“Praktiskais Latvietis” 21.12.2015. 0
“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!
Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.
APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU
JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ
Ziemassvētku vecīti gaidot
“Bērni jau tik lieli, ka manis tēlotam Ziemassvētku vecītim vairs netic, tāpēc pagājušā gada nogalē to pasūtījām no firmas. Gaidījām līdz pusnaktij, bet ciemiņš tā arī neieradās. Mēģinājām sazvanīties ar pakalpojuma piedāvātāju, bet tur neviens neatbildēja. Gada laikā sarūgtinājums piemirsās, taču tagad atkal ienāca prātā. Kā šādos gadījumos rīkoties?” jautā Imants no Mārupes.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 30. pants nosaka patērētāja tiesības, ja pakalpojumu nesniedz noteiktā termiņā. Proti, ja vien līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi, pakalpojuma sniedzējam viss paredzētais jāveic saprātīgā termiņā, ņemot vērā pakalpojuma būtību un apjomu. Ja solītais nav izpildīts noteiktajā termiņā, par kuru bijusi vienošanās, vai saprātīgā termiņā vai pakalpojums sniegts tikai daļēji, patērētājam jāpieprasa, lai konkrētā persona vai firma to izdara apstākļiem atbilstīgā papildu termiņā. Ja arī tad tas nenotiek, patērētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma.
Reiz mežā dzima eglīte…
Zinātnieku pētījumi liecina, ka, audzējot parastās egles, galvenās priekšrocības ir koku ātraudzība, spēja sekmīgi augt dažādas biezības plantāciju stādījumos, plašs izmantojums un garantēts noiets dažādu dimensiju koksnei.
No Latvijas saimnieciskajām koku sugām egle vienīgā ir ēncietīga, tāpēc ļoti labi kombinējas ar saulmīļu koku sugām – kārpaino bērzu, priedi, apsi, baltalksni. Daudzi piemēri Eiropā un pasaulē liecina, ka vienas koku sugas plantācijas (tīraudzes) ir pakļautas dažādiem ekoloģiskiem riskiem, tajās, piemēram, savairojas slimības un kaitēkļi, kā arī palielinās vēja un ugunsgrēku postījumu riski. Mistrotās audzes un plantācijas ir ekonomiski un ekoloģiski izdevīgākas.
– Mistrojot bērzus ar eglēm, kokus stāda pamīšus, katrā rindā mainot sugas (mistrojumu veido vienlaidus visā platībā). Nav ieteicams stādīt joslās, piemēram, trīs joslās mistrojot bērzus, divās – egles, jo tādu audzi vēlāk būs sarežģīti apsaimniekot. Hektāra platībā izvieto 2–2,5 tūkstošus stādu. Šādi bērzs būs pirmajā stāvā un sākumā augs ātrāk, noēnojot egli. Bērzus zāģē aptuveni pēc 20 gadiem, kad lielākā daļa stumbru jau būs sasnieguši finierkluču dimensijas, bet egles turpina audzēt. Pēc 20 līdz 30 gadiem varēs cirst egļu audzi un iegūt vērtīgus zāģbaļķus. Ieguvums ir nepārtraukta ražošana un iespēja iegūt divas koksnes ražas vienas audzes aprites laikā, – skaidro LVMI “Silava” vadošais pētnieks Kaspars Liepiņš. Viņš stāsta par kopšanas īpatnībām, cīņu ar kaitēkļiem, slimībām un zagļiem, kas īpaši kāro egles Ziemassvētkiem.
Būru kazas – plusi un mīnusi
Lauku sētā par galveno barotāju parasti tiek uzskatīta govs. Bet, ja ar piensaimniecību nodarboties nevēlas, var meklēt citas alternatīvas. Medzes pagasta piemājas saimniecības “Muižnieki” saimnieki Mārīte un Agris Kūlaiņi izveidojuši vienu no lielākajiem Būru gaļas šķirnes kazu ganāmpulkiem (tajā ir 53 galvu), veicot pakļaujošo krustošanu ar Latvijas vietējām kazām.
Ideja par šo dzīvnieku turēšanu radās pirms 11 gadiem, kad žurnālā ieraudzījuši amizantās kazas ar nolaistajām ausīm kā takšiem. Būru šķirnes pārstāvju Latvijā vēl nav daudz (vien 152 kopā ar jēriem), tāpēc ir sarežģīti piemeklēt labu, neradniecīgu āzi. Lai tīršķirnes āzi atvestu no ārzemēm, jāšķiras aptuveni no 1000 eiro.
Medzenieki Būru āžus pirms četriem gadiem ar prāmi atveda no Vācijas: vienu – četrus mēnešus, otru – astoņus mēnešus vecu. Vaisliniekus iegādājās ar ES atbalstu, pašiem pieliekot arī savus līdzekļus.
