Prasa skolu latviskošanu 15
Šķiet, beidzot valdošā koalīcija vismaz daļēji sāks pildīt solījumu latviskot izglītības sistēmu. Jau vairāku valdību deklarācijās un koalīcijas līgumos ir solīts gatavoties pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā. Sākotnēji pat tika gaidīts, ka pāreja uz šādu izglītību, kurā mazākumtautību valodā mācītu tikai tos mācību priekšmetus, kas saistīti ar nacionālās identitātes saglabāšanu, notiks jau kopš 2018. gada. Māra Kučinska valdības deklarācijā iekļāva solījumu izstrādāt plānu pārejai uz latvisku izglītību un sākt šo plānu īstenot, tomēr reālus darbus pārejas solījuma pildīšanai neveica.
Pagājušajā nedēļā situācija būtiski mainījās. Vispirms Nacionālā apvienība (NA), kura jau kopš 2010. gada uztur ideju par izglītības sistēmas latviskošanu, paziņoja, ka jau šonedēļ izskatīšanai valdošajā koalīcijā iesniegs grozījumus Izglītības likumā, lai beidzot sāktu pāreju uz mācībām latviešu valodā visās valsts un pašvaldību finansētajās skolās. To, publicējot rakstu 5. oktobra “Latvijas Avīzē”, paziņoja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. NA ierosinātie grozījumi likumā paredz noteikt, ka visās izglītības iestādēs, tostarp arī privātajās, ja tās finansē no valsts vai pašvaldību budžeta, mācībām jānotiek latviski. Citā valodā drīkst runāt tikai svešvalodu un mazākumtautību valodas stundās, kā arī gadījumos, kad tiek apgūta attiecīgā etniskā kultūra. Sīkāku kārtību, kādā jānotiek pārejai uz latvisku izglītību, saskaņā ar nacionāļu priekšlikumu būtu jānosaka valdībai.
Iespējams, beidzot rīkoties NA lika koalīcijas partnera “Vienotības” pēdējo nedēļu uzvedība. Jaunais partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pavēstīja, ka nu partija gādāšot par izglītības sistēmas latviskošanu. Te jāatgādina, ka pēdējie trīs izglītības un zinātnes ministri nākuši no “Vienotības” rindām. Ina Druviete tā kā taisījās kaut ko darīt izglītības latviskošanas labā, tomēr tā arī šajā ziņā neko nepaveica, turklāt vienmēr uzsvēra bilingvālas izglītības priekšrocības. Mārīte Seile skaidri atzina, ka latviska izglītība nav viņas prioritāte, un pievērsās citām izglītības sistēmas problēmām.
Esošais ministrs Kārlis Šadurskis sākotnēji daudz runāja par to, ka vispirms jāpanāk, lai mazākumtautību skolas ievērotu vismaz pašreizējos likumus, un gatavot plānu pārejai uz mācībām latviešu valodā nesolīja. Kā zināms, jau tagad vidusskolas klasēs 60 procenti mācību satura mazākumtautību skolās jāapgūst latviešu valodā.
Sola drīzas pārmaiņas
Taču pagājušo piektdien izglītības un zinātnes ministrs pārsteidza, rosinot grozījumus Izglītības likumā, lai turpmāk vidusskolas klasēs mācības notiktu tikai latviski. Ja šis priekšlikums gūtu atbalstu, jau 2020./2021. gada 10. klasēs stundas notiktu tikai latviski. Citās valodās, līdzīgi kā NA priekšlikumā, noritētu tikai svešvalodu un ar etnisko identitāti saistītās stundas. K. Šadurska priekšlikums gan neparedz latviskas izglītības ieviešanu pamatskolās. Taču arī pamatizglītībā latviešu valodas īpatsvars būtu jāvairo: 9. klasē latviski būtu jāapgūst jau 80 procenti mācību vielas. Arī bērnudārzos būtu jānodrošina tāda valodas vide, lai bērns vienlīdz veiksmīgi vēlāk varētu mācīties latviešu skolā, ja tāda būs vecāku izvēle. Kā tieši bērnudārziem būs jānodrošina tik augsta līmeņa latviešu valodas apguve, pagaidām gan nevarēja pateikt ne K. Šadurskis, ne Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks: no bērnudārziem prasīšot rezultātu. Kā to sasniegt, lielā mērā būs pašu ziņā. Tomēr būšot arī vadlīnijas.
