Noberzumi, varžacis, trausli nagi… Kā rūpēties par pēdām 0
Autores: Zane Eniņa, Indra Ozoliņa
Regulāri mazgāt, pāris reižu dienā pabarot ar mitrinošu krēmu, apgriezt kāju nagus – tas ir ikdienas rūpju minimums, kas nepieciešams pēdām. Ja ar to par maz un pēdu ādas vai nagu stāvoklis nešķiet apmierinošs, labāk lūgt padomu speciālistam, nevis pašam ķerties pie kādiem nopietnākiem aprūpes līdzekļiem vai ārstēšanas.
Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas un Pēdu centra ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste Iveta Skadmane-Šūmākere atzīst – viņas praksē reti gadās redzēt ļoti veiksmīgus pašrocīgas pēdu kopšanas rezultātus, drīzāk gan otrādi. Šajā ziņā nevēlamu darbu paveic reklāma, popularizējot dažādus rīkus un līdzekļus, piemēram, papēžu vīles un nagu knaibles. “Cilvēki domā, ka atliek vien iegādāties kādu no kopšanas līdzekļiem un tad visu varēs paši paveikt,” saka speciāliste. “Bet vai tad paši mājās, piemēram, labojam zobus? Pats sev sirdi arī nevar izmeklēt! Ja ar pēdām ir problēmas, tās vislabāk pamanīs un novērtēs speciālists.”
Minimālā programma
Ja pēdu āda un nagi ir veseli, pie kopšanas speciālista nav jāiet katru mēnesi. Ikviens pēdu veselības labā var darīt tik daudz, kā regulāri tās mazgāt un divreiz dienā ieziest ar mitrinošu krēmu. “Ja āda ir pabarota, tā ir pasargāta. Ja papēži saplaisājuši, imūnsistēmai ir grūtāk darboties, paaugstinās uzņēmība pret infekcijām un sēnīšu slimībām. Pat ja viss pārējais ķermenis ir apkopts un atbilstīgi saģērbts, bet pēdas nav aprūpētas, var būt dažādas problēmas, jo pēdām diendienā jāiztur visa mūsu ikdienas gaitu slodze.”
Pats var arī apgriezt kāju nagus, ņemot vērā to formu. Nevajadzētu nogriezt ne par garu, ne par īsu. Vēlamais ataugušā naga garums ir 1,5–2 milimetri. Ja apgriež pārāk īsu, sāk sabiezēt zem naga esošais specifiskais audu slānītis hiponīhijs. Tas paceļ nagu uz augšu, atverot vārtus infekcijām un citām slimībām. Ja nags ir pārāk garš, pirksti vairs nevar labi justies apavos un lūst. “Nagam pa vidu atrodas tā dēvētā stresa zona. Ja naga gals pastāvīgi atspiežas pret apavu, var aplūzt naga malas, pārdurot mīkstos audus, veicinot naga ieaugšanu un iekaisuma procesus,” paskaidro speciāliste. Nevajadzētu arī ļoti nopūlēties, no panadzēm izķeksējot katru melnumiņu: ar asu instrumentu var ievainot ādu, mikrobi nonāk brūcē, rodas iekaisums, izveidojas strutu kabatas. “Katru zeķes pūciņu nevajag censties izkasīt. Pietiek, ja mazgājot nedaudz paberzē kāju pirkstus ar suku vai pumeku.”
Svarīgi arī ērti un sezonai piemēroti apavi – tie jākopj un pietiekami bieži jāmaina. Ja laiks ir mitrs un samirkst zābaki, bet netiek pārvilkti, pēdu āda pastāvīgi ir pakļauta atmiekšķēšanai, veidojas slimībām labvēlīga vide. Tāpēc ieteicams apavus mainīt, samirkušos izžāvēt, no iekšpuses dezinficēt.
Pēdas jāatslogo un jāatpūtina. Tikpat būtisks ir veselīgs dzīvesveids, jo pēdu un kāju nagu veselība ir organisma kopējā stāvokļa atspulgs.
