Eiropas Savienības valstu sašķidrinātās dabasgāzes imports no Krievijas šogad pieaudzis par 46% 24
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dabasgāzes vads “Nord Stream” ir beidzis darboties, taču Eiropas Savienības valstu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) imports no Krievijas šogad ir pieaudzis par 46 procentiem.
Riski ES enerģijas tirgū
Eiropas līderi lepojas, ka ir samazinājuši atkarību no Krievijas gāzes pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukuma Ukrainā šā gada februārī.
Pa cauruļvadiem piegādātās dabasgāzes apjoms tiešām ir samazinājies, bet sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) imports no Krievijas šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir pieaudzis par 46 procentiem, liecina Eiropas Komisijas dati. Saglabājas risks, ka kuģos pārvadātās LNG pieaugoša izmantošana 2023. gadā var Eiropu atkal pakļaut Kremļa gāzes šantāžai, ES valstīm cenšoties piepildīt gāzes krātuves, atzīmē izdevums “Politico”.
Pēc Krievijas izraisītā kara Ukrainā ES valstis ir ierobežojušas Krievijas fosilās degvielas pirkumus, lai mazinātu ienākumus Krievijas valsts kasē, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. Taču Eiropas Komisijas statistikas dati liecina, ka no šā gada janvāra līdz septembrim ES valstis ir ievedušas no Krievijas 16,5 miljardus kubikmetru LNG, kas ir par 5,2 miljardiem kubikmetru vairāk nekā tajā pašā laikposmā pērn.
LNG importa pieaugums ir mazs, salīdzinot ar lielo kritumu Krievijas gāzes importā pa cauruļvadiem, kas samazinājies uz pusi – no 105,7 miljardiem kubikmetru pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos līdz 54,2 miljardiem kubikmetru tajā pašā laikposmā šogad. Analītiķi uzskata, ka LNG importa pieauguma dēļ saglabājas riski ES enerģijas tirgū.
2022. gadā Krievijas LNG lielākie importētāji bija Francija, Nīderlande, Spānija un Beļģija. Krievijas firmai “Novatek” ir LNG terminālis Jamalā, Rietumsibīrijā, no kurienes ar specializētiem kuģiem Eiropā tiek nogādāta sašķidrinātā gāze. “Novatek” mazākuma akcionāre ir Francijas enerģētikas firma “TotalEnergies”. Vairākām Eiropas valstīm ir noslēgti ilgtermiņa darījumi LNG importam, kuru termiņš beidzas pēc vairākiem gadiem.
“Novatek” formāli ir privāta firma, kuras akcionāri ir Kremlim pietuvināti cilvēki, kas būtiski ietekmē tās darbību, secinājuši Kolumbijas universitātes Globālās enerģētikas politikas centra pētnieki. Tikai divas Eiropas valstis – Apvienotā Karaliste un Lietuva – ir pilnībā apturējušas LNG importu no Krievijas.
Gāze – Krievijas ģeopolitiskais ierocis
Analītiķi uzskata, ka pašreizējā situācija pasaules enerģijas tirgū dod Krievijai iespēju turpināt izmantot LNG kā ģeopolitisku ieroci, tāpat kā tas bija ar dabasgāzes cauruļvadu “Nord Stream”. “Putins varētu bloķēt LNG eksportu uz “nedraudzīgām” valstīm, bet turpināt piegādāt gāzi trūcīgākām valstīm Āzijā,” uzskata Kolumbijas universitātes pētniece Anna-Sofija Korbo.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra brīdinājusi, ka 2023. gadā Eiropas Savienībai var nākties rēķināties ar aptuveni 30 miljardu kubikmetru gāzes piegādes iztrūkumu, lai nākamvasar piepildītu gāzes krātuves. Ukrainas nevalstiskās organizācijas “Razom We Stand”, kas iestājas par pilnīgu aizliegumu ES izmantot Krievijas fosilo degvielu, direktore Svitlana Romanko paziņojusi, ka “morāles princips prasa atteikties no Krievijas LNG importa”.
“ES bargi runājot par sankcijām un aizliegumiem, īstenībā ļoti maz tiek darīts, lai samazinātu LNG importu. Eiropai jārīkojas nekavējoties un jāaptur Krievijas kara mašīnas absurdā un kontrproduktīvā finansēšana,” prasa Ukrainas pārstāve.
