Lai padarītu savu ražošanu videi draudzīgāku, “Putnu fabrika Ķekava” būvēs saules enerģijas parku un biogāzes ražotni 7
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai padarītu savu ražošanu zaļāku un videi draudzīgāku, AS “Putnu fabrika Ķekava” būvēs saules enerģijas parku un biogāzes ražotni. Par to stāsta “Putnu fabrikas Ķekava” valdes priekšsēdētājs Andrijus Pranckevičs.
Ko “Putnu fabrika Ķekava” līdz šim ir darījusi, lai padarītu ražošanu energoefektīvāku? Ko plānojat darīt turpmāk?
A. Pranckevičs: Jau pirms vairākiem gadiem nolēmām virzīties zaļās enerģijas ražošanas virzienā mūsu putnu novietnēs Ķekavā un Lielzeltiņos. Pirms četriem gadiem, pieaicinot profesionālus ekspertus, izveidojām iespēju studiju, kas ļāva apkopot zaļās enerģijas ražošanas iespējas. Rekomendāciju vidū bija gan biogāzes ražošana, gan saules enerģijas ražošana un vēja turbīnu uzstādīšana.
Eksperti veica pamatīgu resursu analīzi, cik daudz patērējam gāzi, elektrību, tāpat tika analizēti citi rādītāji. Pamazām virzāmies uz to īstenošanu.
Sākām ar saules enerģiju – jau esam saņēmuši atļauju 2 MW saules elektrostacijas būvniecībai, ko plānojam sākt nākamā gada pavasarī.
Mūsu teritorijā būs 4864 saules paneļi, un saules elektrostacija aizņems vairāk nekā 4 ha lielu platību. Jāatzīst, ka process no idejas līdz atļaujas saņemšanai aizņēma veselus divus gadus. Daudz laika aizņēma dokumentu kārtošana un pārrunas ar iestādēm, organizācijām un nepieciešamo atļauju saņemšana.
Kad sākām projektēšanu, pēc apjoma tas bija lielākais saules enerģijas parks Latvijā. Nogaidām arī paši, jo valsts ir apsolījusi atbalstu zaļo investīciju pasākumiem un vēlamies to izmantot. Mūsu rīcībā ir informācija, ka tas notiks nākamā gada 1. ceturksnī. Rēķinām, ka saules enerģijas parks mums ļaus saražot ap 15% no ražošanai nepieciešamās elektroenerģijas.
Otrs jautājums, pie kā aktīvi strādājam, ir biogāzes ražošana. Tas ir īpaši svarīgi putnu audzētājiem, jo ir plaši pieejama izejviela – putnu mēsli. To ir daudz – vairāki desmiti tūkstoši tonnu gadā. Ražojot biogāzi, būtu vairāki pozitīvi efekti. Putnu mēslus pārstrādājot, daļēji tiks atrisināts smaku jautājums, kas ir ražošanas blakusparādība, – ar to pastāvīgi cīnāmies.
Izveidojot savu biogāzes ražotni, mēsli vairs netiktu pārvadāti.
Otrkārt, pārstrādes procesā rodas gāze, ko mēs izmantosim savā ražošanas procesā – putnu novietņu apsildīšanai. Šobrīd esam viens no lielākajiem gāzes patērētājiem Latvijā, visu gadu apsildām 100 putnu novietnes, kur jānodrošina noteikta gaisa temperatūra.
Cik daudz biogāzes saražosiet savām vajadzībām?
Tagad tikai sākam strādāt pie tehniskā projekta un vēl nav precīzu datu. Pavasarī sameklējām partneri Vācijā, kas jau sāka izejvielas sastāva izpēti. Prognozēju, ka mēs varētu saražot ne mazāk par 50% no nepieciešamā gāzes daudzuma. Tas nav maz.
Paralēli nedaudz ražosim arī elektrību – ap 10%, kas nonāks kautuves un pārstrādes cehu rīcībā. Biogāzes ražotne ir interesants projekts. Tagad jau meklējam vietu, kur ražotne atradīsies. Pēc tehniskā plāna izstrādes jau sāksim reālu projektēšanu, tas varētu notikt šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.