Nepārcensties ar noberšanu
Patiesībā daudzi pārcenšas ar pēdu aprūpi. Viena no izplatītākajām kļūdām – lai no papēžiem nokasītu pārragojušās ādas slāni, pēdas vispirms tiek pamatīgi izmērcētas un pēc tam ar lielu entuziasmu berztas un vīlētas. Cits pat liek lietā kādu asmenīti, lai lieko slāni nogrieztu. “Ūdenī pēdu āda ir izmērcēta, tāpēc tiek noņemta pārāk bieza atmirušo audu kārta. Pēc tam staigājot ir nepatīkama sajūta,” apraksta Iveta Skadmane-Šūmākere. “Spiediens pastiprināti kairina nervus, tāpēc šūnas sāk intensīvi dalīties, lai tos aizsargātu, un notiek tas, kas tautā jau labi zināms: jo vairāk pēdas apstrādā, jo intensīvāk veidojas ādas sabiezējumi.”
Paņēmienus un rīkus, kā nokasīt papēžu ādu, pārzina daudzi, taču par instrumentu kopšanu vai traumētās ādas aprūpi informācijas trūkst. Piemēram, pēdu vīles pēc lietošanas ir pilnas ar atmirušās ādas daļiņām. Vai tās tiek pietiekami notīrītas, dezinficētas? Savukārt pēdās pēc pārmērīgas beršanas var izveidoties plaisas. Ja vēl ir ādas problēmas, nākamajā reizē, lietojot tos pašus instrumentus, dziļi ādā tiek ieberzta infekcija. Nepietiek paskatīties jūtūbā vai vienreiz mūžā aiziet pie pedikīra, pavērot, kā viņš rīkojas, un tad darīt pašam. “Tad arī zobus varam mēģināt labot paši – kā misters Bīns,” pajoko mediķe. Pēdu kopšanas speciālista instrumenti ir dezinficēti un sterilizēti, citus izmanto tikai vienu reizi, bet mājas apstākļos tas īsti nav iespējams.
Tas gan nenozīmē, ka pats pēdu ādu vispār nedrīkst vīlēt, taču tas jādara maigi, vienā virzienā un bez mērcēšanas, tikai nedaudz samazinot keratozo slāni un neskarot dzīvos, jutīgos audus. Šādu apstrādi nedrīkst veikt arī pārlieku bieži – jāņem vērā, ka āda atjaunojas aptuveni mēneša laikā. “Vēlams mazāk vīlēt, bet lietot pēdu skrubi – tas būs saudzīgāks atmirušā slāņa noņemšanas veids. Pēc tam jāuzklāj krēms vai eļļa – notiks dziļāka mitrināšana,” iesaka speciāliste un piebilst, ka efektu var pastiprināt, pēdas ietinot pārtikas plēvē un uzaujot zeķi. Šādi pēdas jānotur 20 minūtes.
Ādas sabiezējumi nereti veidojas nepareiza pēdu noslogojuma dēļ. To iespējams novērtēt, veicot podometriju. Izvēloties piemērotus apavus un izmantojot īpašas zolītes ar supinatoriem, silikona uzmavas vai citus palīglīdzekļus, iespējams slodzi izlīdzināt.
Pret svīšanu
Ja pēdas svīst un slikti ož, smaržīgu krēmu lietošana nelīdzēs: nelāgo smaku izraisa baktērijas, bet pašiem sviedriem ir neitrāla smarža. Ja svīšana ir intensīva, jāapmeklē dermatologs un jāmeklē cēloņi. Iespējams, tie ir pavisam vienkārši novēršami – atliek ievērot higiēnu, kājas pietiekami bieži nomazgāt, regulāri mainīt zeķes un valkāt piemērotus apavus. Atšķirīga aprūpe var būt vajadzīga pusaudžiem, kuriem organismā plosās hormoni un pārmaiņas ķermenī izpaužas kā pastiprināta svīšana. Cits cēlonis var būt, piemēram, veģetatīvā distonija, kad panikas lēkmes brīdī viss ķermenis vai kāda tā daļa pārklājas sviedriem. “Pūderi vai aromātiski krēmi daudz nelīdzēs – kājas izsutīs vēl vairāk vai pievienosies alerģiskas reakcijas. Skaidrs, ka jānovērš svīšanas cēlonis un atkarībā no tā jāpielāgo kopšanas līdzekļi. Tie var būt antibakteriālie krēmi ar sudraba joniem, kā arī dažādas pēdu kopšanas procedūras,” paskaidro Iveta Skadmane-Šūmākere.
