Amerikāņi par LU izgudrojumu maksā sešciparu summu. Kas izdevies mūsu izgudrotājiem? 0
Latvijas Universitātes (LU) Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta komandai izdevies izgudrot īpašu digitālo zenītkameru, kas spēj veikt tiešus gravitācijas anomāliju mērījumus ar precizitāti, kas pārsniedz līdzšinējo tehnoloģiju iespēto, reizē padarot procesu daudz ātrāku un vienkāršāku.
Ieinteresēti gravitācijas mērījumos
Mērījumi ar šo instrumentu ļaus uzlabot Zemes gravitācijas lauka īpašību (ģeoīda formas) zināšanas, kas aktuālas, lai varētu globālās satelītnavigācijas sistēmu (GNSS) koordinātu mērījumus tieši izmantot precīzās ģeodēzijas vajadzībām. Iespējami arī pielietojumi ģeoloģijā gravitācijas anomāliju lokalizācijai un struktūras pētījumiem. Kas būtiski – izgudrojums jau radījis ārvalstu kompāniju interesi, un noslēgts pirmais licences līgums par 100 000 eiro, kas ir universitātes rekords.
Kā stāsta institūta direktors un viens no izgudrotāju komandas autoriem Gunārs Silabriedis, zenītkamera ir viens no pasaulē pagaidām nedaudzajiem šāda tipa astrometriskajiem instrumentiem. Ideja par šāda instrumenta nepieciešamību radusies jau apmēram pirms 10 gadiem.
“Kameras izveidošana kļuvusi iespējama, pateicoties nesenam zinātnes un tehnoloģiju progresam virknē jomu – digitālu attēlu, globālās satelītnavigācijas sistēmu, elektronisko līmeņrāžu tehnoloģijās, precīzu astrometrisko zvaigžņu katalogu izveidē,” stāsta Silabriedis. Apvienojot šīs tehnoloģijas datorvadāmā portatīvā instrumentā, kļuvis iespējams precīzi definēt ģeoīda virsmu vai jūras līmeņa turpinājumu zem kontinenta.
“Saistībā ar dažādām masu koncentrācijām zemē, tā ir visai viļņaina, un, lai varētu noteikt precīzu augstumu, šo ģeoīdo virsmu vajag ļoti precīzi definēt. Tam palīdz mūsu radītais instruments, ar kuru var noteikt ļoti nelielas svērteniskās līnijas noslieces – runa ir par sekunžu daļām,” savu izgudrojumu uzteic direktors. Viņš uzsver, ka ar šo problēmu pasaulē saskaras ļoti plaši, un latvieši nav vienīgie, kas strādā pie problēmas risinājumiem – pasaulē esot vēl pāris līdzīgu instrumentu, taču acīmredzot mūsu zinātnieku radītais izgudrojums ir labākais.
“Neesam instrumentu nekur reklamējuši. Mūs atrod pēc publikācijām. Vispirms mūs atrada mongoļi, bet vēlāk no zila gaisa arī amerikāņi, kuri visu vēlas uzreiz – nāk ar konkrētu piedāvājumu, grib visus līgumus noslēgt acumirklī. Ierīci viņiem vajadzētu nogādāt martā,” stāsta Gunārs.
Jūt pat automašīnas iedarbināšanu
Ar ierīci jādarbojas attālināti, jo tā ir ļoti jutīga – 20 metru attālas automašīnas iedarbināšanu ierīce jutīs un izmaiņas parādīs. Vienīgā problēma – tā kā mērījumi ir atkarīgi no zvaigznēm, darbs var notikt tikai naktī, un mākoņu daudzumu debesīs ietekmēt nevar neviens.
“Instruments ir vertikāls teleskops, kas savienots ar ļoti precīzu līmeņrādi. Tas fotogrāfē tālus, kosmiskus objektus vairākos stāvokļos. Griežot vertikālo teleskopu, kas savienots ar līmeņrādi, uz riņķi, var noteikt organiskās līmeņa nobīdes.” Zinātnieks uzskata, ka katrā valstī būtu jābūt vismaz vienam šādam aparātam, jo jebkurā darbībā nepieciešami alternatīvi neatkarīgi mērījumi, kas var pārbaudīt klasisko mērījumu metožu precizitāti.
Patents negarantē veiksmi
Izgudrojums ir patentēts, lai nodrošinātu tā aizsardzību. Kopumā LU šobrīd ir deviņi spēkā esoši Eiropas patenti un 23 Latvijas teritorijas patenti. Kā sarunā norāda universitātes Komunikācijas un inovāciju departamenta vecākais eksperts Māris Jansons, patentu iegūšanas process nemaz nav vienkāršs, turklāt bieži patents negarantē tā komerciālu veiksmi.
“Bieži vien patenti ir nekomerciāli un nesaimnieciski, kas nav veidoti kādam noteiktam mērķim, rezultātam. Turklāt, pat ja ir kaut kas unikāls, ne vienmēr kompānijām par to rodas interese un tās vēlas to iegādāties. Labā ziņa – varam slēgt licences līgumu. Šādu līgumu slēgs arī LU ĢĢI, kam ir gan t.s. “dzelži”, gan programmatūra. Amerikāņi to visu ļoti grib un piedāvā bargu naudu, bet mēs negribam viņiem to pārdot. Tāpēc slēdzam licences līgumu, kas ierobežo viņu iespējas – būs gan ģeogrāfiski ierobežojumi, gan viņi ierīci nedrīkstēs pavairot,” skaidro Jansons.
