Atbalsta pasākumi skolās 0
Valsts izglītības satura centra, speciālās izglītības nodaļas vadītāja (VISC) Mudīte Reigase uzsver, ka katra izglītības iestāde ir atbildīga par metodēm, ko tā var nodrošināt bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Šādiem skolēniem VISC iesaka pagarinātu laiku, datora izmantošanu mācībās vai citus atbalsta pasākumus, kas tiek piemēroti katram skolēnam individuāli. „Skolas un skolotāju ziņā ir, vai viņi šos ieteikumus ievēro vai neievēro. Ikvienam bērnam ir nepieciešams piemērot individuālu metodi. Bērna mācīšanās rezultātu sasniegšanai ir nepieciešami ne tika mūsu (VISC) ieteikumi, bet arī pašai skolai tādi ir jāpiemēro. Skolotājiem pašiem ir jāapzinās un jāizmanto metodes, kas bērniem palīdzētu attīstīt prasmes.”
Viens no atbalsta pasākumiem, kas tiek ieteikts bērniem ar vispārējiem mācīšanās iemaņu traucējumiem ir pagarināts laiks. Šis atbalsta pasākums sniedz iespēju skolēnam ar mācīšanās traucējumiem izpildīt uzdotos uzdevumus ilgākā laikā nekā citiem skolēniem.
„Skolotājiem jāsaprot, ka bērnu var novērtēt arī tad, ja viņš paveic mazāku apjomu darbu nekā viņa vienaudži. Piemēram, ja sešu stabiņu vietā bērns izrēķinās četrus stabiņus, skolotājs sapratīs, vai bērns ir apguvis skaitļošanu vai nē. Tāpat arī valodu apguvē. Ja bērns desmit teikumu vietā uzrakstīs tikai piecus teikumus, skolotājs sapratīs, vai bērns ir apguvis konkrēto mācību vielu. Vērtējumam nav jābūt atkarīgam no daudzuma,” tā M. Reigase.
Savukārt bērniem, kuriem ir grūtības ar rakstību, VISC iesaka mācībās izmantot datoru. M. Reigase atzīst, ka datoru pieejamība mācību iestādēs ir visai atšķirīga. Ir izglītības iestādes, kurās ir iepirkti datori un tos atļauts izmantot. Tāpat ir izglītības iestādes, kuras uzskata, ja bērnam nepieciešams dators, par to jāparūpējas vecākiem. „Uzskatu, ja bērnam ir savs dators vai planšete, tad viņam tas būtu jāizmanto, jo mums katram labāk zināms, kā izmantot personīgo datoru. Turpretim, ja katru dienu bērnam tiks iedots cits dators, tas viņam var radīt lieku uztraukumu.”
Vēl viens no atbalsta pasākumiem, kas palīdz sasniegt labākus rezultātus mācībās – atgādņu izmantošana. Atgādnes par skaitīšanu stabiņos, reizrēķinu, pareizrakstības likumi latviešu valodā u.c. „Ja bērns nevar atcerēties reizrēķinu, viņam ir jāatļauj izmantot atgādni, skolotājam jāsniedz iespēja bērnam ieskatīties tajā. Ja cits skolēns, piemēram, jau zina reizrēķinu no galvas, tad bērnam ar mācīšanās traucējumiem ir atgādne, kurā ieskatoties viņš neapjūk un spēj veiksmīgi risināt uzdevumus, ” atzīst M. Reigase.
Jolanta Hanzovska strādā par logopēdi Mārupes vidusskolā, kurā skolēniem, skolotājiem un vecākiem pieejama spēcīga atbalsta komanda – psihologs, logopēds, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs un skolas medmāsa. „Veicam katrs savu darbu, bet tiekamies arī sapulcēs, lai pārrunātu padarīto, vienotos par turpmākiem soļiem, izstrādātu individuālos mācību plānus bērniem, kuriem diagnosticēti mācīšanās traucējumi. Grūtākos gadījumos, ja nepieciešams, visi kopā tiekamies ar skolēnu vecākiem, skolotājiem. Esam izveidojuši vienotu uzskaites sistēmu skolēniem, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi, lai ikvienam skolotājam būtu iespējams pārliecināties, kādi atbalsta pasākumi piemērojami konkrētajam bērnam.”
Mārupes novada vidusskolas trešās līdz sestās klases skolēniem izveidota atbalsta grupas latviešu valodā un matemātikā. Katrai klašu grupai latviešu valodas un matemātikas stundas notiek vienā un tajā pašā laikā, lai no katras klases bērni, kuriem diagnosticēti mācīšanās traucējumi, varētu doties pie sava skolotāja un apgūt vispārizglītojošās skolas programmu ar viņiem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Arī J. Hanzovska atzīst, ka biežāk lietotie atbalsta pasākumi Mārupes vidusskolā ir laika pagarinājums, darbs ar atgādnēm, kuras tiek izgatavotas kopā ar skolēnu, un mācību procesā tiek izmantot patstāvīgi, kā arī uzdevumu nosacījumu un tekstu lasīšana priekšā. „Atbalsta pasākumi tiek piemēroti visa mācību procesa laikā – gan ikdienas mācību darbā, gan pārbaudes darbos un kontroldarbos, tai skaitā arī valsts pārbaudes darbos trešajā, sestajā un devītajā klasē. Cenšamies, lai katrā atbalsta grupā nebūtu vairāk par astoņiem desmit skolēniem. Ja nepieciešams, skolēns apmeklē arī nodarbības pie logopēda, speciālā pedagoga, tiekas ar psihologu un sociālo pedagogu.”
Par to, kādas metodes bērniem ar mācīšanās traucējumiem izmanto Izraēlā, lasiet rakstā Citādāka pieeja bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Bilam Geitsam disleksija netraucēja gūt panākumus
