētajā lauka nogabalā.
Precīzās lauksaimniecības atslēgas vārdi ir: lauka un laukaugu apstrādes agrotehniskos pasākumus veikt īstajā laikā, konkrētajā vietā un pareizajā daudzumā. Visiem trim faktoriem jābūt vienkopus, jo, tikko nokavēts laiks, konkrētajā vietā vairs nedarbosies it kā pareizi izvēlētais apstrādes veids vai aprēķinātais mēslojuma un pesticīdu daudzums.
Vai arī kartupeļu laukā?
Līdz šim diezgan daudz bija dzirdēts par precīzās lauksaimniecības metožu izmantošanu labības laukos un zālājos, bet vai līdzīgas metodes var lietot arī kartupeļu laukā? Kartupeļu ražošanas ekonomiskā atdeve atkarīga no iegūtās ražas lieluma un kvalitātes. Protams, kartupeļu audzēšana saistās ar lieliem materiālajiem ieguldījumiem, bet reizēm ražas lielums viena lauka dažādās vietās var būtiski atšķirties. Ņemot vērā, ka viss lauks apstrādāts vienādi ar vienu un to pašu tehnoloģiju, būtiski atšķiras dažādu lauka nogabalu atdeve (ienākumi, pašizmaksa).
Precīzās lauksaimniecības metodes kartupeļu audzēšanā var izmantot, lai uzlabotu ražošanas efektivitāti, kā arī maksimāli samazinātu ražošanas ietekmi uz vidi.
Eiropas kartupeļu pētniecības asociācijas konferencē, kas 2014. gada vasarā notika Briselē, viena no zinātniskajām sekcijām bija veltīta pētījumiem par precīzās lauksaimniecības metožu lietošanu kartupeļu audzēšanā.
Jau noskaidrots, ka precīzās lauksaimniecības metodes var kontrolēt un ietekmēt kartupeļu ražas veidošanos vairākos virzienos:
· uzlabojot vai izlīdzinot augsnes īpašības (barības vielu pieejamība, augsnes reakcija, struktūra, mitrums un citas);
· veicot precīzu atšķirīgo lauka daļu apstrādi saskaņā ar pieejamo lauka raksturojumu, izslēdzot pārklāšanos vai neapstrādātas platības;
· izvērtējot augu stāvokli dažādās attīstības stadijās, lai noteiktu nepieciešamību pēc papildu barības vielām, ūdens vai augu aizsardzības pasākumiem.
Vairāku valstu pētījumos tiek izvērtētas iespējas precīzi noteikt kartupeļu augu stāvokli dažādās attīstības stadijās, lai varētu nodrošināt nepieciešamo barības vielu vai ūdens pievadi pilnvērtīgai attīstībai. Valonijas lauksaimniecības pētījumu centrā Beļģijā šobrīd tiek pētītas ekspresmetodes, ar kurām pēc iespējas agrāk lauka apstākļos varētu noteikt potenciālu slāpekļa trūkumu kartupeļu lapās. Agrāk lietotie hlorofila mērījumi ļāva fiksēt slāpekļa nepietiekamību, bet jaunākās metodes, kas balstās uz hlorofila un flavonīdu daudzumu lapās, ļauj noteikt aktuālo slāpekli saturošo vielu statusu auga attīstības fāzē.
Ciemos pie gudriem saimniekiem
Konferences dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar kartupeļu ražošanas saimniecību Beļģijā, kas jau pāris gadu precīzās lauksaimniecības metodes izmanto kartupeļu laukos.
Van der Borne Aardappelen saimniecība atrodas Beļģijas austrumos pie robežas ar Nīderlandi. Kopš 2006. gada saimniecību vada brāļi Jakobs un Jans van der Borni, kas turpina tēva sākto darbu lauksaimniecībā. Saimniecība ir viena no nozīmīgākajām kartupeļu ražošanas jomā valstī. Kartupeļi galvenokārt tiek audzēti pārstrādei frī kartupeļos, bet nākotnē papildus paredzēts nodarboties ar kartupeļu sēklaudzēšanu.
Lai labāk izprastu precīzās lauksaimniecības iespējas un lietojumu, saimnieki sadarbojas ar Beļģijas, Vācijas un Nīderlandes universitāšu zinātniekiem, iesaistoties dažādos pētnieciskos projektos. Tā kā precīzās lauksaimniecības metodes kartupeļu audzēšanā vēl ir attīstības stadijā, jautājumu ir ļoti daudz, tāpēc tiek veikti dažādu jomu pētījumi, izmantojot saimniecības praktisko pieredzi. Interesanti, ka arī universitāšu studentu zinātniskie darbi bieži vien ir saistīti ar pētījumiem precīzajā lauksaimniecībā. Paši saimnieki par īpaši nepieciešamiem un aktuāliem uzskata pētījumus un risinājumus, kā izmantot satelītattēlu informāciju par lauku kartupeļu ražošanas plānošanā.
