Preambula finiša taisnē 9
Katrai Saeimas frakcijai ir kādas pretenzijas pret Egila Levita piedāvāto preambulas variantu, bet tām visām, atskaitot “Saskaņas centru”, izdevies vienoties par kompromisa variantu, kurš vakar tika apstiprināts otrajā lasījumā. Vairākus gadus tapušos Satversmes grozījumus varētu pieņemt pirms Jāņiem.
“Juridiskā komisija mēģināja pēc iespējas uzklausīt katra priekšlikuma iesniedzēju motīvus un nākt viņiem pretī, meklējot iespējas attiecīgos risinājumus atspoguļot preambulas tekstā,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”). Viņa gan atzina, ka atsevišķos gadījumos tas nebija iespējams. Piemēram, noraidīts tika Andreja Elksniņa (“SC”) piedāvātais Satversmes ievaddaļas variants, kura pamatā ir Lietuvas konstitūcijas preambula, tikai bez atsaucēm uz okupāciju un valsts nepārtrauktības doktrīnu. Tā gan piedāvāta tikai skata pēc, jo kopējā saskaņiešu nostāja joprojām ir nemainīga – pilnībā pietiek ar pašreizējo Satversmes ievaddaļu (“Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi.”).
Atsevišķi iebildumi pret preambulas tekstu ir arī Nacionālajai apvienībai (NA). Būtiskākais no tiem – koalīcijas vairākuma nevēlēšanās Satversmē noteikt, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija. “Šo faktu minēt preambulā ir mūsu pašu attieksmes un pašdefinēšanās jautājums. Ja kāds lolo cerības, ka valstnācijas neminēšana preambulā tiks kaut kādā veidā novērtēta, es gribu teikt, ka jebkura piekāpība šajā un līdzīgos latviešiem būtiskos jautājumos netiks novērtēta! Tieši otrādi – šāda rīcība parasti tiek uztverta kā vājuma pazīme! Un vai tad tas kādu apvainotu, ja tekstā būtu rakstīts, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija? Vai varbūt kādam ir letofobija?” retoriski jautāja deputāte Vineta Poriņa. Tāpat NA pārstāvji dažādās diskusijās pirms Saeimas sēdes pauduši neizpratni, kādēļ 1990. gada 4. maijs kārtējo reizi tiek izcelts kā neatkarības atgūšanas datums. Viņuprāt, ne mazāk būtisks ir arī 1991. gada 21. augusts. Tomēr šoreiz nacionāļi demonstrēja piekāpību un pievienojās Juridiskās komisijas piedāvātajam kompromisa variantam.
Balsojumā preambulu otrajā lasījumā atbalstīja 69 deputāti (koalīcija un neatkarīgie), pret balsoja visi 27 saskaņieši. Tā kā līdz šim notikušas ļoti daudz diskusiju un deputātiem jau bijis daudz laika iesniegt savus uzlabojumus, tādēļ pirms trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanai atvēlēts laiks tikai līdz nākamajai otrdienai. Līdz ar to Saeimai ir labas cerības pieņemt šo dokumentu 19. jūnija sēdē. Tiesa – ar nosacījumu, ka būs kvorums. Proti – koalīcijas deputāti nebūs aizbraukuši komandējumos vai citu iemeslu dēļ nokavējuši sēdi, jo Satversmes grozījumu pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.
Uzziņa
Otrajā lasījumā apstiprinātais Satversmes preambulas teksts
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvija ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.
Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valstiskumu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma noziegumus.
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības.
Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene, darbs un uzticība Latvijai ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret citiem cilvēkiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.
Latvija, apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, aizstāv savas intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.
Dievs, svētī Latviju!”
