“Praktiskais Latvietis” svin 30 gadus 0
Linda Rumka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem, laikā, kad Latvija atkal kļuva brīva un cilvēki atguva savus īpašumus, daudziem vajadzēja padomus gan par zemes apkopšanu un kultūraugu audzēšanu, gan dzīvnieku kopšanu, gan citiem praktiskiem jautājumiem. Laikraksts “Lauku Avīze” tolaik saņēma tik daudz vēstuļu ar lasītāju jautājumiem, ka tā lappusēs uz visiem nebija iespējams atbildēt. Toreizējam laikraksta galvenajam redaktoram Voldemāram Krustiņam radās ideja par laikraksta pielikumu – “Praktiskais Latvietis”. Domāts – darīts! Tā 1992. gadā sākās praktisko padomu izdevuma gaitas. Lielās piekrišanas dēļ pielikums ātri vien pārtapa par patstāvīgu žurnālu.
Šis ir viens no retajiem žurnāliem, kura satura lielu daļu veido lasītājs – ar sev būtiskajiem jautājumiem, kritiku un idejām. Lasītājiem katru dienu ir iespēja sazvanīt kādu no “Praktiskā Latvieša” žurnālistiem pa redakcijas tālruni un uzdot savu jautājumu. Jau 30 gadus pavisam kopā 1308 žurnāla numuros mūsu “Praktiskā Latvieša” kolēģi atbildējuši uz ikvienu lasītāja jautājumu – sākot ar sēklu iegādi un puķu dobes izveidi līdz praktiskiem padomiem mājas celtniecībā vai siltināšanā, par juridiskām niansēm un veselības stiprināšanu.
Sagaidot apaļo jubileju, žurnāla “Praktiskais Latvietis” radošajai komandai lūdzām atbildēt uz trīs jautājumiem.
1. Kas raksturo praktisko latvieti mūsdienās?
2. Kāds ir neparastākais, pārsteidzošākais jautājums, uz ko jums nācies atbildēt?
3. Kurā jomā pats esat vispraktiskākais latvietis, kurā nepraktiskākais?
Sandra Ruska, žurnāla “Praktiskais Latvietis” galvenā redaktore
1. Praktiskajam latvietim piemīt praktiskuma un darbīguma gēns, jo kā gan citādi var izskaidrot to, ka, lai kam viņš ķertos klāt, viss iet no rokas. Paša prasmes ļauj izdzīvot visos laikos. Praktiskais latvietis ir ļoti darbīgs, zinošs un neatlaidīgs. Dažkārt šķiet, ka viņam dienā ir vairāk nekā 24 stundas.
2. Kā žurnāla “Praktiskais Latvietis” redaktorei man ir tā priekšrocība, ka varu izvēlēties tēmu, par ko vēlos rakstīt, tiesa – kad rakstīšanai atliek laiks. Taču savulaik, strādājot žurnālā “Agro Tops”, esmu rakstījusi par ļoti plašu tēmu spektru: par jaunākajiem traktoriem, tehnoloģijām, veterināriju, fermu mehanizāciju un mēslu krātuvēm.
Neierastākais jautājums, ko esam saņēmuši “Praktiskā Latvieša” redakcijā: “Cik bieži nedēļā 80 gadu vecumā ir normāli nodarboties ar seksu?” Cilvēkam bija svarīgi to zināt, un atbildi arī sagatavojām…
3. Kā jau agronomei un dārzniecei man visvairāk patīk un interesē tieši dārza lietas. Cenšos dārzā ieaudzēt augus, kam pēc būtības šajā klimata joslā nebūtu jāaug. Uzskatu – ja ir zeme, tad jāaudzē viss ģimenei nepieciešamais: sākot ar augļiem, ogām un beidzot ar dārzeņiem un kartupeļiem.
Bet, ja proti izaudzēt, jāprot arī garšīgi pagatavot. Ēst gatavošana mani ļoti aizrauj, īpaši ziemā, jo tad nav jārosās dārzā un ir vairāk laika. Patīk eksperimentēt ar garšām un izmēģināt arī citzemju ēdienus.
Aizvien vairāk sāku aizrauties un izzināt dabas spēku. Savām vajadzībām gatavoju dažādas ārstnieciskās eļļas un augu izvilkumus.