Lauka izpēte un plānošana
Kartupeļu audzēšanai saimnieki katru gadu iznomā laukus no apkārtējiem zemes īpašniekiem gan Beļģijā, gan arī kaimiņos Nīderlandē. Parasti šie lauki ir nelieli, piemēram, 2014. gadā kartupeļu kopējā audzēšanas platība bija ap 450 hektāru, bet lauku skaits bija 117, visi lauki bija dažāda izmēra – robežās no 0,7 līdz 14 hektāriem. Saimnieki uzsver, ka viņi nav ieinteresēti ieguldīt līdzekļus lauku ielabošanā, vēl jo vairāk – nomātu lauku iekopšanā. Tomēr brāļi vēlas konkrētajā gadā maksimāli izmantot savā rīcībā nonākušos laukus iespējami augstas un kvalitatīvas kartupeļu ražas iegūšanai, efektīvi un ekonomiski veicot apstrādes katrā konkrētā lauka vietā, bet tikai tik, cik tas nepieciešams. Pavisam reāli katrs lauka kvadrātmetrs tiek izmantots maksimāli efektīvi, nodrošinot katra konkrētā auga prasības tieši tajā laikā, kad tas vajadzīgs. Sarunā saimnieks Jakobs uzsver, ka lauku apstrādei tiek izmantota tehnika, kas strādā gandrīz vai ar juveliera precizitāti – apstrādes novirze uz lauka nepārsniedz divus centimetrus.
Saimnieki saskata perspektīvu precīzās lauksaimniecības metodes lietošanā. Iepriekšējā gadā vidējā kartupeļu raža saimniecībā bija 57 t/ha, bet kā reāli sasniedzamu mērķi saimnieki izvirzījuši tuvākajos gados paaugstināt vidējo ražas līmeni līdz 70 t/ha. Turklāt turpinot saimniekot samērā nelielos, augsnes īpašību ziņā atšķirīgos laukos.
Darbu ar nākamo kartupeļu lauku audzētāji uzsāk vēl ilgi pirms veģetācijas perioda sākuma. Vispirms tiek iegūta karte, kas satur informāciju par lauka lielumu, topogrāfiju un konfigurāciju, lauka ģeogrāfiskās koordinātas tiek noprecizētas ar GPS palīdzību. Ilgi pirms veģetācijas perioda sākuma – februārī un martā – lauks tiek skanēts, noskaidrojot augsnes reakciju (pH), augsnes struktūru un arī sablīvējumus, kā arī potenciālās mitrās vietas uz lauka, ņemot vērā lauka virsmas topogrāfiskās izmaiņas. Vienlaikus no lauka tiek ņemti augsnes paraugi, lai specializētās laboratorijās noskaidrotu augiem pieejamo barības vielu daudzumu augsnē. Lai precizētu un izskaidrotu skanētos un no satelīta iegūtos lauka attēlus, visi dati tiek datorizēti salīdzināti ar augsnes īpašību raksturojumu, kas iegūts no analīžu rezultātiem, un izvērtēta kopaina.
Ņemot vērā potenciālā kartupeļu lauka konfigurāciju un iegūto informāciju par augsni, jau iepriekš tiek datorizēti izplānoti katra lauka apstrādes virzieni, kartupeļu vagu izvietojums un tehnoloģiskās joslas, kas paredzētas lauka apstrādei veģetācijas periodā. Saskaņā ar barības vielu nodrošinājumu augsnē un augsnes mitruma uzturēšanas spēju (māla daļiņu klātbūtni augsnē) tiek sagatavots lauka mēslošanas plāns. Vienlaikus tiek izstrādātas sēklas kartupeļu stādīšanas normas katram lauka nogabalam. Auglīgākās lauka vietās kartupeļi vagās tiek stādīti ciešāk, bet vietās, kur pastāv lielāks barības vielu izskalošanās risks, stādīšanas norma ir zemāka.
Kartupeļu lauka sezonas darbu plānojumā tiek ņemts vērā arī lauka malu noēnojuma efekts. Tā kā kartupeļu lauki nav pārāk lieli, diezgan bieži tie robežojas ar mežmalām vai kokiem, kas noēno lauka malas. Šajās vietās saules radiācija nebūs tikpat liela kā klajā lauka vietā, tāpēc paredzams, ka nevarēs izveidoties pietiekami augsta raža un ekonomiski izdevīgāk šādās vietās ir iestrādāt zemāku mēslojuma devu un sēklas bumbuļus stādīt retāk. Turklāt retākā stādījumā uzlabojas gaismas apstākļi, veidojas sausāks mikroklimats, kas palīdz ierobežot slimību attīstību tieši šajā nogabalā.
