“Sākumā vēsts par atbalstu Covid-19 seku pārvarēšanai raisīja prieku.” Eksportējoša konditorejas uzņēmuma pieredze 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Maizes un maizes izstrādājumu ražotāja SIA “Cannelle Bakery” valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis stāsta, ka Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi ievērojami ietekmēja to pārtikas produktu apgrozījumu, kas tirdzniecības vietās tiek pārdoti bez iepakojuma, – konditorejas izstrādājumu, maizes, sveramo cepumu un citu.
Lai arī “Cannelle Bakery” veikusi visas iespējamās darbības apgrozījuma plānu izpildei, piedāvājot klientiem produktus iepakotā veidā, šī gada aprīlī un maijā apgrozījums bijis par 42,5% zemāks par plānoto un par 27,0% mazāks, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu.
“Šī gada jūnijā, mazinoties noteiktajiem ierobežojumiem un uzlabojoties patērētāju drošības sajūtai, apgrozījuma rādītāji uzlabojās gan attiecībā uz klientiem, kur bija novērojams vislielākais pasūtījumu samazinājums, gan kopumā uzņēmumā un tādējādi pietuvojās 2019. gada jūnija rezultātam, atpaliekot no tā vien par 2,8%, taču pret plānoto joprojām atpaliekot par 17,8%,” stāsta I. Skrebelis.
Tā kā apgrozījuma kritums ir atstājis nozīmīgu iespaidu arī uz uzņēmuma peļņas rādītājiem un tādējādi arī lēmumu pieņemšanu saistībā ar turpmākajiem ieguldījumiem ražošanā, vēsts par plānoto atbalstu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai raisījusi prieku.
Taču, izvērtējot nosacījumus, uzņēmuma vadība konstatējusi, ka visi kritēriji tiek izpildīti, izņemot vienu. Proti, darbiniekiem izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa, par kuru ir veiktas VSAOI, 2019. gadā jābūt ne mazākai kā 800 eiro, bet “Cannelle Bakery” 2019. gadā šis rādītājs bijis 712 eiro, savukārt, atskaitot nost nepilna laika darbiniekus, 726 eiro.
Salīdzinot uzņēmuma bruto algas ar Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2019. gadu, redzams, ka “Canelle Bakery” izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa ir salīdzināma ar darba samaksu Kurzemes reģionā, kas, pēc CSP datiem, pārtikas produktu ražošanā ir 733 eiro, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem – 718 eiro.
“Uzskatām, ka atbalsta programmas nosacījums par vidējo darba samaksu nav noteikts objektīvi un ka uzņēmums maksā konkurētspējīgu atalgojumu reģionā un nozarē, kurā darbojas, tāpēc izsakām neizpratni par šādu nosacījuma noteikšanu un lūdzam, lai šis nosacījums tiktu pārskatīts un noteikts salīdzinājumā ar atbalsta pretendenta nozari un reģionu, nosakot pieļaujamo atkāpi no šiem rādītājiem 10% robežās,” norāda I. Skrebelis, kurš ar vēstuli vērsies Ekonomikas ministrijā.
Viņš zina teikt, ka līdzīga situācija ir vēl citiem uzņēmumiem, tajā skaitā Vidzemes reģionā un Latgalē. I. Skrebelis vēl piebilst, ka viņa vadītajam uzņēmumam 2019. gads bijis labākais tā pastāvēšanas vēsturē – apgrozījums audzis par 21,7%, pārsniedzot četrus miljonus eiro.
Savukārt eksports 2019. gadā pieaudzis par 48%, salīdzinot ar 2018. gadu, kopumā sasniedzot 1,7 miljonus eiro. Arī šogad bija plānota izaugsme, taču Covid-19 pandēmija ieviesusi būtiskas korekcijas.
Vai būtu jāmaina nosacījumi – jautājām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) eksperti kopumā pozitīvi vērtē valdības paveikto, gan ierobežojot vīrusa Covid-19 izplatību, gan mazinot noteikto ierobežojumu un ekonomikas lejupslīdes izraisītās negatīvās sekas Latvijas uzņēmumu dzīvotspējai un konkurētspējai ārējos tirgos.
