Praktiskās nodarbības – labākais veids, kā bērniem ar invaliditāti apgūt informāciju 0
“Praktiska darbošanās grupās un pasaules iepazīšana ar eksperimentu palīdzību ir labākais, ko varam dot bērniem un jauniešiem neatkarīgi no vecuma, spējām un tā, vai mūsu priekšā ir vesels bērns, vai bērns ar īpašām vajadzībām. Jebkura iespēja līdzdarboties dod iespēju pasauli izzināt un iepazīt pašiem, nevis pieņemot lietu kopsakarības kā vispārpieņemtas no pieaugušajiem un mācību grāmatas”, bērnu uztveres principus skaidro Kate Pelēce, Rīgas Montessori sākumskolas direktore.
“Mūsu novērojumi darbā ar bērniem ar invaliditāti liecina, ka veselības problēmas īpaši neierobežo viņu spējas mācīties. Viņi ir tikpat spējīgi kā vienaudži bez veselības problēmām, turklāt dažkārt viņi ir pat daudz centīgāki,” pieredzē dalās Pauls Irbins, zinātnes centru Zinoo un Zili brīnumi veidotājs. Arī Kate Pelēce atbalsta šo viedokli taču piebilst, ka viens no būtiskajiem šķēršļiem bērniem ar invaliditāti dažādu maņu apgūšanā ir kautrība un sabiedrības uztvere. “Kautrīgs vai mazāk kautrīgs, motivēts vai mazāk motivēts esam mēs katrs, neatkarīgi no tā vai esam cilvēki ar īpašām vajadzībām vai nē. Taču, ja runājam par sabiedrības struktūru, kurā dzīvojam, jāatzīst, ka daudzos gadījumos mēs – “veselie” radām iemeslu cilvēkiem ar invaliditāti būt kautrīgiem un mazāk motivētiem. Tādēļ nodarbības, kur bērniem ir iespēja praktiski darboties, ir nozīmīgs rīks ne vien bērnu zināšanu līmeņa paaugstināšanai, bet arī emocionālās labsajūtas veicināšanai,” komentē Kate.
Mūsdienu dāņu psihologs un ģimenes psihoterapeits Jespers Jūls (Jesper Juul) saka, ka bērni nemācās kā skolēni, bet gan kā zinātnieki un pētnieki. “Mēs vēlamies, lai bērni pieaugot darbotos ķīmijas un fizikas jomās, taču mācām viņus kā skolēnus un neļaujam mazajam zinātniekam jau no mazotnes piedzīvot dabas zinātnes praktiski, kā rezultātā daudzi tā arī paliek ar dabaszinātnēm “uz jūs”. Bērni un jaunieši mācās tāpat kā zinātnieki, iepazīstot, pētot un veidojot savu pasaules skatījumu. Tāpēc, ļaujot to darīt praktiski, mēs, pieaugušie, dodam iespēju izzināt pasauli un attīstīt mazajos pētniekos zinātkāri. Praktiski piedzīvojot zinātni un to, kā notiek procesi uz Zemes, bērni veido jaunas kopsakarības, analizē redzēto un piedzīvoto, un var vispārināt zināšanas atkal uz citiem līdzīgas norises procesiem.” stāsta Kate.
