Prātīgi un pakāpeniski. Kultūras iestādes saņēmušas sanitāro protokolu un gatavas uzņemt apmeklētājus 0
Pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma Covid-19 pandēmijas dēļ pamazām apmeklētājiem durvis vērs kultūras iestādes. Pirmie rindā – muzeji un bibliotēkas. Tikai otrdien, 12. maijā, Kultūras ministrija izsūtīja iestādēm precīzu sanitāro protokolu, tomēr lielākā daļa iestāžu jau bija gatavojusies.
Bibliotēkas visgatavākās
Faktiski, kā jau rakstīju pašā Covid-19 krīzes sastinguma punktā, daļa bibliotēku arī ārkārtas situācijā nepārtrauca vai ļoti ātri atjaunoja lasītāju apkalpošanu (“Gaismas pilis pandēmijas laikā turpina darboties”, “LA” 14.04.). Tagad apkalpošanu gatavas atjaunot arī tās, kas to uz laiku bija pārtraukušas, piemēram, Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB).
“Nopietnas iestādes gatavojas jau laikus, tādēļ, līdzko Kultūras ministrija publicēs oficiālo sanitāro protokolu, esam gatavi vērt savas durvis,” sacīja RCB direktores vietniece Doloresa Veilande. Bez apdoma traukties uz bibliotēku gan nevajadzētu, iesaka Doloresa Veilande:
lasītāji tiks apkalpoti, tomēr grāmatas nebūs brīvpieejā,
tādēļ vēlams jau pirms gājiena uz bibliotēku caurskatīt elektronisko katalogu un izlemt, kuras grāmatas tieši lasītājs vēlēsies lasīt.
Bibliotekāri izdevumus sagatavos, lai apmeklētājiem bibliotēkā (kur, protams, būs nodrošināti dezinfekcijas līdzekļi un nepieciešamā distance) tos varētu iespējami ātri izsniegt. Pēc tam kad grāmatas atgriezīsies bibliotēkā, tās nonāks desmit dienu ilgā karantīnā, un elektroniskajā katalogā parādīsies attiecīga atzīme, lai lasītāji zinātu, kurā brīdī konkrēto grāmatu atkal varēs saņemt.
Uz 15 minūtēm būs pieejami arī bibliotēkas datori, savukārt materiālus, kurus izsniedz tikai lasīšanai uz vietas, bibliotekāri skenēs vai kopēs, lai lasītāji tos varētu izmantot attālināti. Katram reģistrētajam lietotājam piecas lapas vienā pasūtījumā tiks kopētas bez maksas, pauda D. Veilande.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) apmeklētājus sāks uzņemt no 26. maija, diezgan būtiski pārorganizējot darbu. Lasītāju apkalpošana notiks tikai ātrijā, pārējie stāvi apmeklētājiem būs slēgti. “Ievērojot sanitāro protokolu, ātrijā vienlaikus varētu apkalpot 60 personu, tādā gadījumā tie būtu astoņi kvadrātmetri uz vienu lasītāju, bet kopējā lasītāju apkalpošanai paredzētā platība būtu 480 m².
Tādējādi ar lielu rezervi netiktu pārkāpts nosacījums par 25 cilvēku pulcēšanos vienuviet
(faktiski tas būtu, kā pastaigāties pa ielu, jo telpas platība to atļauj), vienlaikus panākot pēc iespējas lielāku apkalpojamo personu skaitu. Papildus drošībai, līdzīgi kā veikalos, tiks atskaņoti audiopaziņojumi, kas aicinās nedrūzmēties, būs arī drukāti paziņojumi.
Uz vietas lasīšanai izsniegtie iespieddarbi pēc saņemšanas atpakaļ tiks ievietoti karantīnā uz 72 stundām,” “Latvijas Avīzei” pastāstīja LNB komunikāciju speciālists Augusts Zilberts.
Savukārt bibliotēkas darbinieki tiks gan nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, gan arī strādās aiz aizsargstikliem.
Pagaidām vēl nav zināms, vai izdosies panākt vienošanos ar AKKA /LAA par licences pagarināšanas noteikumiem LNB digitālās bibliotēkas, proti, “periodika.lv” un LNDB attālinātu lietošanu līdz 9. jūnijam.
