Monika Zīle: Prāvošanās zemteksti 17
Pirms dažām dienām Satversmes tiesa (ST), izskatījusi 10. Saeimas deputāta Valērija Kravcova un bijušās Jēkabpils domes deputātes Nataļjas Čehovas pieteikumu, paziņoja: norma, kas nosaka pašvaldību domju deputātiem obligātu latviešu valodas zināšanu C līmeņa 1. pakāpē, atbilst valsts pamatlikumam. Abi pieteikuma iesniedzēji nav apmierināti ar šo Latvijā nepārsūdzamo spriedumu, un V. Kravcovs jau paziņojis, ka meklēs taisnību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Tam, kurš nepazīst Latvijas ikdienu, jau nodoms vērsties ST liksies absurds. Par ko te vispār trokšņot? Bez tiesas taču skaidrs, ka valsts valodu slikti zinošs deputāts nejaudās pārstāvēt vēlētāju intereses. Līdz ar to murgaina izklausās V. Kravcova iecere par došanos uz ECT un jāsāk šaubīties, vai bijušais parlamentārietis draudzējas ar elementāru loģiku. Bet šajā gadījumā tai nav nozīmes. Tiesāšanās mētelītim, kā mēdz teikt, ir pavisam cita odere.
Nupat notikušajā “Saskaņas” kongresā izskanēja, ka no šī politiskā spēka saraksta 10. Saeimā ievēlētais V. Kravcovs aptur darbību partijā. Vēl nesenā pagātnē, kad liepājniekam Kravcovam parlamentā bija problēmas ar valsts valodas prasmi un tās nepietiekamo zināšanu dēļ “Saskaņas centrs” viņu neiekļāva nākamās Saeimas ārkārtas vēlēšanu sarakstā, partijas spicesvīrs Nils Ušakovs teicās izmantot atraidītā izcilās organizatoriskās spējas Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņai 2014. gadā. Tagad šis uzdevums vairs netika pieminēts, un pats V. Kravcovs sacīja, ka visus spēkus veltīšot krievu kopienas vadītāja pienākumiem, kurus viņam, cik var spriest, pavisam drīz uzticēs domubiedri.
Nekā pārsteidzoša tādā pagriezienā nav. Vēl Saeimas deputāts būdams, V. Kravcovs aktīvi palīdzēja iegūt Krievijas pilsonību visiem tās tīkotājiem. Bet 2011. gadā intervijā laikrakstam “Vesti segodņa” viņš paziņoja, ka nākotnes plānos ietilpst krievu apvienošana Eiropas mērogā jeb krievu kopienu tīkla izveidošana: Vācijā vien dzīvojot divi miljoni tautiešu, bet kopā varētu rēķināties ar vismaz sešiem miljoniem. Savukārt Latvijas krievu kopienas kodolu V. Kravcovs saskatīja Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī – ar galvaspilsētas tautiešiem diezin vai sanākšot nopietna darīšana. Ja piedevām atceramies, cik reižu dažādās auditorijās Liepājas uzņēmējs solījies panākt oficiālu lietošanas statusu krievu valodai, tad nav ne mazāko šaubu, ka pieteikums ST un pošanās uz ECT satur politiskās stratēģijas un taktikas elementus. Tie veido iestrādnes līdera pamanāmībai, kas ļaus piesaistīt mātes Krievijas līdzekļus kopienas vajadzībām. Par to nebūtu iemesla satraukties, ja uz kopienas vadību pretendējošā V. Kravcova kārtējā iestāšanās pret latviešu valodu neradītu nopietnas bažas, ka no šī veidojuma diezin vai strāvos Latvijas valstij draudzīgas vēsmas.
Vēl tikai piebilde par pašvaldību deputātiem obligāto valsts valodas C līmeņa 1. pakāpi. To apguvušai personai cita starpā jāspēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, jāprot lasīt un saprast dažāda rakstura un sarežģītības tekstus. Šīs elementārās prasmes apstrīdot, V. Kravcovs raida nepārprotamu signālu, ka krievu kopiena viņa vadībā tiks orientēta turēties pa gabalu no “tekstiem” valsts valodā. Līdz ar to mums nav ne mazākā pamata lolot ilūzijas, ka Latvijā dzīvojošie sveštautieši pametīs savu informācijas telpu un sabiedrības sašķeltība zudīs.
