– Cik lielā mērā šī būs prezidentūra diplomātiskā, politiskā līmenī un cik tā būs Latvijas sabiedrībai? 0
– Tas, cik daudz Latvijas sabiedrība jutīsies iesaistīta, lielā mērā būs atkarīgs no ministriem, Saeimas deputātiem, ierēdņiem. No tā, cik daudz un cik saprotami mēs mācēsim izstāstīt, ko darām, kāpēc to darām un kāpēc tas ir svarīgi Latvijai un Eiropai. Vislielākais ieguvums no prezidentūras būs divas lietas – tās būs investīcijas mūsu cilvēkos, unikāla pieredze. Es ļoti ceru, ka šie seši mēneši nopietni stiprinās Latvijas apziņu, ka mēs esam Eiropas Savienība, ka nav mēs un viņi, bet ka mēs esam tie, kuri vada procesus un ietekmē lēmumus.
– Kādam būtu jābūt prezidentūras taustāmajam rezultātam? Vai tie varētu būt, piemēram, kādi praktiski, jauni projekti enerģētikā?
– Ja runājam par lieliem infrastruktūras projektiem, tad ir skaidrs, ka sešu mēnešu laikā nevar nedz iesākt, nedz pabeigt konkrētu projektu. Mēs esam strādājuši gadiem, lai kopīgi ar Baltijas reģiona valstīm izveidotu enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu un pēc tam iestrādātu arī adekvātu finansējumu Eiropas Savienības budžetā un panāktu, lai šie projekti būtu prioritāro skaitā.
Tas, ka šos projektus sāks 2015. gadā, protams, ir ļoti jauks signāls, taču es to neuzskatītu par prezidentūras tiešu sasniegumu. Taču mūsu pienākums ir izmantot šos sešus mēnešus maksimāli efektīvi. Latvijas prezidentūras virsuzdevums būs maksimāli censties panākt vienošanās par būtiskiem likumu elementiem tam pašam vienotajam tirgum, jau minēju datu aizsardzības paketi, diskusija par telekomunikāciju tirgu, vienošanās par investīcijas paketes likumu priekšlikumiem.
Pavisam konkrēta un taustāma lieta ir zināšanas par Latviju. Jau pēdējo pusotru gadu Latviju intensīvi apmeklē mūsu sadarbības partneri no dažādām Eiropas institūcijām, un ļoti daudzi no viņiem atgriežas Latvijā ar draugiem, ģimenēm, lai pavadītu brīvdienas. Latvija viņiem ir atklājums.
Trešais, protams, ir arī starptautiskā redzamība, jo kā ienākošajai prezidentūrai mums pievērš daudz lielāku uzmanību, mūsu viedoklis interesē ne tikai Eiropas Savienības, bet arī trešās valstis, arī tādos jautājumos, par kuriem mēs tradicionāli un ikdienā ne tik ļoti interesējamies.
– Pavasarī Rīgā būs Austrumu partnerības samits. Iepriekšējais Lietuvas prezidentūras laikā Viļņā beidzās ar to, ka Ukrainas vara neparakstīja asociācijas līgumu ar ES un Kijevā sākās revolūcija. Vai Rīgā arī varam gaidīt kādus pavērsienus? Baltkrievija tuvinās, piemēram.
– Līdz samitam vēl ir pieci mēneši. Mums ir svarīgi, lai Austrumu partnerība veidotos kā organiska Eiropas kaimiņpolitikas daļa, kurā ir sinerģija starp partnerības sešām valstīm un tajā pašā laikā ir individuāla pieeja katrai no tām. Ir parakstīti asociācijas līgumi ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju. Ir sākta brīvā tirdzniecības līguma piemērošana ar Moldovu un Gruziju. Diemžēl ar Ukrainu patlaban tas ir atlikts. Mēs vēlamies panākt progresu mobilitātes jautājumos ar Baltkrieviju, vīzu liberalizāciju ar Gruziju, Moldovu, Ukrainu, ciešā dialogā ar Armēniju un Azerbaidžānu. Līdz ar to šis samits lielā mērā koncentrēsies uz Austrumu partnerības ciešāku integrāciju Eiropas kaimiņpolitikas ietvarā. Austrumu partnerības samita laikā būs biznesa, kā arī pilsoniskās sabiedrības forums, būs arī mediju konference, ar ļoti lielu akcentu uz sadarbību ar pilsonisko un biznesa sabiedrību.