Nagi kā ziedlapiņas
Veseli kāju nagi ir maigi rozā un caurspīdīgi. Novirzes no normas – stipri sabiezējuši, drūpoši, iedzelteni vai brūngani, slāņaini, plankumaini, rievaini, ieauguši nagi – liecina par problēmām. Pirms ķeras pie kopšanas, jānoskaidro pārmaiņu cēloņi. Iespējams, pie vainas pārāk mazu apavu valkāšana – nagi tiek pakļauti pastāvīgam triecienam vai spiedienam. Nagu izskatu maina arī infekcijas, sēnīšu slimības un nagu psoriāze. Vēl viens iemesls var būt liekais svars. Tā vietā, lai nagu izskata maskēšanai lietotu laku, ieteicams apmeklēt podologu vai dermatologu.
“Neviens profesionālis neizteiks kādas piezīmes vai pārmetumus, bet vienīgi centīsies palīdzēt,” kautrīgos iedrošina speciāliste, atzīstot – atklāt svešam skatienam pēdas var šķist tikpat intīmi kā iet pie ginekologa vai zobārsta.
Ja pretī raugās varžacis
Līdzīgi kā sabiezējumi, arī varžacis ir ādas aizsargreakcija uz pastāvīgu kairinājumu. Sākumā šajā vietā var veidoties tulzna. Ja to ignorē, āda, lai pasargātu dzīvos audus, sabiezē. Varžacij pakāpeniski izveidojas keratīna serde, kas iespiežas arvien dziļāk audos. Visbiežāk šādi veidojumi rodas uz kāju mazajiem pirkstiņiem un starp piekto un ceturto pirkstu, bet īpaši sarežģīti jāārstē varžacis pēdas centrā – vietā, kur sākas pirksti, velves priekšējā daļā: šādu dziļo varžacu veidošanos dēvē par nukleāciju. Hroniskas varžacis visbiežāk veidojas pēdu deformācijas dēļ, tāpēc tās var uztvert kā mudinājumu apmeklēt podologu, kurš ieteiks zolītes vai uzmavas kairināto vietu amortizācijai.
Iveta Skadmane-Šūmākere neiesaka varžacis dakterēt pašiem, jo, neizņemot visu keratīna serdi, tās ataugs ar jaunu spēku. Iespējams arī traumēt kādu tuvumā esošu asinsvadu, izraisot asiņošanu. Nav vēlami arī speciālie plāksteri ar skābi varžacs šķīdināšanai, jo var noslīdēt un sabojāt veselos audus vai pat skrimsli. “Āda uz kāju pirkstiem ir ļoti plāna. To traumējot, iespējams viegli tikt pie infekcijas, līdz pat bursītam vai osteomielītam,” brīdina speciāliste. Ārstējoties paša spēkiem, jābūt pārliecībai, ka problēma patiešām ir varžacs, nevis kārpa, kas ārstējama pavisam citādi.
Pret noberzumiem
Lai izvairītos no noberzumiem, vēlams kārotās kurpes pielaikot vakarpusē, kad pēda ir nedaudz lielāka nekā no rītiem. Jaunajos apavos nevajadzētu staigāt no rīta līdz vakaram – pēc kāda laika tos ieteicams nomainīt pret ērtākiem. Ievalkāšanas laikā pēdas vēlams cītīgi ieziest ar krēmu, bet uz papēžiem uzklāt speciālu gelu, kas uz ādas izveido aizsargkārtiņu. Šādi līdzekļi domāti galvenokārt sportistiem un nopērkami aptiekās.
Parasto vai profesionālo?
Ar ko profesionālie pēdu kopšanas līdzekļi atšķiras no parastajiem krēmiem? Pirmie labāk uzsūcas un iedarbojas specifiski, piemēram, mazina sabiezējumu rašanos. Tiem parasti nav izteiktas smaržas, tie jālieto nelielā daudzumā.
Pirms vizītes pie daktera ņem vērā!
Nagu problēmu noteikšanai var būt nepieciešamas analīzes. Tāpēc pirms speciālista apmeklējuma ieteicams četras nedēļas nelakot nagus (arī ar caurspīdīgu laku ne), nelietot pretsēnīšu vai dezinfekcijas līdzekļus, bet divas dienas iepriekš – nemazgāt kājas ar ziepēm un neapgriezt nagus.
Der zināt!
Ja nags ir atsists un tajā izplešas asinsizplūdums, ja iespējams, vajag tūlīt aiziet pie nagu kopšanas speciālista. Viņš pratīs izspiest uzkrājušās asinis, un tas ļaus izvairīties no naga deformēšanās. Nags nenoies, nebūs mēnešiem ilgi jāgaida, līdz tas ataugs un atjaunosies naga normālais izskats.
Mūsu eksperte
Iveta Skadmane-Šūmākere, Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas un Pēdu centra ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste
