Prasa vienotu bēgļa statusu 1
Sīrijas pilsonim, kas pieprasa bēgļa statusu Francijā vai Vācijā, pašlaik ir 95 procentu iespēja, ka viņa prasība tiks pieņemta, bet, ja viņš apstājas vai tiek aizturēts Itālijā, iespēja iegūt bēgļa statusu sarūk līdz 64 procentiem.
Afgānim, gluži otrādi, izdevīgāk doties uz Itāliju, kur 95 gadījumos no 100 viņam tiks piešķirts bēgļa statuss, un turēties pa gabalu no Ungārijas, kur bēgļa statusu iegūst tikai 26 procenti no Afganistānas emigrējušo.
Itālijas laikraksts “La Repubblica” šo situāciju pielīdzina loterijai – no kara bēgošo turpmākais liktenis atkarīgs no tā, kurā Eiropas Savienības (ES) valstī viņiem gadījies nokļūt, jo katra valsts piešķir bēgļa statusu pēc saviem kritērijiem. Itālija ar Vācijas un Francijas atbalstu turpina prasīt, lai šī situācija tuvākajā laikā tiktu mainīta un ES tiktu ieviests vienots bēgļa statuss, kura piešķiršanas kritēriji un noteikumi būtu vienādi visās dalībvalstīs.
Itālijas ārlietu ministrs Paulo Džentiloni uzskata, ka bēgļu krīzes risināšanā galvenie jautājumi šobrīd ir divi: pirmkārt, glābšana un uzņemšana pierobežas valstīs, caur kurām bēgļi ierodas ES, un, otrkārt, integrācija tajās valstīs, ko bēgļi izvēlas par savu mītnes zemi. Nesenā intervijā Vācijas laikrakstam “Die Welt” Džentiloni uzsvēra, ka imigrācijas fenomens nebūs īslaicīgs: “Nepietiks atrast vietu 160 000 cilvēku. Saglabājot līdzsvaru un vienmērīgu bēgļu sadalījumu, nākamajiem soļiem vajadzētu novest pie vienota bēgļa statusa ieviešanas visā ES. Katram skaidrs, ka bēglis, kas izkāpj krastā Lampedūzā vai Kosas salā, ir ieradies Eiropā. Tikai vienots bēgļa statuss ļaus mums saglabāt brīvu pārvietošanos Šengenas zonā.”
Nometnē gaida gadu
Šobrīd starptautiskās tiesības uzliek katrai valstij pienākumu uzņemt bēgļa statusa pieprasītājus, kas ieradušies tās teritorijā, līdz brīdim, kad viņiem tiek piešķirts vai atteikts bēgļa statuss. Turklāt komisijām, kas izskata bēgļa statusa piešķiršanu, jāuzklausa imigranti 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un pēc tam triju dienu laikā jāpieņem lēmums. Itālija ir viena no tām ES valstīm, kas šīs prasības nespēj izpildīt, jo lielā bēgļu skaita dēļ vidējais gaidīšanas laiks ir 12 mēneši. Turklāt šajā laikā valsts uztur arī tos iebraucējus, kam bēgļa statuss pēc tam tiek atteikts.
Neskatoties uz to, ka arī Eiropas Komisija (EK) atbalsta vienotu bēgļa statusu un mudina dalībvalstis vienoties par tā ieviešanu, pagaidām katra valsts dara, kā vēlas un spēj. Itālijā dibinātais Leones Moresa fonds ir izpētījis, kā notiek bēgļa statusa piešķiršana dažādās ES valstīs, un nonācis pie secinājuma, ka situācija dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga. Aizvadītajā gadā, pēc fonda rīcībā esošajiem datiem, bēgļa statuss visā ES piešķirts 44,7 procentiem pieprasītāju. Visdāsnākā bēgļa statusa piešķīrēja bijusi Zviedrija, kas teikusi “jā” 76,6 procentiem pieprasītāju, bet visstingrākā Ungārija – tikai 9,4 procentiem.
Atšķirīga pieeja
Visvairāk Leones Moresa fondu pārsteigušas lielās atšķirības, ar kādām dažādās ES valstīs tiek sagaidīti vienas tautības imigranti, kas bēg no viena un tā paša kara. Piemēram, pērn ES ieradās 122 000 imigrantu no Sīrijas, Zviedrijā 99,8 procenti no šiem atbraucējiem ieguva bēgļa statusu, Francijā tas tika piešķirts 95,6% sīriešu, Vācijā – 93,6%, bet Ungārijā un Itālijā šie skaitļi ir daudz mazāki – attiecīgi 69,2% un 64,3%.
Toties Itālija daudz līdzjūtīgāk nekā citas valstis izturas pret afgāņiem, 95,4% gadījumu piešķirot tiem bēgļa statusu. Vācijā bēgļa statuss afgāņiem tiek piešķirts 66,1% gadījumu, Lielbritānijā vēl mazāk – 36,9% un Ungārijā tikai 26,2%. Somālijas pilsoņus par bēgļiem visbiežāk atzīst Itālija un Ungārija (attiecīgi 94,7% un 92,9%), visretāk Francija (23,2%). Līdzīgi ir ar bēgļiem no Eritrejas, kas Itālijā statusu iegūst 89% gadījumu, bet Francijā tikai 26%. “Šie skaitļi uzskatāmi parāda, ka Eiropā trūkst vienotu kritēriju bēgļa statusa iegūšanai,” secina fonda pētnieki.
Citviet pasaulē bēgļu vēl vairāk
Leones Moresa fonds, balstoties uz ANO augstā komisāra sniegtajiem datiem, atzīmē, ka pašlaik nemitīgi daudzinātā imigrantu krīze Eiropā nemaz īsti nepastāv. “Imigrantu krīze ir visā pasaulē un Eiropu tā skar samērā maz,” teikts fonda ziņojumā. 2010. gadā visā pasaulē no kariem bēga 43,7 miljoni cilvēku, 2014. gadā šis skaitlis pieauga līdz 59,5 miljoniem. Vislielāko daudzumu bēgļu uzņem karojošo valstu tuvākie kaimiņi. Šobrīd bēgļu uzņemšanas līdere pasaulē ir Turcija, kurā atrodas 1,59 miljoni bēgļu. Arī Pakistāna un Libāna uzņem vairāk nekā miljonu bēgļu katra. Itālijas uzņemšanas centros šī gada 31. jūlijā atradās 89 000 bēgļu, kas ir 1,5 bēgļi uz katriem 1000 iedzīvotājiem, tajā pašā laikā Libānā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 232 bēgļi.
DEFINĪCIJA
Termins “bēglis” attiecināms uz jebkuru personu, kas “sakarā ar labi pamatotām bailēm, ka viņu vajā par piederību noteiktai rasei, reliģijai, tautībai, sociālai grupai vai viņa politiskās pārliecības dēļ, atrodas ārpus savas pilsonības valsts un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas saņemt šīs valsts aizsardzību vai arī kam nav pilsonības un kas šādu notikumu rezultātā atrodas ārpus savas iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas un nespēj vai baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties”.
ANO 1951. gada konvencijas 1.A.2. pants