Vai K. Šadurskis šādus priekšlikumus izsaka, lai nebūtu jāpieņem NA krietni radikālākais ierosinājums? Uz to ministrs skaidri neatbild, kā arī apgalvo: ja tiktu atbalstīts nacionāļu priekšlikums, pāreja uz mācībām latviski notiktu lēnāk. No kurienes šāda pārliecība, gan nav skaidrs, jo NA priekšlikums ļautu valdībai noteikt pārmaiņu tempu. Tāpat K. Šadurskis teic, ka valdības deklarācijā ieraksts mācībām valsts valodā esot bijis “Vienotības” priekšlikums.
Tagad K. Šadurskis arī apgalvo, ka daudz kas no tā, ko viņš paveicis pēdējā gada laikā, bijuši priekšdarbi pārejai uz latvisku izglītību. Tāpēc pieņemti gan noteikumi, kas liks latviski kārtot gan vidusskolas, gan pamatskolas eksāmenus, tāpēc pieņemti noteikumi, kas ļaus vērtēt skolu direktoru darbu un prasīt no viņiem lielāku atbildību. Tāpēc Izglītības likumā iekļautas strīdīgās normas par skolotāju lojalitāti. Pat jaunais, nesen sabiedriskai apspriešanai nodotais izglītības saturs esot veidots tā, lai būtu iespējams pāriet uz izglītību latviešu valodā.
Ministrs uzsver: latviskāka izglītība ļaus veiksmīgāk saliedēt sabiedrību, veidot vienotu informatīvo telpu. Dati liecina – kaut arī mazākumtautību pārstāvji lielākoties iemācījušies latviešu valodu, izaugsmes iespējas vēl ir. Piemēram, 20 procentiem jauniešu esot tikai latviešu valodas pamatprasmes, bet divi procenti valsts valodu prot vāji. K. Šadurskis atgādina, ka valsts apmaksātā profesionālā vidējā izglītība jau gadiem pieejama tikai latviešu valodā.
Ko darīs ZZS?
Lemt par izmaiņām Izglītības likumā var Saeima. Tās Izglītības, kultūras un sporta komisiju vada “Vienotības” virzītais Aldis Adamovičs, kurš jau izteicies, ka būtu jāsaglabā bilingvālās izglītības programmas. Tikmēr “Vienotības” valde latviskāku izglītību esot atbalstījusi.
Tomēr skaidrs, ka vēl būs plašas diskusijas par vienotu izglītību valsts valodā. Diskusija gaidāma arī šodien valdošās koalīcijas padomē. Iespējams, ka konkrēti lēmumi vēl netiks pieņemti. Trešais koalīcijas partneris – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – nu ir sprukās. No vienas puses, ZZS ieņēmis diezgan nacionāli noskaņota politiska spēka stāju. No otras puses, Aivars Lembergs, kura pārstāvētā partija “Ventspilij un Latvijai” arī ietilpst ZZS un kuram ir liela ietekme šajā politiskajā spēkā, bija ļoti neapmierināts ar vasarā pieņemto lēmumu ieviest eksāmenus tikai latviski. Līdz ar to var prognozēt, ka viņš centīsies nepieļaut arī izglītības latviskošanu.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis piektdienas pēcpusdienā, jautāts, kā vērtē NA un K. Šadurska priekšlikumus, teica, ka bez partijas pilnvarojuma neko nevarot komentēt. ZZS neesot lēmusi, kā reaģēt uz partneru vēlmēm un pagaidām nelemšot arī. “Pirmdien iesim uz koalīcijas padomes sēdi un tad skatīsimies, ko mums piedāvās,” piebilda A. Brigmanis.