Ko šie soļi dos? Kāds būs efekts?
Pateicoties šiem projektiem, energoresursiem mūsu ražošanai jākļūst lētākiem. Saules enerģijas projekti, raugoties pēc trīs gadu vidējās cenas, atmaksājas septiņu astoņu gadu laikā, bet saules parks strādās 30 gadus. Tas ir pievilcīgi pašam uzņēmumam. Arī biogāze atmaksājas 6–8 gadu laikā, un tas interesē uzņēmumu, jo perspektīvā ļaus samazināt energoresursu cenas un attiecīgi produkta pašizmaksu.
Turklāt Eiropas Savienībā pašlaik ir tendence virzīties uz Zaļā kursa mērķu īstenošanu…
Jā, tas ir veiksmīgi sakritis. ES mērķis ir samazināt dažādas emisijas, to skaitā panākt pilnīgu klimata neitralitāti. Tādā gadījumā mūsu projekti iegūst vēl otru svarīgu nozīmi. Proti, tie ir reāli soļi emisiju samazināšanai rūpniecībā.
Zinot, ka, visticamāk, emisijām pieaugs nodokļi, mēs darām reālu darbu, lai šīs emisijas samazinātu, un tādējādi arī nodokļi būs jāmaksā mazāk. Dilemmu gan redzam apstāklī, ka mums nepietiks izejvielas, lai pilnībā nodrošinātu uzņēmumu ar zaļo enerģiju.
Būs liels izaicinājums, ko darīt ar to daļu, kas ļautu panākt pilnīgu izmešu neitralitāti.
Taču tāds mērķis mums ir. Ar šiem projektiem panāksim 50–60% emisiju samazinājumu. Lai nesamazinātu produkcijas ražošanu, mums nāksies domāt, ko darīt tālāk un kā panākt klimata neitralitāti.
Ko plānojat darīt ar iepakojumu? Vai tas varētu kļūt zaļāks?
Nesen piedalījāmies starptautiskā izstādē Anugā, pie Ķelnes, kur bija aptuveni 4,5–5 tūkstoši ražotāju no visas Eiropas. Tur arī pētījām, kas notiek ar iepakojumu. Redzams, ka tā virzība ir soli pa solim. Katram risinājumam – gan enerģētikā, gan iepakojumā, gan citos – vispirms jābūt tehniskam pamatojumam.
Ja tā nav, varam vēlēties visu ko, bet nav tādu iespēju. Pašlaik visi supermārketi un patērētāji vēlas, lai iepakojums būtu pārstrādājams. Mēs izmantojam tikai pārstrādājamu iepakojumu, bet izrādās, ka Eiropā kāda daļa joprojām ir nepārstrādājama, tāpēc vairāki gadi vēl paies, lai panāktu vēlamo rezultātu. Paralēli notiek arī iepakojuma biezuma samazināšana.
Proti, tas vairs ir nevis 1 mm biezs, bet tikai 0,7 vai 0,65 mm. Tas nozīmē, ka iepakojuma apjoms sarūk par 25–30%, un tas jau ir pozitīvi. Arī pie tā mūsu speciālisti jau strādā.
Pagaidām gan neredzam praktiskus piemērus, kā varētu nomainīt visu iepakojumu pret zaļāku.
Vienīgais analogs, ko redzējām izstādē, bija iepakojums no koka, līdzīgs kartonam. Dažās valstīs tādu jau izmanto, taču tas ir trīs reizes dārgāks nekā plastmasa. Tā ir traģēdija, ka līdz šim globāli nav spēts atrisināt plastmasas atkritumu problēmu.
Eiropā tikai 14% plastmasas tiek pārstrādāti, viss pārējais nonāk atkritumos. Koks ir videi draudzīgāks, bet tie ir vērtīgi resursi. Nule kā Glāzgovas konferencē tika runāts par to, ka līdz 2030. gadam jāaptur mežu izciršana, jo tieši meži ir tie, kas risina CO2 piesaisti.
