Čavars: griesti vēl nav sasniegti 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sākas laiks, kad prāts strādā kopā ar ķermeni – apmierināts pēc savas labākās sezonas teic Latvijas basketbola izlases centrs Klāvs Čavars.
Latvijas izlase Pasaules kausa kvalifikācijā izcēlās ar sev netipiski labu spēli aizsardzībā. Kas ir šo pārmaiņu pamatā?
K. Čavars: Saprotam, ka Latvijas izlase var savākt daudz vairāk talantu, nekā ir šobrīd, bet, ko nevar ar talantu, to var ar darbu – tāpēc strādājām aizsardzībā. Spēles sākumā neaizgāja uzbrukums, tāpēc bija jāstrādā aizsardzībā. Pirmajā spēlē Serbijā visi meta iekšā tālmetienus, otrajā komandas nevarēja iemest.
Piekrīti, ka galvenais treneris Luka Banki maina Latvijas izlases identitāti?
Tādas ir viņa prasības, spēles stils, un tas strādā. Kad Banki kļuva par “Pesaro” galveno treneri, komanda Itālijas čempionātā atradās pēdējā vietā, bet sezonas beigās tika izslēgšanas turnīrā, izstumjot no turienes Andreja Gražuļa pārstāvēto “Trieste”. Neticu, ka to var panākt tikai ar uzbrukumu, aizsardzībai ir jābūt.
Treneris iedevis ko jaunu arī tavā izpratnē par basketbolu?
To, ka garais spēlētājs var būt kā iniciators uzbrukumā, visam nav jāiet caur aizsargiem. Pagājušajā vasarā, izlasei sākot gatavoties, bija dīvaini, cik daudz bumba ir manās rokās, bet lēnām pieradu. Vienmēr izspēlē caur garo spēlētāju, mazie noskrien, sabloķējas un ir tālāks risinājums.
Pēc uzvaras pār Serbiju viņš ģērbtuvē bijis emocionāls un birušas arī asaras. Kā tu atceries to nervu?
Visi bija priecīgi, Luka – emocionāls, priecīgs, ka džeki uzklausa un sanāk realizēt. Sajutu, ka treneris ir visā iekšā, rūp Latvija un Latvijas izlase. Nav tikai ārzemnieks, kuram ir noteikts uzdevums, tas ir kas vairāk.
Kādā valodā Banki lamājas – itāliski?
Es to par lamāšanos nenosauktu, ja salīdzina ar karjerā pieredzēto. Vienkārši kāds stingrāks vārds. Gatavošanās procesā citreiz varbūt pat esam pārāk brīvi, bet trenerim ir liela pieredze, tāpēc uzticos, ka viņš visu kontrolē. Nedomāju, ka kāds izlasē jūt spiedienu, bet ir atbildība pret darbu.
Augustā varam gaidīt tikpat kvalitatīvu spēli?
Domāju, ka jā – ja saglabāsim kodolu, pievienosies vēl citi spēlētāji. Rolands Šmits statistikas ailītes tā nepapildina, bet ar klātbūtni aizsardzībā, treniņos, ģērbtuvē jūti, ka ejam uz priekšu. Turpināsim strādāt un augustā jāpieliek vēl kripatiņa klāt. Kā treneris teica – nepietiek ar to, kā līdz šim spēlējām, kāpjam augstāk.
Varbūt jau esat ar galvu atdūrušies griestos?
Ceru, ka ne, ir kur augt, piesaistīt augstāka līmeņa spēlētājus. Griesti sasniegti tad, kad nav kur augstāk kāpt.
Kā būs spēlēt kopā un pret Kristapu Porziņģi?
U-18 izlasē bijām kopā un arī 2017. gadā izlasē pie Ainara Bagatska. Līdz īstai pretspēlei gan netiku ne vienā, ne otrā reizē – jauniešos biju diezgan tāls rezervists, bet pieaugušajos man viss ātri beidzās, jo spēles situāciju imitēšanā ieskrēju Artūram Ausējam pakausī un salauzu degunu. Lielas izredzes tikt sastāvā uz Eiropas čempionātu man nebija, taču iespējas ir vienmēr.
Kādas ir tavas attiecības ar tālmetieniem?
Ja ļauj, labprāt izpildu, šosezon trāpīju 80 procentus – četrus no pieciem. Iespējams, varēju vairāk mest, bet spēles zīmējums ir tāds, ka tad sanāk lauzt sadarbības, komandas biedri to no manis laikam negaida, vienīgi pēdējās sekundēs nekautrējos. Izlasē pēdējo reizi, šķiet, metu U-18 laikos. “Liepājā” (2015. gadā) Uvis Helmanis ne visai ļāva izpildīt, nākamajā sezonā arī skatījās – varbūt nē, labāk ej zem groza, un tā arī beidzās mešana. Modernais basketbols vēl nebija tik ļoti ieskrējies.
Pēc gada “Liepājā” aizbrauci uz Spāniju.
Tas bija uzreiz pēc Eiropas U-20 čempionāta. Grankanārijā bijām vairāki latvieši – Anžejs Pasečņiks, Kristaps Gludītis, Džeiks Krūmiņš joprojām tur ir. Pēc ierašanās viss nomainījās, atnāca cits treneris pirmajai un arī otrajai komandai, kas spēlē ceturtajā līgā. Pēc sešiem mēnešiem sapratu, ka nebūs labi, beigsies veselība vai es pats – treneris organizēja paleo treniņus, kuru ideju es nesapratu, šķita nenopietni – bez ekipējuma, svaru zālē iet nedrīkstēja. Mentāli bija grūti, 21 gada vecumā saproti, ka esi iesprūdis Spānijas ceturtajā līgā. Tas līmenis neapmierināja, neredzēju, ka būs iespēja iekļūt pirmajā komandā. Teicu aģentam, ka kaut kas jāmaina, un viņš atrada vietu Turcijas otrajā līgā.
Šķiet, ka tagad esi nobriedis savam labākajam basketbolam?
Domāju, ka jā, ceru vēl pielikt. Sākas laiks, kad prāts strādā ar ķermeni kopā, nevis tikai viens vai otrs, pirms tam vairāk strādāja ķermenis. Kad biju “VEF Rīga”, Mareks Mejeris teica, ka vienā brīdī to uztversi – sanāk, kā gribi. Jau “Ventspilī” ieguvu lielāku lomu, tad Minskas sezonas sākumā guvu traumu – pretinieks iekrita celī un savainoju sānu saites, beigās atgriezos uz trim mačiem. Šosezon Polijā treneris uzticējās, jautāja, kā rīkoties dažādās situācijās, tiku pie spēles laika.
“Astoria” vienībai gan sezona īsti neizdevās, Polijas līgā bijāt devītie.
Mērķis bija tikt “play off”, pietrūka vienas uzvaras. Līga interesanta, pēdējā vietā esot, var uzvarēt pirmo.
Tu paliec Bidgoščā?
Līgums bija uz vienu gadu. Tirgū līdz šim īstas kustības nav, īpaši to var teikt par Poliju, kas parasti ātri slēdz līgumus. Tas izskaidrojams ar Eiropas čempionātu, kā dēļ sezona sāksies vēlāk. Bidgošča, cik saprotu, nav piedāvājusi pagarināt. Es gribētu uzspēlēt ne tikai vietējā čempionātā, bet arī Eirokausos, redzēsim, varbūt tā būs spēcīgāka līga. Aizvadītā sezona ļauj cerēt, ka karjerā izdosies spert soli uz priekšu.
Vizītkarte. Klāvs Čavars
* Basketbolists
* Dzimis 1996. gada 11. februārī
* Augums 2,06 m
* Aizvadītajā sezonā spēlēja Polijas klubā Bidgoščas “Astoria”, šosezon 30 spēles, vidēji mačā 27 minūtes, 12,2 punkti un 7,7 atlēkušās bumbas. Spēlējis arī Spānijas ceturtajā līgā, Turcijas otrajā līgā, Vienotajā līgā ar Minskas “Čmoki”.
* Latvijas čempions ar “VEF Rīgu” (2019.).
* Latvijas izlasē debitēja 2020. gadā pret Bosniju un Hercegovinu; kopā 19 spēles, vidēji 5,8 punkti.
* Ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbībā augstskolā “Turība”.