Augusts Zilberts norāda, ka pirmie AKKA/LAA piedāvājumi nesaskan ar bibliotēkas un sabiedrības vēlmēm: “Proti, vēlamies pieeju saglabāt līdz 9. jūnijam, bet ir piedāvājums par 31. maiju.” Taču brīdī, kad lasāt šo rakstu, LNB mājaslapā jau būtu jābūt lasāmai informācijai par sarunu rezultātiem un to, cik ilgi LNDB resursus varēs lietot attālināti.
Noteikumi un ieteikumi
Kopumā, jāatzīst, vismaz periodā līdz 9. jūnijam, kamēr vēl turpinās dažādi ierobežojumi (un, visticamāk, vēl kādu laiku arī pēc tam) pirms jebkuras iestādes apmeklējuma vērts vispirms apskatīt svaigāko informāciju tās mājaslapā un sociālo tīklu kontos.
Muzeji, piemēram, sola darbu atsākt laika posmā no 16. maija (Tukuma novadpētniecības un mākslas muzejs) līdz 19. maijam (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un citi). Daži, kā Žaņa Lipkes memoriāls, jau vēruši durvis apmeklētājiem iepriekšējā nedēļas nogalē, citi, kā, piemēram, Rundāles pils un Turaidas muzejs, vispirms apmeklētājiem vērs parkus un ārtelpu ekspozīcijas.
Rundāles pils franču dārzu publiskai apskatei atvērs no 13. maija,
bet daļēja muzeja ekspozīcija, tā dēvētais Mazais loks, apmeklētājiem tiks atvērts apskatei Starptautiskajā muzeju dienā 18. maijā, “LA” uzzināja muzejā.
Atšķirībā no daudziem citiem Latvijas muzejiem Rundāles Mazais loks apskatāmi, ieejot caur vienām durvīm un izejot pa citām, tādējādi nerodas “pudeles kakls”, kurā apmeklētāji nonāktu nedrošā attālumā viens no otra. Biļešu tirdzniecība Rundāles pilī notiek ārā, un, kā pie kasēm, tā arī pie ieejas pilī uz zemes būs divu metru atzīmes. Pašā pilī “satiksmes regulēšanu” gan uzņemsies darbinieki.
Tāpat uzreiz pēc sanitārā protokola pieņemšanas ārtelpas ekspozīciju apmeklētājiem vērs Turaidas muzejrezervāts, savukārt par iekštelpu apmeklējuma iespējām jāseko līdzi muzeja sociālo tīklu kontos un mājaslapā.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs plāno vērt durvis apmeklētājiem 19. maijā. Arī šeit būs gan divu metru atzīmes pie kases, gan arī lielāku iniciatīvu nāksies uzņemties muzeja darbiniekiem. LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka uzskata – muzejs, kura platība ir 2000 kvadrātmetru, gatavs uzņemt apmeklētājus.
“Otrajā stāvā, kur izvietota ekspozīcija “Latvijas gadsimts”, tie vienlaikus varētu būt 70 apmeklētāji, trešajā stāvā – 60, ceturtajā – 30 apmeklētāji,” pauda Astrīda Burbicka, norādot, ka gan kasieri, gan zāļu uzraugi rūpēsies par to, lai šie skaitļi netiktu pārsniegti un stratēģiski virzot apmeklētāju plūsmu.
Arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja trīs ēkas – centrālā, mākslas muzejs “Rīgas birža” un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) – vērs durvis 19. maijā. Līdzīgi LNVM, arī šeit tiek izstrādāts protokols un īpašas vizuālās norādes, kas palīdzēs darbiniekiem un atgādinās apmeklētājiem par piesardzības pasākumiem.
Beidzot plašāka sabiedrība varēs apskatīt Ingunas Skujas un Melisas Breidenas izstādi “Samsara” DMDM,
kura tika atvērta šaurā lokā tieši ārkārtas situācijas sākuma brīdī, 13. martā, un pēc tam bijusi apskatāma tikai virtuālajā vidē. LNMM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Natālija Sujunšalijeva pauda, ka šī izstāde, visticamāk, būs atvērta līdz pat vasaras beigām, tāpat kā izstāde “Kabuki” mākslas muzejā “Rīgas birža”.
