Praktiski padomi īstajā brīdī! Kā izvēlēties pareizo kūdras substrātu 1
Mārīte Gailīte, agronome / Latvijas Mediji
Latvijā ir augstvērtīgas kūdras purvi un mūsu dārzkopjiem dēstu, puķu un dārzeņu audzēšanai lētāk un ērtāk ir izmantot tieši kūdras substrātu.
Citās valstīs kūdras trūkst, tādēļ tās izmantošanu cenšas ierobežot, lietojot kompostus un kokosa šķiedru. Veic pētījumus, lai noteiktu lietošanas mērķim labāko komposta recepti.
Kūdru taupīšanas nolūkā mēdz sajaukt ar perlītu (tā dēvēto agroperlītu). Dažādiem izmantošanas mērķiem paredzētos substrātus ražo vairākas kūdras rūpnīcas Latvijā, tāpat veikalos tiek piedāvāti Igaunijā, Lietuvā un pat Vācijā ražoti kūdras substrāti.
Nereti iepakojumi ir par lielu piemājas dārza kopēja vajadzībām, sevišķi agri pavasarī, kad dēstu audzēšana notiek pilsētas dzīvoklī uz lodžijas un substrāts ir vajadzīgs nelielā daudzumā.
Dārzkopības veikalos un pat lielveikalos netrūkst dažnedažādu substrātu, zemes un kompostu nelielos fasējumos (sākot no 3–5 l). Maisiņi ir skaisti apdrukāti, bieži tiek norādīts, kādu augu vai augu grupu audzēšanai substrāts ir paredzēts. Sava loma izvēlē ir arī tā cenai.
Kā lai neapjūk un nopērk tieši to, ko vajag?
Lasi marķējumu. Parasti ir norādīts substrāta nosaukums un ražotājs, sastāvdaļas (piemēram, komposts, dūņas, slieku zeme, gvano utt.), dažkārt uz iepakojuma norādīts barības elementu saturs, mēdz būt norādes par skābuma reakciju (pH) un kopējo sāļu koncentrāciju. Dažreiz ir arī lietošanas ieteikumi. Liela daļa lietotāju pievērš uzmanību tikai aprakstam, neizvērtējot simbolos un skaitļos norādīto informāciju.
Sastāvs. Labam substrātam jāsatur pietiekami daudz gaisa (ap 40–45%) un ūdens (55–60%), jo tieši tas nepieciešams sakņu attīstībai. Tāpēc tik laba ir kūdra, kas spēj saturēt daudz ūdens un tomēr nodrošina arī pietiekamu gaisa caurlaidīgumu. Svarīgi, lai tā būtu sfagnu kūdra, jo kūdrai, kas ir sadalījusies, ir sliktākas fizikālās īpašības. Ļoti bieži kūdras vietā piedāvā kompostu vai komposta un dūņu vai lapu zemes vai trūdzemes maisījumu. Šos maisījumus var izmantot telpaugu audzēšanai, bet ne dēstiem. Nelaime tā, ka šādi substrāti bieži vien ir dažādu slimību ierosinātāju inficēti.
Dažkārt pat gadās redzēt substrātu, no kura lien ārā sīkas melnas mušiņas – trūdodiņi.
(To kāpuri – sīki, dzeltenīgi balti tārpiņi – barojas uz augu saknēm, veicina sakņu un sakņu kakliņa puvi.) Drošības labad pirms šādu substrātu izmantošanas tos vajadzētu bagātināt ar kādu mikrobioloģisko līdzekli – trihodermīnu, prestopu un līdzīgiem. Pret trūdodiņiem šie līdzekļi nav efektīvi, un substrātus, kuros acīm redzami ir kaitēkļi, labāk nepirkt.
Labs variants ir kūdras un slieku zemes (vermikomposta) maisījums, bet arī šādus substrātus ir ieteicams bagātināt ar mikrobioloģiskiem preparātiem.
Barības elementu saturs. To izsaka, norādot NPK (slāpekļa–fosfora–kālija) saturu, kā arī Ca (kalcija) un Mg (magnija) proporciju. Tāpat var būt norādīts substrātam pievienota mēslošanas līdzekļa sastāvs un daudzums. Labu substrātu ražotāji parasti lieto speciālus kompleksos mēslojumus, pievienojot 1 m3 kūdras 1–2 kg mēslojuma. Ar to pietiek pašā augšanas sākumā, bet drīz vien nāksies augus papildus mēslot. Substrāti ar zemu mēslojuma devu ir labāki puķu un zemeņu (no sēklām) dēstu audzēšanai, jo šie augi necieš augstu sāļu koncentrāciju. Gurķiem, tomātiem un citiem dārzeņiem būtu labāka augstāka mēslojuma deva.
Aizdomīgi šķiet substrāti, kuru marķējumā ir norādītas pārāk lielas atsevišķu elementu daudzuma robežas, piemēram, N 100–200 mg/l vai K2O 180–400 mg/l. Patiesībā tas nozīmē, ka ražotājs pats īsti nezina, cik daudz barības elementu ir substrātā, un norāda plašāku intervālu, lai reklamāciju gadījumā varētu aizbildināties.