Man nav tāda darba, kurš neietu no rokas, – ja vajag, protu gan govi izslaukt, gan zirgu iejūgt, gan ar traktoru braukt. Un, kad esmu dikti saskaitusies, ķeros arī pie betonēšanas darbiem!
Viss, ko mēs zinām un protam, atvieglo mūsu ikdienas soli, padara mūs gudrākus un bagātākus.
Elīna Kondrāte, galvenās redaktores vietniece
1. Mūsdienu praktiskais latvietis ir darbīgs, rosīgs, radošs un zinošs, atrod laiku sava mazdārziņa iekopšanai, paša spēkiem veic remontdarbus un pēc tam savā virtuvē pagatavo garšīgu maltīti. Praktiskais latvietis labprāt uzzina jaunākās tendences, bet aizvien tur cieņā arī labi pārbaudītas senču metodes.
2. Neparastākais jautājums vēl noteikti būs, bet ļoti interesanti vienmēr ir veidot rakstus par mežu. Jo mežs taču ir mūsu zaļais zelts.
3. Esmu praktiska dažādos mājas darbos: protu gatavot ēst, šūt, varu arī salabot un saskrūvēt, ja nepieciešams. Dodoties izbraucienos, vienmēr somā ielieku adatu un diegu, rezerves drēbes, aptieciņu. Un man vienmēr ir plāns B, ja kaut kas neizdodas, kā sākotnēji ieplānots. Praktiskāka gribētu būt dārza darbos. Tur vēl daudz apgūstams.
Aiva Kalve, žurnāliste
1. Praktiskais latvietis nekrīt panikā un nevaimanā, bet meklē izeju no bezizejas. Ja pats nezina un nevar pamācīt citus, tad prasa padomu. Praktiskais latvietis ir radošs. Pirms kaut ko izmest ārā, viņš septiņas reizes pacilā un padomā – varbūt saimniecībā noderēs. Viņš ir taupīgs un racionāls.
2. “Gribu iestādīt kastani parasto. Kā to iesēt? Kad tas jādara – rudenī vai pavasarī?” tā telefoniski jautāja kungs no Jēkabpils puses. Tas man atsauca atmiņā bērnību, kad visos pakšķos, kur vien iespējams, sabakstīju zemē kastaņus un zīles, ābolu un citronu sēkliņas, ķiršu kauliņus. Visņiprākais kastanis izdīga tieši pie garāžas. Loloju, laistīju, ravēju, būvēju sētiņu, lai suns nenobradā. Mērījos garumā, vislielākais prieks bija, kad kastanis pirmo reizi uzziedēja. Pēc kādiem desmit gadiem koka dēļ tika mainītas garāžas durvis.
3. It kā patīk gatavot ēst, bet neaizraujos ar to. Drīzāk eksperimentēju. Patīk rokdarbi, bet tik sen neko neesmu uzadījusi, taču dzijas krājas un gaida savu uznācienu. Šad tad ar mazbērniem vai viņu priekam kaut ko uzmeistaroju. Esmu apguvusi dārzkopības teoriju kursos, klausījusies lekcijas, bet dārza man nav, tik palodzes piekrautas ar telpaugiem.
Bezspēcīga, tāpēc dusmīga esmu elektrības, santehnikas un ar datoru saistītos jautājumos.
Madara Briede, žurnāliste
1. Praktiskums vairs neaprobežojas iedalījumā – pilsētnieki un laucinieki. Praktiskais latvietis šodien ir tāds, kurš vairumā gadījumu uzņemas darīt lietas pats, kurš nekautrējas mācīties darot un darīt mācoties – gan no saviem domubiedriem, gan padomiem tiešsaistes dzīlēs un grāmatās, gan arī no kāda laba žurnāla praktiskiem cilvēkiem. Izdarīgs latvietis zina, kur atrast vajadzīgos padomus, un izvērtē, kad un kā darīt pašam, bet kad labāk paļauties uz profesionāļiem.
