Prasa maksāt par pārrautu kabeli, kam tur nevajadzēja būt 0
Neretas iedzīvotājs Māris Apiņš noskaities par valsts uzņēmumu “Lattelecom” un “Latvenergo” meitasuzņēmuma “Sadales tīkls” rīcību. Kā viņš stāsta, viņam piederošajā zemē “Lattelecom” uz savu roku esot ieracis sakaru kabeļus.
Savukārt uzņēmums “Sadales tīkls” uzbūvējis jaunu elektrības transformatora apakšstaciju vietā, kur pēc projekta tā nemaz nav bijusi paredzēta. Turklāt būvēdamies, izpostījis īpašnieka ieraktās robežzīmes.
“Ne kabeļi, ne transformators neatrodas tajās vietās, kur tiem pēc projekta vajadzētu būt. Pēc projekta, kabeļus vajadzēja ierakt 11 metru aizsargjoslā starp ielu un manu zemes gabalu. Bet tie ierakti aptuveni 35 metrus no ielas ass. Šāda būvēšanās man apgrūtina zemes izmantošanu. Zemes robežu plānā man šādi apgrūtinājumi nav iezīmēti. Pēc papīriem, šajās vietās es varētu būvēties pats. Bet dabā nevaru, jo tur tagad atrodas kabeļi un transformatora apakšstacija. Nekādas rakstiskas piekrišanas šādai būvēšanai nevienam neesmu devis,” stāsta Māris Apiņš. Pērn, rokot notekūdeņu aku, viņš uzracies virsū kabeļiem un netīšām tos pārrāvis, par ko “Lattelecom” nosūdzējis zemes īpašnieku policijā.
Māris Apiņš ir neizpratnē, kā pašvaldība ar vieglu roku piekrīt projektam neatbilstošu būvju pieņemšanai ekspluatācijā. “Būtībā ar šo pieņemšanu legalizē nelikumīgu būvniecību manā zemē,” apgalvo zemes īpašnieks.
Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes vadītājs Jans Korols nesaprot, kāpēc zemes īpašnieks sadomājis sūdzēties “Latvijas Avīzei”. Sakaru līniju rekonstrukcija skārusi 26 vietējos zemes īpašniekus, bet, izņemot Māri Apiņu, neviens tai neesot iebildis. No Māra Apiņa esot saņemta rakstiska piekrišana kabeļa ierakšanai, tāpēc neesot iemesla žēloties par neatbilstību projektam. Būvvaldes vadītājs piebilst, ka par elektrības transformatora apakšstacijas būvniecību būvvalde neatbildot.
Uzņēmuma “Sadales tīkls” valdes loceklis Rolands Lūsveris rakstiskā atbildē zemes īpašniekam saka, ka transformatora apakšstacija uzbūvēta citā vietā tāpēc, ka pēc projekta paredzētajā vietā bijuši ierakti “Lattelecom” kabeļi. Uzņēmuma pārstāvji to esot izskaidrojuši zemes īpašniekam, kaut arī atzīst, ka rakstiska saskaņojuma ar viņu nebija. Izjauktās robežzīmes tagad esot atjaunotas, ko nenoliedz arī Māris Apiņš.
Arī uzņēmuma “Lattelecom” regulēšanas lietu direktors Aivars Kreilis noraida zemes īpašnieka iebildumus. Projekts bijis ar viņu saskaņots. Pēc tā pabeigšanas zemes īpašnieks pašrocīgi parakstījis atzinumu, ka viņam nav pretenziju par projekta izpildi.
Aivars Kreilis stāsta, ka savulaik zemes īpašumu šķērsoja divas pazemes kabeļu trases, kas bija ieraktas vēl padomju laikos, un trešā bija gar ielu izbūvētā gaisvada līnija. Kad 2000. gadā tika lemts par sakaru tīkla modernizēšanu Neretā, gaisvada līnijas vietā izbūvējot zemē jaunu sakaru kabeli, tas tika ieguldīts vienā no padomju laikos izbūvētajām kabeļu trasēm. Tādējādi jauns apgrūtinājums zemes īpašumam netika radīts, kā to maldīgi uzskata zemes īpašnieks, bet pat samazināts.
Diemžēl attiecības ar Māri Apiņu saasinājušās pagājušā gada oktobrī, kad, bez saskaņota būvprojekta rakdams notekūdeņu aku, zemes īpašnieks pārrāva četrus kabeļus, ko pēc tam neesot ļāvis salabot. Pašlaik domstarpības esot atrisinātas. Ar zemes īpašnieku panākta vienošanās par īpašuma robežās izvietoto elektronisko sakaru līniju izvietojuma precizēšanu un iezīmēšanu īpašumu robežu plānos.
“Lattelecom” pārstāvis sola, ka zemes gabalā plānotā ūdens novadīšanas grāvja šķērsojuma vietās notikšot sakaru kabeļu līniju padziļināšana, ko iepriekš saskaņošot ar zemes īpašnieku.
Māris Apiņš man atzīst: “Jā, patiešām parakstīju atzinumu, ka man nav pretenziju par projekta izpildi. Bet ne jau par patvaļīgi veiktu, projektam neatbilstošu būvēšanos! Kam man vajadzīga tāda zeme, ko vairākās vietās šķērso kabeļi un kur ar likumu noteikto aizsargjoslu dēļ es neko nevaru darīt?”
Kā viņš stāsta, sākumā būvētāji par viņa iebildumiem esot vien pasmējušies. Sarosījušies tikai tad, kad viņš sācis meklēt taisnību pašvaldībā, būvvaldē un rakstot iesniegumus uzņēmumiem.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas nodaļas vadītājs Renārs Špade skaidro, ka vienīgais, ko pašlaik varot darīt zemes īpašnieks, – saukt sertificētu mērnieku, kurš sagatavotu atzinumu par neatbilstību projektam. Pēc tam prasīt vietējai pašvaldībai un būvvaldei, kāpēc tā izsniegusi projektam neatbilstošu būvatļauju. Šāds ceļš gan neizbēgami ved uz tiesu.
Viedoklis
Sandra Jakušenoka, juriste, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja:
“Arī es uzskatu, ka vispirms jākonstatē neatbilstība projektam, jo, kā noprotams no uzņēmumu pārstāvju paskaidrojumiem, zemes īpašnieka piekrišana it kā ir bijusi. Pēc Elektronisko sakaru likuma, noteikumi paredz, ka elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves arī privātās teritorijās.
Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem nosaka atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Tādējādi tiesības ierīkot sakaru kabeļus komersantam gan ir, bet saskaņojot ar zemes īpašnieku.
