Praktiski padomi tiem, kas “gurķojas”! Kur labāk audzēt gurķus – uz lauka vai siltumnīcā? 0
Edgars Cirša, agronoms / Latvijas Mediji
Gurķis kā dārzenis ir pazīstams jau kopš senseniem laikiem, un cilvēki ir piegājuši radoši gurķu audzēšanai, skatoties pēc savām iespējām.
Visbiežāk cilvēki gurķus audzē atklātā laukā vai siltumnīcā, kas var būt gan apkurināma, gan neapkurināma, tāpat, ja nav sava zemes gabaliņa, kur ierīkot mazdārziņu, mēģina audzēt gurķus uz palodzes vai lodžijas visdažādākos un radošākajos veidos.
Audzēšana uz lauka
Audzējot gurķus laukā, tos visbiežāk audzē horizontāli, ļaujot tiem brīvi ložņāt pa zemes virsmu, bet, ja mazdārziņā ir maz vietas, tad veido dažādas balstu sistēmas un mēģina tos audzēt vertikāli.
Balstu sistēmas var veidot visdažādākās, var veidot taisnu gurķu sienu, tādu pašu kā siltumnīcā. Var veidot piramīdas un cilindrus.
Padoms
Veidojot jebkādu balstu sistēmu, jārēķinās, ka katrs gurķa stāds ar visiem augļiem var svērt ap 20 kg, tāpēc balstu sistēma jāveido, lai tā būtu stabila un kādā skaistā dienā nesabruktu.
Neatkarīgi no balstu sistēmas veida gurķu stādi vairāk vai mazāk būs jākopj, ja to nedarīs, tad stādījums veidosies kā džungļi. Mežonīgā stādījumā būs grūti atrast ražu, un gurķi var slimot ar dažādām slimībām un invadēties ar dažādiem kaitēkļiem. Ļoti liela rūpība kopšanai jāpievērš, audzējot piramīdā, jo tur visas gurķu galotnes tiecas uz vienu punktu.
Gurķus audzējot atklātā laukā, būs zemākas izmaksas, jo mazāka kopšana, bet stādījums būs vairāk atkarīgs no laika apstākļiem un ar lielāku risku slimību un kaitēkļu izplatībai.
Audzēšana siltumnīcā
Arī siltumnīcā gurķu audzēšanas tehnoloģijas ir ļoti dažādas. Gurķus var audzēt tradicionāli un var audzēt hidroponikā. Tradicionālā metodē gurķus iestāda tieši augsnē, mēslo un laista pēc nepieciešamības. Hidroponiskajā audzēšanā gurķus stāda substrātā (kūdra, akmens vate vai kokoss), kas atrodas slēgtā vidē (puķupodi, plēves renes vai kādi citi slēgti trauki. Audzējot hidroponiski, augus nepieciešams laistīt un mēslot katru dienu. Protams, patērētais ūdens un mēslojuma daudzums ir niecīgs katrā mēslošanas reizē, bet izlietotie resursi augiem tiek piegādāti vienmērīgi, kas nodrošina to efektīvāku izmantošanu.
Hidroponikā audzējot gurķus, ir nepieciešami papildu ieguldījumi, bet tie atmaksājas ar ražu un drošību, ka substrātā nedzīvo kādi kaitīgi patogēni. Tāpat ir iespējams ātrāk kompensēt augiem kādu iztrūkstošu barības elementu.
Gurķus audzējot siltumnīcā, tiks nodrošināta kontrolēta vide, garāks veģetācijas periods un augstāka raža. Bet, audzējot siltumnīcā, ir arī ļoti lieli materiālie ieguldījumi siltumnīcas celtniecībā, laistīšanas sistēmās, augus nepieciešams arī regulāri kopt.
Gurķus ir iespējams stādīt taisnā vienā rindā vai pamīšus, no vienas dobes izveidojot divas rindas. No vietas izmantošanas un kopšanas viedokļa izdevīgi gurķus ir audzēt pamīšus no vienas rindas veidojot divas. Šādā tehnoloģijā audzējot, stādu skaits būs līdzīgs (siltumnīcā nevajadzētu stādīt vairāk par 2,2 stādiem uz m2). Audzējot vienā rindā, gurķus stādīs 45–50 cm attālumā vienu no otra, bet, audzējot pamīšus, 22–25 cm attālumā stādu no stāda.
Padomi
Ja starp rindām atstāj pliku augsni, tur vienmēr augs nezāles, kuras nepieciešams ravēt. Nezāļu ierobežošanai rindstarpās var ieklāt salmus 10–15 cm biezā kārtā vai izklāt agrotekstilu. Agrotekstils ir pieejams gan baltā, gan melnā krāsā. Ja iespējams, tad labāk ir izmantot baltas krāsas agrotekstilu, jo tas nodrošinās labāku siltumnīcas izgaismošanos. Nezāļu ierobežošanai var lietot arī organiskos mulčas materiālus, piemēram, koku mizas vai zāģu skaidas.
Rindstarpās var izklāt arī betona plāksnes. Betona plāksnes karstā laikā uzkarst un naktī atdziest, kas kalpo par sild- elementu. Betona plāksnes var laistīt ar aukstu ūdeni, tādējādi pazeminot siltumnīcā gaisa temperatūru un palielinot relatīvo gaisa mitrumu. Mikroklimata regulēšanai siltumnīcā var uzstādīt ventilatorus, ēnojošos tīklus vai miglošanas sistēmas, kas regulē temperatūru un gaisa mitrumu.
Mūsdienās gurķu audzēšanā arvien vairāk tiek izmantoti sensori, kas mēra mitruma, temperatūras un barības vielu līmeni augsnē vai substrātā. Automatizētās laistīšanas un mēslošanas sistēmas ļauj efektīvi nodrošināt augu vajadzības, samazinot cilvēka iejaukšanos un resursu patēriņu.
