Prasa slēpt eksāmenu rezultātus 0
Vai tiešām pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem nevar objektīvi spriest par skolas darbu un tāpēc Valsts izglītības satura centram (VISC), kurš organizē eksāmenus un arī analizē to rezultātus, nevajadzētu vairs publiskot katras skolas sniegumu šajos eksāmenos?
Tādas diskusijas sākušās pēc tam, kad tapa zināms: Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) nosūtījusi lūgumu VISC turpmāk vairs nepubliskot individuālu skolu sasniegumus valsts pārbaudes darbos un arī neizsniegt šos datus trešajām pusēm.
Eksāmeniem par daudz funkciju
Skaidrojot šo lūgumu, LIVA prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns sacīja, ka centralizētajiem eksāmeniem nupat jau ir piešķirts par daudz funkciju: “Savulaik pats strādāju VISC, un tad šie valsts pārbaudījumi tika ieviesti, lai monitorētu izglītības standartu sasniegšanu un kā izejas biļete skolēnam no skolas.
Šobrīd eksāmeni ir kā viens lineāls vismaz sešām dažādām funkcijām: tiek veidoti skolu topi, no tiem būs atkarīga skolu finansēšana, to izmantos skolu kvalitātes monitoringā utt.
Ir nepieciešami arī citi mērījumi, nevar paļauties tikai uz centralizētajiem rezultātiem, vēl jo vairāk, ja tiek publicēts to aritmētiskais vidējais, kas ir tas pats, kas vidējā temperatūra slimnīcā.” Viņš piebilda, ka centralizētie eksāmeni neparāda daudzas citas izglītībā svarīgas lietas: piemēram, skolēnu sasniegumu dinamiku, skolotāja darbu, nav redzams “skolas konteksts”.
R. Kalvāns atgādināja, ka arī starptautiskā izglītības mērījuma PISA dati netiek publiskoti, ir zināmi vidējie rezultāti Latvijā, sasniegumi dažādu tipu skolās, bet ne katras konkrētās skolas sniegums. Skolai dati vajadzīgi, lai uzzinātu, ko uzlabot savā darbā, bet sabiedrībā kopumā ne vienmēr tos izmanto pareizi, piemēram, veido dažādus “diletantiskus skolu topus”, kuros, izmantojot vienādus datus, rezultāti nez kāpēc atšķiras, uzskata R. Kalvāns. Viņa ieskatā, VISC gan varētu turpināt publiskot vidējos sasniegumus eksāmenos visā valstī, sniegt informāciju par to, kādi bijuši rezultāti, ņemot vērā skolas tipu, lielumu utt.
Aicinājumu uzrakstījis tikai asociācijas prezidents
Interesanti gan, ka lēmumu sūtīt šādu vēstuli Valsts izglītības satura centram Latvijas izglītības vadītāju asociācija nav pieņēmusi kādā kopsapulcē. Aicinājumu uzrakstījis R. Kalvāns, jo “es taču esmu asociācijas prezidents”. “Debates par šo tēmu mums ir bijušas, un esmu ņēmis vērā kolēģu izteiktos viedokļus, taču asociācijā ir aptuveni 200 biedru, un nevaru apgalvot, ka pilnīgi visi ir par eksāmenu rezultātu neatklāšanu,” teica R. Kalvāns.
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis atzina, ka viņš “bišķ nobrīnījies” par LIVA lūgumu, kaut pats ir šīs organizācijas biedrs: “Ļoti cienu Rūdolfu kā jaunu, aktīvu skolas direktoru, bet būtu gribējis vēl kādu debati pirms šīs vēstules nosūtīšanas VISC.”
Viņaprāt, skolu rezultātus eksāmenos jāturpina publiskot, tomēr būtu nepieciešams radīt arī citus instrumentus, pēc kuriem noteikt izglītības kvalitāti skolās.
Turklāt, publiskojot eksāmenu rezultātus, būtu jāsniedz arī ekspertu skaidrojums par tiem un ieteikumi skolotājiem. “Lai skolotāji zinātu, ka jāpievērš lielāka uzmanība, piemēram, trigonometrijas uzdevumiem,” teica A. Priekulis.
Arī Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle uzskata, ka eksāmenu rezultāti nav jāslēpj, jo, viņasprāt, tos nemaz nav iespējams noslepenot, tomēr vajadzētu liegt šos datus dažādi interpretēt, piemēram, veidojot skolu topus. Skolas salīdzināt tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem nav pareizi, jo ir skolas, kas, piemēram, uzņem un izglīto skolēnus ar mācību grūtībām, bet citās tādu skolēnu nav.
VISC sistēmu nemainīs
VISC direktors Guntars Catlaks teica, ka izprot skolu direktoru bažas: šobrīd starp skolām valda konkurence, vecāki, izvēloties bērnam skolu, skatās arī eksāmenu rezultātus, bet nauda seko skolēnam. Tātad, ja rezultāti nav pārāk labi, krītas skolēnu skaits un vienlaikus arī finansējums skolai.
VISC vadītājs arī piekrita, ka pēc eksāmena rezultātiem vien nevar spriest par skolas darbu.
Tomēr VISC vismaz pagaidām negrasās mainīt sistēmu, kādā publisko eksāmenu rezultātus, jo skolas saņem lielu daļu valsts naudas, tāpēc sabiedrībai ir tiesības zināt par skolas darba rezultātiem, pat ja eksāmeni tos atspoguļo tikai daļēji, jo citu kritēriju, kā salīdzināt skolu darbu, šobrīd nav. “Ar laiku, ieviešot jauno saturu, mainīsies eksāmenu saturs, līdz ar to kādas izmaiņas varētu būt arī tajos datos, ko par skolām publisko,” sacīja G. Catlaks.
Viņš arī norādīja: VISC nav iespējas noteikt, kā tālāk iestādes publiskotie dati izmantojami, piemēram, centrs nevarot liegt veidot skolu topus. Toties A. Priekuļa ieteikumu pievienot centralizēto eksāmenu rezultātiem ekspertu viedokļus viņš atbalsta, kaut nav pārliecināts, ka tos gādāt būtu tieši VISC uzdevums.