Viņš norāda, ka līdz šim LU noslēgusi vairākus licences līgumus, piemēram, ar “Madara Cosmetics” un “Grindex”, taču par krietni mazākām summām – dažiem desmitiem tūkstošu. Turklāt uzņēmumi iegādājušies produktu, kas jau sākotnēji veidots noteiktam mērķim. Tomēr viņš uzsver, ka universitāšu primārais mērķis nav kaut ko komercializēt, bet gan radīt jaunas zināšanas un augstas klases zinātniekus.
Vairāk nekā 100 jaunu patentu gadā
Patenta iegūšanas process var aizņemt vairāk nekā 10 gadus, kas ir ilgs laika posms, ņemot vērā, ka patents produktu aizsargā vien 20 gadus. M. Jansons norāda, ka universitātē kāds izgudrojums patentēšanas procesā atrodas jau septiņus gadus. Jo vairāk laika paiet, jo mazāka jēga no izgudrojuma, jo tehnoloģijas attīstās un izgudrojums var novecot. Latvijas patents aizsargā tiesības uz unikālo izgudrojumu tikai Latvijā, un to iegūt neesot grūti. Kopumā Latvijā parasti gadā ir apmēram 100 – 120 patentu pieteikumu.
Cits stāsts ir par patenta iegūšanu Eiropas vai ASV tirgum. “Bijusi situācija, kad Latvijā patentētu izgudrojumu sniedzam Eiropā uz pilno ekspertīzi. Gadās – ekspertam ir tik būtiski iebildumi, ka saprotam, ka no patenta nekas daudz nesanāks. Patentējot Eiropai, obligāti arī jānorāda, kuras valsts tirgum gribi izgudrojumu patentēt – jo vairākās, jo dārgāk tas izmaksās,” norāda M. Jansons. Izrādās, ASV patentu pieteikšana un izskatīšana aizņem daudz īsāku laiku nekā Eiropā, taču ASV specifika ir tāda, ka pieteikumu noteikti kāds apstrīdēs. Kamēr sūdzības izskata, var paiet ilgs laiks. Tas liecina par to, ka Eiropā tirgu uzmana krietni rūpīgāk nekā ASV, taču birokrātiskais aparāts ir daudz lielāks.
RTU – līdere patentu skaita ziņā
Patentu skaita ziņā no augstskolām līdere ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar 159 spēkā esošiem Latvijas patentiem un deviņiem ārvalstu patentiem. Pērn pieteikti vēl 22 Latvijas patenti. RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa uzsver, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība universitātē ir ļoti nozīmīga, ņemot vērā RTU zinātnieku lielo potenciālu tehnoloģiju un jaunu produktu izstrādē. Cik katrs patents nopelnījis, viņa gan neatklāj.
“RTU zinātniskās darbības rezultātā rodas dažādi intelektuālā īpašuma objekti, kas pārsvarā tiek aizsargāti ar patentu vai kā zinātību, un līdzīgi kā ar jebkuru īpašumu ar šīm tiesībām iespējams veikt licencēšanas vai pārdošanas darījumus. RTU ir seši licences līgumi, un viens no tiem ir noslēgts ar uzņēmumu “Conelum”, kam ir ekskluzīva licence uz RTU Ūdens pētniecības zinātniskajā laboratorijā izstrādātu tehnoloģiju, kas ļauj divu stundu laikā noteikt pelējuma sēnīšu klātbūtni pārtikas produktos, piemēram, pienā, jogurtā vai svaigā gaļā,” stāsta Eliņa. Vairāk par uzņēmumu varat lasīt 23. oktobra pielikumā “Latvijas Bizness”.
Laila Eliņa arī norāda, ka RTU aktīvi izmanto Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenoto programmu “Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai”, kas vērsta uz pētniecības organizāciju īpašumā esošo pētniecības rezultātu komercializāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs ar nolūku palielināt pētniecības organizāciju ienākumus no pētījumu rezultātu komercializēšanas vai pārvēršot pētījumu rezultātus veiksmīgā uzņēmējdarbībā. Šajā programmā RTU tehnoloģiju pārnesei piesaistījusi jau gandrīz 1,8 miljonus eiro.
“Tālākai attīstībai un tehnoloģiju pārneses pasākumu īstenošanai atbalstītas piecas RTU zinātnieku izstrādātas potenciāli komercializējamas tehnoloģiju idejas. Proti, ar programmas atbalstu RTU zinātnieki turpina attīstīt Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadošā pētnieka Andra Šutkas vadībā radītu nulles enerģijas tehnoloģiju farmācijas uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai no īpaši noturīga organiska piesārņojuma, ar ko tradicionāli izmantotā bioloģiskā attīrīšana netiek galā,” piebilst Eliņa.
Savukārt RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki izstrādā dabisku termoiepakojuma materiālu no Latvijā plaši pieejama skuju koku zaleņa un tehnoloģiju omega-3 eļļas ieguvei no biodegradējamiem citu nozaru ražošanas atkritumiem, izmantojot mikroorganismus. Tāpat tiek turpināts darbs pie daudzu robotu sistēmas industriālu telpu uzkopšanai, kuras tehnoloģiskais izaicinājums ir pārvērst cilvēka darbināmu industriālo uzkopšanas mašīnu par sadarboties spējīgu robotu, veidojot pamatu robotu komandām vienota mērķa sasniegšanai.
