Sami neprasa nekādas pūles 2
Vēl saimniecībā pavairo un tirgo līdaku un līņu mazuļus. Tādējādi var lietderīgāk apsaimniekot visas applūdinātās platības. Pirms 11 gadiem Ilgonis nolēmis audzēt arī retāk sastopamu sugu, ko nepiedāvā citas zivsaimniecības, proti, Daugavas samus. Iemesls – savvaļā šo zivju kļūst arvien mazāk. Senatnē ūsaiņi mājojuši Latvijas upēs, ezeros un Rīgas jūras līcī. Pēdējais sams Puzes ezerā noķerts pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Pašlaik sami atrodami tikai Daugavas kaskādē un pietecēs, Aiviekstē, Dubnā. Latvijā dažās zivju audzētavās kultivē Āfrikas samus. Tie piemēroti dzīvei baseinos, siltā ūdenī, mākslīgos apstākļos. Dabā tāda zivs neizdzīvos.
Zivkopis ir pārliecināts, ka nākotnē viņam izdosies samu populāciju atjaunot un eksperimentālā samu audzēšana, iespējams, kļūs par ienesīgu nodarbi. Patlaban tie ir pieprasīti makšķerēšanas dīķos. Ilgonis iesaka viena hektāra platībā ielaist 100 zivju.
Atšķirībā no lašveidīgajām zivīm, Daugavas sami ir vienkāršāk audzējami un neprasa lielus ieguldījumus. “Skaldās” samu nārstam izmanto īpaši izvēlētu dīķi ar smilšainu gultni, bet barībai ir ielaisti līņi, līņu mazuļi, karūsas, karpu mazuļi. Interesanti, ka ūsaiņu ēdienkartē vēl ir stagari, vardes, dēles, ūdensvaboles, tie ķer arī laučus, dūkurus, pīles un to mazuļus.
Sami aug visu mūžu. Vienas vasaras zivtiņas var būt līdz 70–90 g smagas. Taču mazie plēsēji reizēm ir kanibāli. Kad sasnieguši gada vecumu, tie vairs neapdraud cits citu, jo ir izmērā līdzvērtīgi. Pirmajā gadā sams izaug 500–600 g smags, bet trešajā gadā var sasniegt pat 2 kg dzīvsvaru.
Zivs muguras spurai un sānu spurām ir stingrs, dobs, kaulains dzelonis, kas balsta spuru un ir ass ierocis, lai aizsargātos. Sams garās ūsas izmanto taustei. Kā jau nakts dzīvniekam, redze ir vāja, toties ir laba dzirde un vibrāciju uztvere. Tēviņi un mātītes izskatās gandrīz vienādi, taču mātītēm ir garāka anālā spura, kas stiepjas līdz astes spurai. Pavasaros dzimumu atšķirt vienkāršāk – mammas ir resnākas, pilnas ar ikriem. Dzimumgatavību zivis sasniedz tikai piektajā sestajā gadā, kad jau ir 5 kg smagas. Nārsts var ilgt no aprīļa līdz augustam. Šim nolūkam sami gruntī veido bedrītes. Pēc nārsta tēviņi ligzdu ar mazuļiem apsargā. “Skaldu” dīķos vēls samu nārsts līdz šim nav novērots, taču izstieptais periods neļauj izmantot dīķus citu zivju pavairošanai.
Sami ir tikpat dzīvīgi kā karūsas – spēj ziemot ūdenstilpēs, kur ūdens satur maz skābekļa, taču necieš iesalšanu ledū.
– Šogad mazie samiņi auguši labi, tiesa, aukstās vasaras dēļ to augums un svars ir mazāks nekā pērn. Vaislas sami gan ir saņēmušies, lielākais sasniedzis jau 16 kilogramu. Jaunuļu šosezon varēja būt vairāk, bet, iespējams, tos apēduši zivju gārņi, kormorāni, stārķi, dūkuri, pīles. Sams ir mazkustīgs un slinks peldētājs, tātad viegls laupījums putniem. Arī zivju ērgļi un jūras ērglis ik dienu apciemo mūsu dīķus, izceļot pa karpai vairākas reizes dienā. Katrs medījums man izmaksā 2,20 eiro. Vēl lielu kaitējumu nodara ūdri, šogad tie pamanījās izķert karpu vaislas mātes no nārsta dīķa. Zaudējumi ir ļoti lieli, jo nārstu iespējams atkārtot tikai pēc gada, – tā sezonu vērtē zivkopis. – Esmu izmēģinājis audzēt arī foreles un vēžus. Šie dīķi forelēm nav īsti piemēroti, savukārt vēžiem nepatika lauksaimniecības ķimizācija. Labi, ja kaimiņos ir godprātīgs lauksaimnieks, bet, ja ne, daži indes litri iznīcina visu dzīvo zivju dīķī.
