Anda Līce: “Liberālā” jauno laiku vardarbība pret bērniem 2
Dzīvnieku pasaulē ar savu garo kaklu tik ļoti izceļas žirafes, ka tā vien gribas jautāt, vai daba nav kļūdījusies. Taču, redzot, kāds attālums šķir Eiropas Savienības dalībvalstis un to problēmas no Briseles, ir jājautā, vai kļūdījušies nav cilvēki.
Ko īsti sevī ietver arī Latvijā ieviestā “liberālā pedagoģija”? Tās aizsegā nemanāmi notiek bērnu un vecāku, skolēnu un skolotāju lomu maiņa, un tam, protams, jau tagad ir savas sekas. Pieaugušie vairs nezina, kā panākt, lai bērni un jaunieši par savām izvēlēm un izdarībām uzņemas atbildību un veic savu tiešo pienākumu – mācās. Par disciplīnu un elementāru pieklājību nemaz nerunājot. Daudzi skolēni atbildību par kāda priekšmeta nezināšanu pilnībā uzveļ uz skolotāja pleciem: “Mēs nesaprotam,” viņi saka. Lai kā skolotājs pūlas izskaidrot nesaprasto, viņi atkārto, ka nesaprotot. To pašu viņi saka, arī pārnākuši mājās, un tad vecāki dodas uz skolu – ne jau lai noskaidrotu savu lolojumu īstos nesekmības iemeslus, bet lai pateiktu, ka skolotājs ir nejēga. Ētisko vērtību sabrukumu izraisa pieaugušie, nevis bērni.
Pieaugušie bērnus sargā no jebkāda emocionālā diskomforta, diemžēl arī no pelnītām sirdsapziņas ēdām, un tajā pašā laikā, piemēram, ļauj noskatīties, kā Dānijas zoodārzā nogalina un plēsīgajiem zvēriem izbaro žirafi. Prātiņ, nāc mājās! Lai nu ko var pārmest iepriekšējām paaudzēm, tikai ne šādu barbarismu. Agrāk lauku sētā, kad notika cūku bēres, vecāki bērnus nesauca skatīties cūkas kaušanu. Kā var runāt par bērnu aizsardzību, ja tieši viņiem ir saražots lērums baisu multfilmu un asiņainu datorspēļu. Ne jau bērni, bet pieaugušie ir ieviesuši apzīmējumus “vieglās” un “legālās” narkotikas. Lielie bērnu tiesību aizstāvji tagad paši nezina, ko iesākt gan ar šo postu, gan ar seksuālo izlaidību un pieaugošām vardarbības tieksmēm.
Visi liberālās pedagoģijas “labumi” vēl jau nemaz pie mums nav atnākuši. Internetā lasīju (iespējams, tā ir tīša provokācija, jo nebija minēta valsts) par kādu ģimenīti, kurā gadu vecam puisēnam vecāki ir izvēlējušies “dzimumu neitrālu” audzināšanu, proti, puisēns dienas pirmajā pusē valkā zēna drēbes un spēlējas ar mašīnītēm, bet pēcpusdienā viņu ietērpj kleitiņā un liek spēlēties ar lellēm. Cik it kā nevainīga ir jauno laiku vardarbība pret bērniem!
Dabā viss ir pareizi – žirafes, pateicoties savam garajam kaklam, redz tālu. Cilvēku pasaulē pārāk garš kakls traucē – mēs mērkaķojamies pakaļ citiem un vairs zem kājām neredzam savu ceļu.
