Prokuratūra apsūdz prāvestu bērna seksuālā izmantošanā. Kā pasargāt bērnu no vardarbības, kam jāpievērš uzmanība, lai kas tāds nenotiktu? 104
Aģentūra Leta ziņo, ka bijušo Rīgas Svētā Alberta draudzes prāvestu Krišjāni Dambergu prokuratūra apsūdz par bērna seksuālu izmantošanu baznīcas telpās.
Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēts kāds Romas katoļu draudzes prāvests par to, ka nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni izdarīja seksuāla rakstura darbības ar mazgadīgu bērnu.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais prāvests pēc novadīta dievkalpojuma Romas katoļu baznīcas telpās, izmantojot to, ka atradās divatā ar cietušo un neviens netraucēja viņa prettiesisko darbību veikšanu, kā arī izmantojot cietušā uzticēšanos viņam kā draudzes prāvestam kā arī cietušā bezpalīdzības stāvokli, proti, apstākli, ka viņš sava mazgadīgā vecuma dēļ neapzinās ar viņu veikto darbību patieso raksturu, nozīmi un nespēj nodrošināt sev aizsardzību, veica seksuāla rakstura darbības.
Apsūdzētā vīrieša prettiesisko darbību rezultātā tika apdraudēta cietušā dzimumneaizskaramība, tikumība un normāla fiziskā un garīgā attīstība.
Apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzīst.
Jau ziņots, ka Dambergu policija aizturēja šogad aprīlī.
Kā liecināja aprīlī publiskotā informācija portālā “katolis.lv”, katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs par Rīgas Svētā Alberta draudzes administratoru iecēlis tēvi Jāni Savicki, jo Dambergs atbrīvots no draudzes prāvesta pienākumiem un nebūs arī Misionārā semināra jaunajai evaņģelizācijai “Redemptoris Mater” garīgais tēvs.
Pēdējos gados šis nav vienīgais gadījums Latvijā, kur mācītājiem tiek inkriminēti seksuāla seksuāla rakstura noziegumi. Patlaban par seksuāla seksuāla rakstura noziegumu kopā ar vēl vienu vīrietis apsūdzēts Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa.
Saskaņā ar apsūdzību noziedzīgie nodarījumi izdarīti laika posmā no 2017. līdz 2018.gadam.
Pērn vasarā Latvijas Radio vēstīja, ka aizdomās par seksuāla noziegumu Talsu novadā varētu būt aizturēts bijušais Talsu baptistu draudzes mācītājs, kurš pirms vairākiem gadiem bijis arī Talsu novada sociālā dienesta dienas centra vadītājs.
Mēs atgādinām, ka personu par vainīgu var atzīt tikai tiesa.
Šī ziņa liek aizdomāties, kā un vai pasargājam savus bērnus no pieaugušajiem, kuru nolūki var sabojāt atvasei visu turpmāko dzīvi. Un šķiet, ka visprecīzākais padoms, kam jāpievērš uzmanība, lai šāda nelaime nenotiktu jūsu ģimenē, meklējams amerikāņu psiholoģes, starptautiski atzītas seksuālās varmācības ekspertes Annas Solteras grāmatā “Varmākas”, kuras priekšvārdā ASV sabiedrisko personu aizsardzības speciālists Geivins de Bekers raksta: ”Vecākiem, kuru bērni vēl nav cietuši no seksuālas varmācības, ir daudz vieglāk vaimanāt par apkārt klaiņojošajiem svešiem ļaundariem, nekā pieņemt to, ka viens no viņu paziņām , kurus viņi mēdz ielūgt savās mājās, varētu būt viņu bērniem bīstams. Par spīti tam, ka fakti apliecina: lielāko daļu seksuālo noziegumu pret bērnu pastrādā cilvēki, kurus bērnu vecāki ļoti labi pazīst.“
De Bekers priekšvārdā arī norāda, ka liela problēma mūsdienās ir tieši vecāku neiedziļināšanās šajā problēmā, kā arī liela loma ir tieši sociālajam faktoram. “Mātes strādā, bet viņu bērnus pieskata sveši ļaudis. Nemitīgi pieaug šķirto laulību skaits, daudzas mātes apprecas otrreiz, un daudzi bērni iegūst patēvus. Statistika liecina, ka patēvs vai mātes civilvīrs, seksuālais partneris, bērnus seksuāli apdraud nesalīdzināmi biežāk nekā īstais tēvs.
[..]Izvarotāji reti iezogas mājā nakts vidū. Biežāk viņi nāk pa parādes durvīm, kā draugi, kaimiņi, skautu vadītāji, mācītāji, skolotāji, skolas direktori, ārsti un treneri. Mēs viņus šad tad laipni ieaicinām savās mājās, ļaujam viņiem vest bērnus pārgājienos ar nakšņošanu kempingā, vai uz basketbola spēli, vai uz Pestīšanas amijas bērnu pasākumiem. Mēs to pieļaujam, jo nesaskatam šajos cilvēkos varmākas. Mēs esam iedomājušies, ka seksuāls varmāka izskatās pēc briesmoņa – un tādu briesmoni mēs taču noteikti uzreiz ievērotu, vai ne? tas jaukais, jaunais mācītājs, kurš vada visas pusaudžu nodarbības, – jauneklis ar iešķībo, šķelmīgo smaidu un kastaņbrūino matu šķipsnu, kas pastāvīgi krīt uz pieres, mīļais jauneklis, kurš apciemo vecus cilvēkus un no saviem personiskajiem līdzekļiem ziedo nabagajiem, – tas, protams, nevar būt viņš! Viņš nevarētu būt uzmācies bērniem, viņa rēķinā nekādi nevar būt deviņdesmit upuru – beigu beigās viņam nav taču ne 30 gadu! Un tas izskatīgais, pieklājīgais vīrietis, kurš tikai vēlas apskatīt pārdodamo motociklu tur, dziļāk pagalmā…viņš taču nevar būt izvarotājs ar nazi aiz bikšu jostas, kurš tikai gaida brīdi, kad jūs pagriezīsieties ar muguru, lai atklātu savu šito seju!
[..] ir viens konkrēts faktors, kas attiecas uz pedofīliem: viņus iedrošina bērnu psiholoģiskā neaizsargātība. Viņi rīkojas tāpat kā plēsīgie dzīvnieki, kuri medībās nolūko vājāko upuri, ko var nošķirt no bara. Pedofīls parasti bērnus saviem vecākiem neatņem ar varu, viņš to vispirms pievilina – ne jau seksuāli, bet gan iekarodams bērna – jūsu bērna – uzticību. Vai arī jūsējo. Nepamatoti un pat vieglprātīgi uzticēdamies seksuālam varmākam, vecāki gluži kā atver viņa priekšā bērnus, lai viņš varētu iet un nodoties savām baudām. Jūsu ziņā I, vai jūs šos vārtus atveŗsiet vai arī aizcirtīsiet viņam deguna priekšā.
Vecāku neuzmanībai un nolaidībai var būt briesmīgas sekas. Runa nav tikai par bērnu seksuālu izmantošanu šī termina “maigākajā”nozīmē, kā to parasti saprot., bet par konkrētu, nežēlīgu dzimumaktu. Tieslietu ministrijas (red. ASV) statistika nepaŗprotami liecina, ka 15% izvarotāju upuru ir jaunāki par 12 gadiem. “
