Eiropas Savienībai jāievēro solidaritāte. Saruna ar darba ņēmēju interešu pārstāvi 6
Mēneša sākumā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) darba ņēmēju grupas ārkārtas saiets. EESK ir 1957. gadā dibināta iestāde, un tā dažādu tiesību aktu izstrādē konsultē ES nozīmīgākās institūcijas: Eiropas Komisiju (EK), Eiropas Parlamentu un ES Padomi. EESK sastāv no trim grupām – darba ņēmēju, darba devēju un dažādu interešu (piemēram, zemnieku) grupas. Vidēji gadā EESK izstrādā 170 konsultatīvos dokumentus un atzinumus, to izveidē iesaistot gan arodbiedrības, gan darba devējus. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” EESK darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs GEORGS DASIJS uzsver, ka viņa vadītās grupas ieskatā ES prioritārais uzdevums ir nevienlīdzības mazināšana un sociālās kohēzijas veicināšana. Būdams grieķis, viņš arī sniedz savu vērtējumu Grieķijas sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem.
– Kādi šobrīd ir EESK darba ņēmēju grupas lielākie izaicinājumi? Kas satrauc Eiropas Savienības darba ņēmējus?
– Pašreiz vieni no svarīgākajiem izaicinājumiem ir saistīti ar tiesību aktu pieņemšanu un īstenošanu, kas regulētu darbinieku attiecības ar darba devējiem. Piemēram, pateicoties sadarbībai ar sociālajiem partneriem, varam runāt par vienošanos attiecībā uz darbiniekiem, kuri strādā nepilnu darba dienu. Esam vienojušies atsākt sarunas par likumiem, kas attiecas uz bērnu kopšanas atvaļinājumiem. Šos jautājumus kopīgi apspriežam gan ar ES Padomi, gan Eiropas Parlamentu.
Nākamais ļoti svarīgais jautājums ir nabadzība, kas skar aizvien lielāku skaitu ES valstu pilsoņu. Darba ņēmēju grupa sagatavojusi atzinumu, kas kļuvis par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ziņojumu. Tajā norādīts uz nepieciešamību, izmantojot kādu no Eiropas fondiem, palielināt iedzīvotāju minimālos ienākumus.
Treškārt, svarīgi ir pievērsties ES ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai. Pusgadsimtu daudzām valstīm ES šķita ļoti pievilcīga, jo tā garantēja mieru, vārda brīvību, demokrātiju, kā arī ekonomisko un sociālo kohēziju. Piecdesmit gadus mēs devāmies ekonomiskās un sociālās kohēzijas virzienā, bet pēdējo piecu gadu laikā esam pavirzījušies atpakaļ. Perifērijā atrodas aizvien vairāk nabadzīgo valstu. Bagātība tiek sadalīta pēc iespējas netaisnīgāk, nevis pēc iespējas taisnīgāk. Tas novedis pie situācijas, ka daļa ES pilsoņu ir gatavi ticēt vienalga kādai personai un kādam tekstam. Viņi sāk ticēt populistiem, neonacistiskām partijām. Viņi sāk ticēt tādiem vīriešiem un sievietēm, kuri tā vietā, lai mudinātu dzīvot mierā, sēj naidu un neiecietību. Ne visi cilvēki, kuri pagriež muguru Eiropai, vienas dienas laikā pārvērtās par nacistiem. Viņi zaudējuši cerības un neredz pozitīvas pārmaiņas attiecībā uz sevi. Taču mūsu – darba ņēmēju – grupa ir pārliecināta, ka mūsu bērnu nākotne ir saistīta ar solidāru Eiropu. Tāpēc šobrīd ārkārtīgi svarīga ir tāda politika, kas darbojas par labu ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai.
