Precīzākiem asinsvadu izmeklējumiem 0
Reizēm diagnostika nav iedomājama bez kontrastvielas izmantošanas, kas padara slimības izmainītos audus labāk redzamus.
Tradicionāli angiogrāfijā jeb asinsvadu izmeklējumā izmanto kontrastvielu, taču kopš šā gada janvāra Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) pieejama arī medicīniskā ogļskābā gāze, ar kuras palīdzību iespējams pārbaudīt ekstremitāšu, kā arī vēdera dobuma artērijas un vēnas. Gan kontrastvielai, gan gāzei ir savas priekšrocības un trūkumi. Kādi tie ir, skaidro RAKUS Diagnostiskās radioloģijas centra Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja Svetlana Rudņicka.
Šķidrās kontrastvielas
Veicot rentgena uzņēmumu vai datortomogrāfiju, visplašāk izmanto jodu saturošu kontrastvielu, ko ievada vēnā vai artērijā. Magnētiskās rezonanses izmeklējumā lieto vielas ar magnētiskām īpašībām, piemēram, dzelzs oksīdu, bet ultrasonoskopijā – ar gāzi pildītas mikrosfēras.
Kuņģa un zarnu trakta pārbaudēm izmanto speciālu kontrastvielu, kas jāiedzer. Tā var būt gan jodu saturoša, gan bārija sulfāta suspensija, kura atgādina baltu putru, ko var iegādāties ar dažādu garšu.
Lai noskaidrotu, vai jodu saturoša kontrastviela nekaitēs veselībai, pirms izmeklējuma veic asins bioķīmisko analīzi, pārbauda nieru un vairogdziedzera funkciju. To nav ieteicams izmantot pacientiem ar nieru nepietiekamību, jo šim orgānam radīsies liela slodze, kā arī gadījumos, kad ir pastiprināta vairogdziedzera darbība. Problēmas var rasties pat veseliem cilvēkiem.
Uz izmeklējumu ar kontrastvielu jāierodas tukšā dūšā, jo procedūras laikā un pēc tās var rasties nelabums, taču no pastāvīgi lietotajiem medikamentiem gan nav jāatsakās. Kā stāsta daktere Rudņicka, nereti pacienti pārprot un domā, ka zāles nedrīkst dzert.
Tie, kas lietojuši jodu, jau zina, vai pret to nav alerģiska reakcija. Mūsdienās izmantotajām kontrastvielām gan ir minimāla negatīvā ietekme, tostarp neliels alerģiskas reakcijas risks. Tā var izpausties tūlīt ar ādas apsārtumu, izsitumiem, tūsku, niezi, aizdusu vai arī tikai nākamajā dienā ar nātreni vai balsenes tūsku.
Kontrastviela izraisa asinsvadu paplašināšanos un asinsspiediena pazemināšanos, tādēļ pēc procedūras var būt reibonis, slikta dūša, vājums. Kontrastviela no organisma izvadās vidēji pēc 12 stundām. Lai šo procesu veicinātu, jāuzņem mazliet vairāk šķidruma nekā parasti, taču ne vairāk par diviem litriem dienā, lai nepārslogotu nieres.
Alternatīva – ogļskābā gāze
Medicīniskās ogļskābās gāzes izmantojums ļauj veikt nepieciešamos izmeklējumus un mazinvazīvas operācijas slimniekiem ar smagiem nieru un aknu funkcijas traucējumiem, vairogdziedzera pastiprinātas darbības gadījumā, kad veselības stāvokļa dēļ nedrīkst lietot jodu saturošu kontrastvielu. Gāze kā kontrastviela ir labs risinājums pacientiem ar cukura diabēta izraisītu nieru slimību, jo viņiem ir bojāti nieru audi un asinsvadi, kā arī smagas alerģiskas reakcijas gadījumā. To, tāpat kā šķidro kontrastvielu, ievada vēnā vai artērijā un lieto ne tikai diagnostikā, bet arī ārstnieciskajās procedūrās, piemēram, asinsvadu paplašināšanā.
Gāzes izmantošanai ir vairākas priekšrocības: tā āri uzsūcas un pazūd jau pēc pāris minūtēm, neizraisa blaknes, piemērotāka izmeklējumiem un precīzākai operācijas veikšanai, ja ir grūti noteikt asiņošanas vietu no asinsvada, tai ir zemākas izmaksas. Trūkumi: nav piemērota visu ķermeņa daļu un orgānu, piemēram, galvas asinsvadu izmeklēšanai, slimniekam var rasties neliels diskomforts, jo dažreiz jāieņem īpaša poza, piemēram, jāguļ ar paceltām kājām vai uz sāniem, izmeklējums notiek trīsreiz ilgāk, uz dažām sekundēm var rasties nepatīkamas sajūtas sirdī, zemāka attēlu kvalitāte.
Fakti
Rīgas Austrumu slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā izmeklējumu ar ogļskābo gāzi plāno veikt vidēji 80 pacientiem gadā jeb aptuveni sešiem septiņiem pacientiem mēnesī.
Asinsvadu izmeklējumus jeb angiogrāfiju šajā nodaļā mēnesī veic apmēram 150 pacientiem.
Asinsvadu izmeklējumi ir valsts apmaksāts pakalpojums, kura pieejamība atkarīga no kvotām.