Skaidrs, ka, raugoties no uzņēmējdarbības attīstības un veicināšanas perspektīvas, atbalsta aktivitātēm jābūt tādām, kas palīdz veicināt Latvijas komersantu eksporta spējas un produktivitātes kāpumu un nenostāda mūsu uzņēmumus sliktākā pozīcijā nekā kaimiņvalstu un tuvējā reģiona uzņēmējus to darbības stabilizācijas, pārorientācijas un izaugsmes posmos.
Ministru kabinetā atbalstītā un šobrīd darbību sākusī eksportējošo uzņēmumu atbalsta programma kopumā esot vērtējama pozitīvi.
Vienlaikus no biedriem, īpaši Latvijas reģionos, LTRK saņēmusi jautājumus, vai daži no kvalifikācijas kritērijiem atbalsta saņemšanai nebūtu jāpārskata, tos mainot atbilstoši situācijai, lai atbalsts sasniegtu plašāku komersantu loku.
Ar Ekonomikas ministriju šos uzņēmēju uzrunātos punktus, piemēram – par eksporta apjoma slieksni viena miljona eiro gadā noteikšanu, prasību par vidējo algu uzņēmumā 800 eiro mēnesī, termiņu atbalsta saņemšanai pagarināšanu – plānots pārrunāt jau tuvākajā laikā, kad atbalsta programma būs “ieskrējusies” un būs skaidrāks gan pieprasījums šādam atbalstam, gan iemesli, kādēļ uzņēmumi atbalstam nepiesakās un nekvalificējas, saņem atteikumus par atbalsta piešķiršanu.
Šāda saruna ar Ekonomikas ministriju būtu nepieciešama septembra sākumā, lai, konstatējot nepilnības, tās var laikus novērst un uzņēmēji var saņemt tiem nepieciešamo atbalstu darbavietu saglabāšanai un piekļuvi līdzekļiem uzņēmuma attīstībai, norāda LTRK.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda: “LDDK ieskatā EM izvēlētā pieeja – kā vienu no kritērijiem atbalsta saņemšanai eksportējošiem uzņēmumiem izmantot to uzrādīto atalgojumu – atspoguļo konkrētā uzņēmuma darba ražīguma (produktivitātes) līmeni, kā arī spēju maksāt nodokļus – jāņem vērā, ka jebkuras atbalsta pasākumu programmas galu galā tiek finansētas uz aizņemtas naudas rēķina (gan Latvijas, gan ES līmenī), un šīs papildu izmaksas netiešā veidā gulsies uz dzīvotspējīgo uzņēmumu pleciem.
Iespējams, ka būtu nepieciešamas diskusijas par esošo EM nosacījumu pilnveidošanu, ievērojot reģionālo specifiku, kur algu līmenis mēdz būt par 15–30% zemāks nekā vidēji Latvijā. CSP dati gan liecina, ka visos reģionos, izņemot Latgali, vidējā alga pārsniedz 800 eiro un atbilst EM kritērijiem.”
Bet, kamēr valsts nav pārskatījusi dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijus, vienīgais, ko EM valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītāja un Nozaru politikas departamenta direktore Evita Feldberga spēj ieteikt – ir izmantot citas atbalsta formas.
“Aicinām iepazīties un rast iespēju izmantot arī kādu no citiem atbalsta veidiem – atbalstu nodokļu jomā (nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atliktais maksājums, ātrāka pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksa (Valsts ieņēmumu dienesta sniegtais atbalsts)), apgrozāmo līdzekļu aizdevumu (finanšu institūcijas “ALTUM” sniegts atbalsts), kredīta brīvdienu garantiju (finanšu institūcijas “ALTUM” sniegts atbalsts), kā arī atbalstu uzņēmumu nomas maksai (finanšu institūcijas “ALTUM” sniegts atbalsts),” viņa pauž savā vēstulē uzņēmumam.