Vēl trešā nianse, kas saistās ar iepakojumu. Proti, pārtikas jomā pastāv vides prasības, kā arī pārtikas drošuma prasības, lai gaļa saglabātu svaigumu, tiktu ievērota mikrobioloģiskā tīrība un citas. Mēs nevaram gaļu vienkārši ietīt papīrā – tas nebūs pieņemami ne patērētājiem, ne kontroles dienestiem.
Pagaidām neredzam iespēju, kā risināt videi draudzīgāka iepakojuma problēmu, un nogaidām. Šis jautājums virzās lēnāk nekā zaļās enerģijas ražošana, bet to noteikti nāksies risināt. Eiropā pārtikas drošuma prasības risinājuši jau pēdējos 15–20 gadus un ļoti reti ir gadījumi, kad kāds ir saindējies ar pārtiku. Nevar noliegt, ka kontrole un pārbaudes procedūras strādā labi.
Kā uzņēmumu ietekmējusi Covid-19 pandēmija?
Tagad jau ir nākamais pandēmijas vilnis, bet mūs tas maz ietekmējis. Kopumā mēs nodarbinām ap 1100 strādājošo, un tādu, kurus skāris šis vīruss, ir maz. Tikai vienā vai divos gadījumos darbinieki nonākuši slimnīcā.
Taču, runājot par tirgu, redzams, ka negatīvais efekts turpinās. Tas sākās jau 2020. gada pirmajā ceturksnī, kad aizvērās HoReCa segments un strauji nokritās pārdošanas apjomi.
“Ķekava” eksportē ap 50% no saražotā, un notiekošais mūs būtiski ietekmē. Kad šī gada pavasarī un vasarā pamazām tika atvērti tirgi gan Eiropā, gan apkārtējās valstīs un Skandināvijā, situācija uzlabojās, bet tagad atkal ierobežojumi.
Pandēmijas ietekme uz makroekonomiku ir būtiska, samazinās realizācijas apjomi un pieaug gaļas pārprodukcija.
Īpaši tas jūtams Polijā, kas ir visas Eiropas fabrika, tā ievērojami samazina cenas, kas viņiem pašiem pat vairs nav izdevīgas. Poļu produkcija nonāk arī mūsu reģionā.
Otra lieta – strauji kāpušas citu preču cenas, gandrīz trīs reizes sadārdzinājušies energoresursi, un tas mūs būtiski ietekmē. Visā pasaulē nozīmīgi pieaugusi graudu cena – no 170 eiro/t līdz 300 eiro/t, kas palielina ražošanas izmaksas. Tas attiecas ne tikai uz mums, bet arī uz piena nozari un cūkkopību. Tātad līdztekus Covid-19 pandēmijai ir otra krīze – resursu izmaksu pieaugums, kas visu situāciju sarežģī.
Vai tas nozīmē cenu palielināšanu gatavajai produkcijai?
Nav citu iespēju, kā celt cenas. Jau septembrī un oktobrī mums nācās strādāt ar zaudējumiem, kas nav mazi. Iepriekš šķita, ka pēc pandēmijas situācija uzlabosies, taču noticis gluži pretējais. Tāpēc lūgsim veikaliem cenu palielināt.
Cenu celsim vidēji par 10–12%, taču jāsaprot, ka ražotāja cena atšķiras no cenas veikalu plauktos. Gala cenu veido veikali, kam ir sava stratēģija un cenu politika. Nereti veikali, kā, piemēram, “Lidl”, no sava apgrozījuma subsidē produktu cenas, tos piedāvājot lētākus.
Kādas ir prognozes, kā “Ķekava” noslēgs šo gadu?
Prognozēju, ka 2021./2022. finanšu gads būs sarežģītāks nekā iepriekšējais, jo Covid-19 piepulcējušies vēl citi apstākļi, kas ietekmē ražošanu. Taču mēs visi saprotam, ka tie ir globālie procesi, nevis mūsu kļūdas. Makro līmenis izlīdzināsies, tikai tas ir laika jautājums.
Jau esam saņēmuši Covid-19 subsīdijas no Zemkopības ministrijas, bet, ja grūtības turpināsies, ceram uz atkārtotu palīdzību. Mūsu mērķis ir pārvarēt šo laiku, nesamazinot ražošanu un darba vietas.
