Kāpostu karalis. Ciemos pie dārzeņu audzētāja Viļņa Loča Krimūnu “Dārzos” 0
Par spīti šīsvasaras laika apstākļu krasajām svārstībām, Dobeles novada Krimūnu pagasta zemnieku saimniecības “Dārzi” īpašnieks VILNIS LOCIS secina, ka kopējā raža pamatkultūrām šajā sezonā ir ļoti laba. No lauka uz lielveikaliem ceļo saimniecībā izaudzētie ziedkāposti, kabači, sīpoli, bet ķirbji vēl briest.
Zemnieku saimniecībā “Dārzi” 30 ha platībā audzē dažādus dārzeņus – lielāko daļu aizņem ziedkāposti un kabači, aug arī sīpoli, agrie kāposti, ķirbji, kolrābji, bietes. Kartupeļus stāda nedaudz – vien tik, lai nodrošinātu augu seku. Izaudzēto produkciju realizē ar kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” starpniecību, kas apvieno septiņas Latvijas dārzeņu audzētavas.
Kaut gan lielveikalos ir ļoti plašs produktu klāsts no visas pasaules, tajos vienmēr ir vieta arī vietējiem sezonas dārzeņiem.
– Izmantojot tik dažādas kultūras, ļoti daudz roku darba patērējam stādu audzēšanā. Stādījumu kopšanai un ražas novākšanai sagādāti dažādi agregāti – rušinātāji, pacēlāji, kratītāji, katrai kultūrai savs. Lielāko daļu pirkām Polijā, jo atšķirībā no vācu ražojumiem tie maksā daudz lētāk. Šie agregāti ir piemēroti nelielām platībām, un mani apmierina to kvalitāte, – vērtē saimnieks. – Integrētajā saimniekošanā ķīmiskos preparātus lietojam apdomīgi. Augu aizsardzības dienests regulāri pārbauda, vai cīņā ar kāpostu balteņiem un citiem kukaiņiem neizmantojam pārāk daudz ķimikāliju. Zinu, ka ievestie importa dārzeņi ir migloti 5–10 reižu vairāk nekā pašmāju ražotie. To var redzēt vizuāli, jo dārzeņi ir izskatīgi, kamēr vietējie mēdz būt ar bojājumiem.
Ziedkāpostiem veiksmīga sezona
Izvēloties vairāku šķirņu ziedkāpostus ar atšķirīgu ienākšanās laiku, no 55 līdz 80 dienām (‘Lecanu F1’, ‘Amerigo F1’, ‘Bruce F1’, ‘Arizona F1’, ‘Baldo F1’, ‘Bering F1’), produkciju lielveikaliem piegādā no Jāņiem līdz pat oktobrim.
– Šķirni ‘Amerigo F1’ audzēju jau vairākus gadus, tā man visvairāk iepatikusies, jo lielās, sniegbaltās, pašsedzošās galviņas vienmēr ir ietinušās lapās tā, ka nav pamanāmas. Ražu vācam vasarā un rudenī. Dēstiem sēju vairākos termiņos ik pēc 10–15 dienām, – stāsta zemnieks.
Katru gadu audzētājs kādu šķirni cenšas nomainīt pret jaunāku, ražīgāku. Visvairāk tiek mainīti agrīnie hibrīdi, jo visiem parasti ir viena problēma – tie neveido tik daudz lapu kā vēlīnās šķirnes. Vidējās lapas ir diezgan īsas, ātri atveras, tāpēc saules gaismā baltās galviņas dzeltē. Agrajiem stādījumiem izmanto pārsvarā populāro ‘Bruce F1’, kam veģetācijas periods ilgst aptuveni 65 dienas. No pašiem jaunākajiem hibrīdiem Vilnis par perspektīvāko atzīst ‘Berling F1’ . Viņš stāsta, ka šīsvasaras sākumā apstākļi ziedkāpostiem bija labvēlīgi. Laiks nebija karsts, taču sevišķi sauss, tāpēc vajadzēja laistīt, lai vienmērīgi, nepārtraukti augtu. Visvairāk ūdens nepieciešams, kad veidojas un aug galviņa.
– Ziedkāpostus pilnībā apmierina aptuveni +15 °C temperatūra. Šādos apstākļos visas galviņas izskatās skaistas un ir laba tirgus prece. Virs +20 °C aug straujāk, bet +27…+30 °C baltās galviņas jau krāsojas, uz tām parādās violeti plankumi. Augi ir jutīgi pret tik lielu karstumu – stādus var liet vai ne, tiem vienalga attīstās kroplas galviņas. Lai gan barības vielu augsnē pietiek, karstuma dēļ ziedkāposti tās nespēj uzņemt. Paaugstinātā temperatūrā galviņas arī sāk pūt no iekšpuses, tādējādi tiek zaudēta liela daļa vasaras ziedkāpostu ražas, – skaidro Vilnis. – Mums ir svarīgi piegādāt svaigu, nesavītušu preci. Uznākot karstuma vilnim, ziedkāpostu lapas kļūst mīkstas, noļukušas, tāpēc dārzeņi jāsagatavo pārdošanai jau piecos no rīta, kamēr lapas vēl ir stāvas, stingras.
Sortimenta dažādošanai saimniecībā audzē arī ‘Graffiti F1’ – šķirni ar koši violetām, līdz 1 kg smagām galviņām. Protams, lielā daudzumā krāsainos ziedkāpostus realizēt nevar – dienā ap 100 kg, jo baltie tomēr ir pieprasītāki (katru dienu šeit novāc 3–4 tūkstošus galviņu).
Pērn saimniecībā labi padevās oranžie ziedkāposti (tie satur 25% vairāk A vitamīna nekā baltās galviņas). Tad saimnieks tirgum komplektēja miksli – vienā kastē kopā lika galviņas violetā, oranžā un gaiši zaļā krāsā (Romanesko tipa hibrīdi). Pircējus piesaistīja šis varavīksnes efekts. Diemžēl šogad oranžos ziedkāpostus neaudzēja, jo izplatītājfirmas Latvijā to sēklas netirgoja, pieprasījums bija pārāk mazs.
Vilnis uzskata, ka visgaršīgākie tomēr ir svaigi krāsainie ziedkāposti, un tad tie arī nezaudē košo krāsu. Piemēram, violetie, tāpat kā sarkanie, pēc vārīšanas kļūst tumši un izskatās nepievilcīgi. Piknikā tos vislabāk sadalīt mazās ziedkopās un ēst ar krējuma–ķiploku mērci. Lieliska un veselīga uzkoda pie šašlika!