2. Jautājumi, kas mani pārsteidza – vai cilvēku pēc nāves drīkst apglabāt savas mājas pagalmā, virsū uzstādot ābeli, un vai var nopirkt elektrības stabu ar stārķa ligzdu galā. Pilnīgi absurds šķita kāda puiša prasītais – vai mani var sodīt par to, ka vedīšu savu vecmāmiņu pie ārsta. Saprotot kontekstu – pandēmijas ierobežojumu, ka vienā auto nedrīkst atrasties personas no vairākām mājsaimniecībām, gan ir skaidrs, ka absurdi ir visiem jau līdz riebumam apnikušie apstākļi, kas piespieda uzdot tādu jautājumu.
3. Esmu galīgi neprasmīga rokdarbniece, tā īsti nemāku adīt, tamborēšanā padodas tikai taisnie gabali. Labi vismaz, ka māku piešūt pogu un pietrāklēt kādu atirušu vīli. Toties jūtos diezgan stabila virtuves darbos. Kūkas, kēksiņi, saldie ēdieni – tas ir mans trumpis. Turklāt “Googles” vietā man ir mana mamma – diplomēta pārtikas tehnoloģe un pieredzes bagāta pavāre. Gribas domāt, ka man padodas arī ar floristiku saistīti darbiņi. Tehniskās lietas atstāju vīra ziņā, bet pati ar baudu darbojos dārzā, kā arī pļauju un trimmerēju zāli – tā ir mana meditācija.
Māra Lapsa, žurnāliste
1. Praktiskais latvietis mūsdienās ir tieši tāds pats kā pirms 10, 50 un 100 gadiem. Viņš dara, nevis ilgstoši neauglīgi prātuļo, rod risinājumu jebkurā situācijā, gūst baudu no darīšanas, nevis nedarīšanas.
2. Kāds vīrs gados vēlējās noskaidrot, kā virsjakai varētu noņemt impregnējumu. Tas mani pārsteidza, jo audumu taču impregnē, lai materiālu padarītu izturīgāku, ūdensnecaurlaidīgu. Taču lasītājs šīs kvalitātes nenovērtēja, uzskatīja, ka impregnējums nodara postu, jo, valkājot virsjaku, viņš ļoti svīstot. Lai ieteiktu, kā šādā situācijā rīkoties, izvaicāju vairākus padomdevējus. Vispraktiskākais šķita kādas šuvējas ieteikums jakas padusēs izgriezt atveres, lai notiktu gaisa apmaiņa, darbotos tāda kā ķermeņa dzesēšanas sistēma.
3. Drīzāk teiktu tā, ka ir jomas, kas mani interesē, un jomas, kas neraisa interesi. Tajās, kas interesē, esmu praktiskā latviete.
Indulis Burka, žurnālists
1. Gados vecākie cilvēki vēlas izzināt jaunās tehnoloģijas, materiālus un to piedāvātās iespējas, lai joprojām būtu zinoši un praktiski saimnieki savā sētā, namā. Jaunie pārāk paļaujas uz tām pašām tehnoloģijām, neiedziļinoties lietu būtībā. Daudzas norises viņiem ir svešas, iespējams, tāpēc, ka skolā pārāk maz laika veltīts dabas zinātņu apguvei, fizikai, matemātikai. Jo tikai šīs zinātnes attīsta domāšanu, loģiku, izpratni par lietu kārtību, dod stabilu pamatu dzīvei. Viss pārējais ir tikai emocijas, kas nav labākais padomdevējs.
2. Neparastais jautājums – kā pievilināt mežacūkas, lai tās nomedītu. Parasti visi lauksaimnieki un mazdārziņu īpašnieki vēlas uzzināt, kā mežacūkas aizbaidīt…
3. Vispraktiskākais esmu mājas apsaimniekošanā, remonta jautājumos un elektrosaimniecībā. Nepraktiskākais – puķu audzēšanā.
Inita Šteinberga, žurnāliste
1. Manas un par mani vecākās paaudzes praktiskajiem latviešiem, kas pieredzējuši visādus klimata untumus, varas un naudas maiņas, banku bankrotus, cukura kartītes un ziepju kuponus, pēdējo gadu grūtības zināmā mērā sagādā tādu kā gandarījumu. Tās ļauj mums izbaudīt savas dzīves ziņas apliecinājumu (pārdesmit gadu garumā daudzu apšaubīto). Sak, mums bija taisnība, ka kartupeļi tomēr jāizaudzē pašiem, ka konservi pagrabā ir vērtība un māja laukos ir vienīgais veids, kā justies brīvam.