Karsts un aromātisks
Garšīgus karstos dzērienus var pagatavot, izmantojot diezgan plašu sastāvdaļu klāstu – pienu, saldo krējumu, sīrupu, rumu, vīnu, sulu, šokolādi, olas, augļus un garšaugus. Variējot ar tām, iegūst atšķirīgus dzērienus, taču visos gadījumos tie sasilda un atspirdzina.
Karstie dzērieni piederas ziemai. Tos var pasniegt ģimenes locekļiem vai viesiem vai arī gatavošanā iesaistīt visus sapulcējušos.
– Viens karsē šokolādi, otrs griež augļus, trešais dekorē glāzēs ielieto dzērienu. Visi kaut ko dara, var radoši izpausties, – omulīgu ainiņu uzbur SIA “Gemoss” mārketinga speciālists Inguss Reizenbergs, kurš iepriekš desmit gadu strādājis par bārmeni. – Šis process vieno cilvēkus, nav kā tad, ja veikalā pirkto karstvīnu ielej katliņā un uzsilda.
Izrādās, karstvīnu var gatavot ne tikai no sarkanvīna, bet arī no baltvīna, pievienojot sulas, sīrupus, citus alkoholiskos dzērienus. Piemēram, katliņā uzkarsē baltvīnu (180 ml) kopā ar rožu sīrupu (20 ml). Lej karstumizturīgās stikla glāzēs un garšas un aromāta bagātināšanai vēl pievieno krustnagliņas, kanēļa standziņas, apelsīna, laima šķēles u.tml.
Inguss Reizenbergs iesaka 4 garšīgu dzērienu receptes – karsto šokolādi ar rumu, karstā baltvīna kokteili, piena dzērienu ar olu egg nog un melno tēju ar rumu un garšaugiem.
Senču kodi
Šodien piedzīvojam latvju zīmju renesansi. Ar tām rotā šalles un cimdus, krūzes un sveces, jostas un gredzenus un vēl desmitiem citu lietu. Bet kāda ir zīmju izcelsme?
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja, mākslas zinātniece Daina Kraukle skaidro, ka akmens laikmetā gan tagadējā Latvijas teritorijā, gan citviet pasaulē parādījās ļoti vienkārši rakstu motīvi: punkts, slīpa svītra, horizontāla līnija, vertikāla līnija, līklocis u.c. Tie redzami, piemēram, uz tālaika keramikas – māla podiem un bļodām. Gadsimtu gaitā šīs zīmes kļūst arvien apjomīgākas, iegūst formu kuplinājumu. – Punkts pārtop par apli, bet Ugunskrusts nav nekas cits kā krusta kuplinājums ar noliektām zaru galotnēm, zvaigznes zīmes sākotnējā, visvienkāršākā forma arī ir krustiņš, bet kuplināta – Auseklis, – stāsta etnogrāfe. – Uz pavisam seniem traukiem rotājumu tikpat kā nav, jo tos izmantoja galvenokārt praktiskām vajadzībām. Rotāšanās nāca rokrokā ar turību un vēlmi padarīt daiļāku savu apkārtni, un, lai nodarbotos ar smalkām lietām, bija vajadzīgs brīvs laiks. Protams, šīs zīmes varēja arī kaut vēstīt – iespējams, tas bija sava veida pieraksts.
Daina Kraukle uzsver, ka pamata zīmes visā pasaulē ir gandrīz vienādas, atšķiras tikai kompozīcija – izkārtojums un ritmika, kā arī zīmju skaidrojums.
Sniedziņš uz pleciem…
Nav patīkami ieraudzīt uz apģērba sabirušas blaugznas. Tomēr ne vienmēr šo problēmu var uzskatīt tikai par kosmētisku defektu. Kāpēc to reizēm tik grūti novērst? Kā rīkoties, lai blaugznas nesagādātu nepatīkamus mirkļus?
Blaugznas uz galvas ādas pastiprināti veidojas, kad sākas centrālapkures sezona un gaiss kļūst sauss. Savukārt, izejot aukstumā, asinsvadi sašaurinās un ādas virskārta tiek sliktāk apasiņota. Šādos apstākļos tauku dziedzeri pastiprināti ražo taukus ar blīvāku sastāvu, kuri saķepina raga kārtas šūniņas. Tās atlobās sīkās plēksnītēs un kairina ādu, tādējādi savairojoties arvien vairāk. Blaugznas mēdz veidoties tiem, kam ir ģenētiska nosliece uz ādas taukainību vai citas galvas ādas problēmas.
Zvīņošanos vēl vairāk veicina stingra cepure, tāpēc vēlams izvēlēties pēc iespējas vaļīgāku galvassegu, kas matus pārāk cieši nepiespiež ādai un nerada mikrocirkulācijas traucējumus.
Tomēr aukstā laikā nebūtu prātīgi staigāt bez cepures, jo, aukstumā sašaurinoties asinsvadiem, matu saknītēm pietrūkst barības vielu un tas nelabvēlīgi ietekmē tauku dziedzerus.