Protams, barības elementu saturs substrātos var mainīties tā uzglabāšanas laikā, jo tie ir organiskie substrāti, kuros mīt baktērijas, kas noārda organisko vielu un patērē barības elementus. Visvairāk šinī ziņā mainās slāpekļa saturs. Tieši tāpēc drošāk ir iegādāties sauso presēto kūdras substrātu, tā īpašības uzglabāšanas laikā mainās vismazāk. No šī viedokļa ir labāk, ja marķējumā ir norādīti pievienotie mēslošanas līdzekļi, to sastāvs un daudzums, piemēram, PG-Mix 18–10–20 1,8 kg/m3. Tāpat, ja vien ir iespējams, labāk neiegādāties dabiski mitrus substrātus. Diemžēl fasējumos līdz 150 l parasti piedāvā tieši tādus.
Kopējā sāļu koncentrācija jeb elektrovadītspēja tiek norādīta g/l vai, arvien biežāk, EC mērvienībās. Simbols EC nozīmē elektrovadāmību (electroconductivity, angl.). To izsaka mS/cm jeb dS/m. Pēdējā laikā mērvienību mēdz arī nenorādīt. Jo mazāk pievienots mēslojuma, jo zemāka elektrovadītspēja. Izvēloties dārzeņu dēstiem substrātu ar zemu EC, papildus mēslot nāksies agrāk. Ja ir plānots audzēt gan puķes, gan dārzeņus, prātīgi izvēlēties substrātu ar zemāku EC. Sāļu ļoti jutīgiem augiem (tostarp daudzu puķu sējeņiem) var būt nepieciešami substrāti ar EC 0,8–1,2 mS/cm, bet lielākā daļa labi aug pie EC 1,8–2,2 mS/cm. Tomātu dēstiem EC var būt arī virs 3 mS/cm, bet ražojošiem augiem pat augstāk.
Skābuma reakcija (pH). Lielākajai daļai mūsu augu ir piemērots pH/KCl 5,7–6,4. Zemāks pH ir vajadzīgs skābumu mīlošiem augiem – kultūrmellenēm, dzērvenēm, rododendriem, viršiem, acālijām, hortenzijām, tas parasti tiek norādīts substrāta marķējumā.
PH mēdz noteikt kālija hlorīda (KCl) vai ūdens izvilkumā. Veicot analīzi laboratorijā, pH nosaka kālija hlorīda izvilkumā, korekti ir norādīt pH/KCl, bet dažkārt tas tiek noklusēts. Nosakot pH mājas apstākļos, pH visbiežāk tiek noteikts ūdens izvilkumā, tāpēc rezultāts parasti ir par vienu vieninieku augstāks. Tātad augiem vēlamais pH ūdens izvilkumā ir 6,4–7.
Lietošanas mērķis. Substrāti dēstu audzēšanai, tostarp sēšanai, atšķiras no substrātiem lielo augu pārstādīšanai. Lai sēklas sadīgtu vienmērīgi, ir svarīgi, lai tās visas būtu vienādi dziļi un vienādos mitruma apstākļos. Jo sīkākas sēklas, jo seklāk tās jāsēj, tātad substrāta virsmai jābūt ļoti līdzenai.
Sīku sēklu sēšanai jāizvēlas smalkas frakcijas kūdras substrāti ar šķiedru garumu 0–5 līdz 0–7 mm. Tāpat ir svarīgi, lai sāļu koncentrācija nebūtu pārāk augsta, jo arī tas var kaitēt sēklu dīgšanu. Tā, piemēram, seleriju, asteru, atraitnīšu, dāliju, salviju, anemoņu sēklu sēšanai labāk izvēlēties substrātus ar kopējo sāļu koncentrāciju EC 1,6–1,8 mS/cm. Tas attiecas arī uz zemeņu dēstu audzēšanu no sēklām.
Augiem ar lielākām sēklām var izmantot šīs pašas vai rupjākas frakcijas substrātus ar EC 2,4 mS/cm un vairāk.
Audzējot gurķus, tomātus, papriku vai baklažānus siltumnīcā kūdras renēs vai spaiņos, vajadzētu izvēlēties rupjāko frakciju, kas saglabās savas fizikālās īpašības vismaz līdz sezonas beigām (dažkārt šos substrātus var izmantot arī nākamajā gadā). Piemērotāka būtu 20–40 mm frakcija ar pH/KCl virs 5,5 un EC ap 1,8–2,4 mS/cm.
Audzēšanai puķupodos, kastēs un toveros der substrāti ar pH/KCl tuvu 6 (5,8–5,9) un EC 1,6–1,8 mS/cm. Augi būs regulāri jālaista ar barības šķīdumu, jo barības elementu krājumi nebūs pietiekami. Nokarenajiem augiem – petūnijām, pelargonijām, fuksijām – veģetācijas periods ir samērā garš, bet poda lielums un substrāta apjoms ir ierobežoti. Jārēķinās, ka laika gaitā substrātā ievērojami palielinās pH, it sevišķi, ja augu laistīšanai izmanto nepaskābināto ūdeni, bet tādu, kāds tek no krāna. Pazemināt substrāta pH praktiski nav iespējams, tādēļ šo augu audzēšanai labāk izvēlēties substrātus ar šķietami zemu pH, tuvu 5,4. Ja nav iespējams katru reizi laistīt augus ar mēslojuma šķīdumu, šo augu audzēšanai labāk izvēlēties substrātus, kam ir pievienoti lēnas iedarbības līdzekļi, piemēram, Osmocote vai daži Novatec mēslojumi.