LNMM centrālajā ēkā J. Rozentāla laukumā durvis vērs ar Ērika Apaļā un Džemmas Skulmes izstādes, grafiks gan esot saspringtāks, tās varētu būt atvērtas vien līdz pavasara beigām.
Pagaidām neviens muzejs drošības apsvērumu dēļ neplāno atsākt muzejpedagoģiskās nodarbības, kaut gan tās iekļautos nosacījumos par 25 personām ne ilgāk kā triju stundu periodā, ja nu vienīgi atsevišķām ģimenēm ar bērniem, par šādu iespēju iepriekš vienojoties.
Sezona beigusies
Pēc 7. maija valdības lēmuma par ārkārtas situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam šo pirmdien
par sezonas noslēgumu paziņoja Latvijas Nacionālais teātris,
kurš tradicionāli jūnijā spēlē Rūdolfa Blaumaņa komēdiju “Skroderdienas Silmačos”, un Liepājas teātris.
Tie abi norādījuši, ka repertuārā paredzētās izrādes iespēju robežās tiks pārceltas uz 2020./2021. gada sezonu un būs derīgas uz tām iepriekš iegādātās biļetes.
Jaunais Rīgas teātris, kurš oficiāli sezonas noslēgumu vēl nav izziņojis, piebilst, ka gadījumā, ja kādu izrādi nebūs iespējams pārcelt, biļešu īpašniekiem tiks piedāvāts apmeklēt citu JRT izrādi vai arī saņemt atpakaļ naudu.
Dailes teātris vēl turpina sezonu ar tiešsaistes izrādi “Jūsmotāji”, “LA” atklāja teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Leimane, piebilstot, ka plāni par izrādēm uz teātra jumta, kurus iepriekš pieminējis jaunais teātra direktors Juris Žagars, attieksies jau uz nākamo sezonu, un par to norisi skaidrība būs vien tad, kad beigsies ārkārtas situācija.
Kultūras centri vēl gaida
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte “LA” sacīja, ka LNKC cer – pakāpeniski atjaunosies darbība arī kultūras centros, kuros mitinās amatiermākslas kolektīvi.
Tomēr deju un amatierteātra mēģinājumi īsti nav iespējami bez kontakta starp kolektīva dalībniekiem,
savukārt Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs “Latvijas Radio” norādījis uz risku, ko var radīt kordziedāšana: “Kad cilvēks dzied, viņam [izelpā] veidojas daudz sīkāki pilieni, ko mēs saucam par aerosolu.
Risks varētu būt lielāks, ja cilvēks ir infekciozs, viņš var izdalīt daudz vairāk pilienu, īpaši sīkus pilienus, kas spēj uzturēties gaisā ilgāk.” Atsevišķi eksperti uzskata – kora mēģinājumi nebūs droši līdz pat brīdim, kad kļūs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana.
Uzziņa
KM noteiktais sanitārais protokols paredz sekojošus drošības pasākumus:
• Kultūras iestādēm jārūpējas, lai apmeklētāju skaits vienlaikus nepārsniegtu 25, ja telpu platība ir līdz 1000 m2, un 50, ja telpas ir plašākas par 1000m2;
• Distancei starp apmeklētājiem jābūt vismaz 2 metriem.
• Biļetes iegādājamas tikai internetā.
• Profesionālie teātri un mūzikas kolektīvi var atsākt mēģinājumus, ievērojot vismaz divu metru distanci starp aktieriem un mūziķiem, kā arī vismaz 3 metru distanci starp dziedātājiem un dejotājiem.
• Mēģinājumos nedrīkst būt ilgāki par četrām stundām un tajos jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
• Ja mēģinājumā nepieciešams samazināt distanci, to drīkst darīt uz laiku līdz 15 minūtēm.
• Kā kultūras sarīkojumu apmeklētājiem, tā arī mēģinājumu dalībniekiem jāpaliek mājās, ja tiek novēroti saslimšanas simptomi, kā arī tad, noteikta prasība pašizolēties.
• Amatiermākslas kolektīvi vēl darbu atsākt nedrīkst.
