Prāmis starp Ventspili un Sāremā atkal varētu kursēt nākošgad 1
Turpinot strādāt pie prāmju satiksmes atjaunošanas starp Ventspili un Sāremā, Ventspils brīvostas pārvalde un citas iesiastītās puses cer, ka tas varētu notikt pēc gada, aģentūru LETA informēja Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.
Šodien Ventspils brīvostas pārvaldē ieradās Sāremā pašvaldības delegācija, tostarp pašvaldības vadītājs Madis Kallas, lai ar Ventspils pašvaldības un brīvostas pārstāvjiem pārrunātu paveikto prāmju satiksmes atjaunošanā un vienotos par tālākajiem darbiem. Abu pušu vēlme ir atjaunot prāmju satiksmi 2019.gada tūrisma sezonā, informēja Ieviņa.
Sāremā pašvaldības mērs vizītē Ventspilī bija pirmo reizi un apliecināja, ka ne tikai Sāremā pašvaldībai, bet arī Igaunijas valstij prāmju līnija starp Sāremā un Latviju ir ļoti svarīga.
Sāremā pārstāvji pauduši, ka prāmju satiksmes atjaunošana ir “gan goda jautājums, gan ļoti svarīgs aspekts reģionu tūrisma attīstībai”.
Galvenais jautājums, kas jāatrisina, lai prāmju līnija varētu darboties, ir tai piemērota prāmja atrašana. Arī šodien sarunās šim jautājumam tika veltīta lielākā uzmanība. Abas puses bija vienisprātis, ka ātrākais, kad prāmju satiksmi varētu atjaunot, ir 2019.gada maijs jeb nākamās tūrisma sezonas sākums. Ar šādu mērķi arī nolemts tālāk strādāt Sāremā un Ventspils kopīgajā darba grupā.
Lai gan apritējuši jau gandrīz 10 gadu, kopš līnija Ventspils – Mintu (Sāremā) ir slēgta, gan Igaunijas, gan Latvijas pusē šo prāmi aizvien atceras, un pašvaldības pārstāvji vairākkārt saņēmuši iedzīvotāju jautājumus par iespējām līnijas darbību atjaunot, norādīja Ieviņa.
Prāmis līnijā Ventspils – Mintu kursēja no 2005.līdz 2008.gadam. Šajā laikā ar prāmi “Scania”, uz kura bija 300 pasažieru vietas, izbrauca gandrīz 60 000 cilvēku. Ekonomiskās krīzes iespaidā 2008.gadā “Saaremaa Laevakompanii” meitas uzņēmums “SSC Ferries” izvēlējās līniju slēgt. Pēc līnijas slēgšanas Ventspils brīvostas pārvalde sadarbībā ar Sāremā pašvaldību vairākkārt centās īstenot kopprojektus līnijas atjaunošanai, taču tā arī nevienu no prāmju kompānijām ieinteresēt neizdevās, arī neskatoties uz savulaik brīvostas piesaistīto Eiropas Savienības līdzfinansējumu līnijas iespējamajai atjaunošanai.
