Zīmes “Rīga” dizaina autors: tā ir bezgaumība, pašdarbība un nekompetence 30
Vakar vakarā jau gandrīz trīs tūkstoši cilvēku bija parakstījušies interneta vietnē http://par-rīgu.lv, aicinot saglabāt garumzīmi un noņemt zilibalto sirsniņu uz robežzīmes “Rīga” pie pilsētas galvenajiem ceļiem.
Akcijas organizatori norāda, ka šī robežzīme ir ikonisks simbols un dizaina mantojums. “Mēs, Rīgas iedzīvotāji un patrioti, aicinām visas atbildīgās personas un institūcijas zīmi atjaunot tās sākotnējā izskatā bez liekiem aksesuāriem un dekorējumiem zilibaltas sirds formātā,” teikts parakstu vākšanas interneta vietnē.
“Ko par šo izdarību saka mākslinieks, zīmes “Rīga” autors?” tā, zvanot redakcijai, jautāja arī “LA” lasītāja Rūta Selga. Viņa, iebraucot pa Vidzemes šoseju Rīgā, bijusi nepatīkami pārsteigta, ieraugot, ka robežzīme “RĪGA” ir jaunā veidolā. Viņasprāt, tas nav gaumīgs pārveidojums.
Zīmes burtu dizaina autors ir mākslinieks Valdis Celms, kurš daudziem pazīstams arī kā grāmatas “Latvju raksts un zīmes” autors. “Robežzīme ir jāatjauno sākotnējā veidā, bez kropļojumiem!” man uzsver burtu dizaina autors, kategoriski iebilstot pret šā objekta māksliniecisku degradāciju. Viņš šajā “uzlabojumā” saskata kiču, bezgaumību, pašdarbību un nekompetenci. “Uzraksts “RĪGA” vairs nav “Rīga”, bet “Riga”. Šeit nav jārīko aptaujas, bet gan jāatjauno uzraksta sākotnējā rakstība,” interneta vietnē raksta V. Celms.
Pēc radioraidījuma, kurā V. Celms dalījās savās pārdomās, internetā cilvēki dedzīgi izteica viedokli. Sākot ar to, ka sirsniņas izmantošana pie pilsētu nosaukumiem ir ļoti daudzās vietās pasaulē redzēta un tāpēc par kādu radošumu vai svaigu domu nevar runāt, tas esot “banāls pakaļdarinājums Ņujorkai un tad visiem citiem” un beidzot ar to, ka Rīgas krāsas tiek lietotas vietā un nevietā, dažs komentētājs pat piebilst, ka “pēdējā laikā pilsētas karoga zilibaltās krāsas kļūst par bīstamu alternatīvu sarkanbaltsarkanajam”. Tāpat neizturot kritiku argumenti, ka “cilvēkiem patīk” un “pie tā fotografējas”, jo pie šā uzraksta fotografējās arī tad, kad uzraksts bija “Rīga”.
Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere manu jautājumu, vai pirms pārveidošanas kāds autoram piekrišanu pavaicāja, atstāj neatbildētu. Viņa klāsta, ka esot veikti saskaņojumi ar iesaistītajām institūcijām, tostarp ar būvvaldi. Šis vizuālais noformējums esot labi pamanāms, un tas esot svarīgi arī tāpēc, ka Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Sirsniņa bijusi maijā domāta kā māmiņdienas sveiciens… Tagad varot redzēt, ka cilvēki pie šiem burtiem fotografējoties. RD Satiksmes departaments vērtēšot gada beigās – ja cilvēkiem patiks, tad šīs izmaiņas tikšot saglabātas. Šis jaunais “Rīga” burtu vizuālais noformējums izmaksājis 3850 eiro.
Nodibinājuma “Rīga 2014” programmu vadītāja Aiva Rozenberga gan uzsver, ka “Rīgas 2014” mākslinieciskā padome jau pēc tam, kad šis pārveidojums bija redzams, ir apspriedusies un noteikti iebilst pret to: “Mēs nevaram atbalstīt, ka mākslinieka darbs tiek šādi pārveidots.” Autora tiesības ir fundamentālas tiesības, un nedrīkst darbu “izgreznot” ne ar sirsniņu, ne puķīti vai ko citu. A. Rozenberga piebilst, ka pilsētas strādā ar mārketinga metodēm, un pašā mērķī – piesaistīt papildu uzmanību – nav nekā slikta, taču tā realizācija šoreiz nav izdevusies.
V. Celmam jautāju, vai viņš būtu gatavs tiesāties par savu autortiesību ievērošanu. Dizainers uzskata, ka šis jautājums ir plašāks – ne tikai autortiesību, bet gan mūsu identitātes lieta.