Ir liels prieks, ka parādās arī jaunais praktisko latviešu vilnis, kas ieņem tukšās lauku viensētas. Viņu pieeja dzīvei gan ir atšķirīga, bez pārmantotiem priekšstatiem un aizspriedumiem par to, kā un kas ir labi vai slikti. Tieši tādēļ jo interesantāk vērot, kā tas izvērtīsies nākotnē.
2. Reizēm pārsteidz tas, cik ļoti žurnāla lasītāji uzticas mūsu visgudrībai. Piemēram, vasara, agrs svētdienas rīts viesu namā pie jūras, saule lēnām aust. Pēkšņi atskan telefona zvans: “Kur Vecpiebalgā var nopirkt tās Vecpiebalgas ūdensrozes? Mēs jau esam izbraukuši, kur jābrauc?” Gribi, negribi – atbilde jāatrod, jo nevar taču kaitēt žurnāla prestižam un atzīties, ka nav ne jausmas…
3. Ar darbiem man ir tāpat kā ar iemīlēšanās fāzēm. Lieliski jūtos tad, kad ir jāplāno, jārada, jāsāk kaut kas jauns. Kad iecerētais sasniegts un rezultāts mani apmierina, interese strauji iet mazumā. Esmu atradusi sev labu izeju, lai padarītu dzīvi interesantāku, – dažādot un sakrustot darbības sfēras. Piemēram, kad negribas rakstīt, aizeju pie bitēm. Un tad par to, ko stropā atklāju, atkal sagribas uzrakstīt.
Edvīns Kamoliņš, reklāmas projektu vadītājs
1. Praktiskais latvietis attīstījis, pēc dažu sabiedrības pētnieku atzinuma no senčiem mantotu īpašību – prasmi pielāgoties. Pateicoties tai, ne tikai pārdzīvojis ierobežojumus sabiedrībā, bet arī savā prātā.
2. Vairāk nekā 30 gadus esmu nodarbināts pārdošanas jomā. Reiz kāds klients izteica man pateicību par to, ka kāds “Praktiskā Latvieša” lasītājs nākamajā dienā pēc reklāmas publicēšanas žurnālā ieradies autosalonā un iegādājies pilnīgi jaunu auto.
Šajā laikā arī tapa diplomdarba pētījums par reklāmas uztveres īpatnībām atkarībā no to izvietojuma žurnālā. Izrādās, visvairāk tās ievērojot tieši žurnāla beigu sadaļā netālu no krustvārdu mīklām.
3. Apbraucot Igauniju, Lietuvu, daļēji – Latviju, esmu iemācījies praktiski ceļot ar divriteni tālāk par 100 kilometriem. Nepraktiskākais – apņemšanās izcept plānas gardas pankūkas joprojām beidzas ar piedegušu pannu, izniekotu mīklu un laiku.
Maija Olte, korektore
1. Lai arī šis laiks bijis ierobežojošs, praktiskais latvietis nav ļāvies grūtsirdībai vai izmisumam, bet paļāvies uz sevi – savu dzīvesziņu, smēlies spēku dabā un darbā. Padomus meklējis žurnālā “Praktiskais Latvietis”. Mūsdienās praktiskais latvietis liek lietā senču zināšanas un pielāgo savām vajadzībām jaunākās tehnoloģijas.
2. Nav nācies saskarties ar pārsteidzošiem jautājumiem.
3. Vēl arvien neizmetu stikla burciņas, bet tās rūpīgi izmazgāju un lietoju pašas vārītajiem ievārījumiem. Nepraktiskākais – ne vienmēr uz veikalu dodos ar iepirkumu sarakstu, līdz ar to gadās impulsīvi pirkumi.
Neparastākie jautājumi “Praktiskā Latvieša” redakcijai
* Vai cilvēku pēc nāves drīkst apglabāt savas mājas pagalmā?
*Vai var nopirkt elektrības stabu ar stārķa ligzdu galā?
*Cik bieži nedēļā 80 gadu vecumā ir normāli nodarboties ar seksu?
* Kā pievilināt mežacūku, lai nomedītu?
* Kur Vecpiebalgā var nopirkt Vecpiebalgas ūdensrozes?
