Darba tirgus tendenes: praksē pēc 50 gadu sasniegšanas 4
Sabiedrības novecošanās un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās ir realitāte – 2017. gadā Latvijā 31% no visiem nodarbinātajiem bija vecumā no 50 līdz 64 gadiem. Turklāt daudziem no viņiem ir veselības problēmas, nav mūsdienām atbilstošas izglītības, darbavietās nav piemērota darba vide un darba apstākļi. Ko darīt šajā vecumā esošajiem, kam vēl ir vēlme sevi pierādīt jaunā darbā un kas vēlas jaunus izaicinājumus?
Kad pusei igauņu būs virs 50
Igaunijā situācijā ir pavisam līdzīga – 40% no Igaunijas iedzīvotājiem ir vecāki par 50 gadiem un tendence saglabāsies – prognozē, ka 2040. gadā jau aptuveni puse igauņu būs pārsnieguši 50 gadu slieksni. Lai dotu iespēju viņiem apgūt jaunas prasmes un iemaņas, Igaunijas sociālās uzņēmējdarbības inkubatorā “NULA” sākts projekts “Seniorship”, kas piedāvā prakses vietas uzņēmumos cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma.
“Īpašu risinājumu viņiem šobrīd nav. Piecdesmit gadu vecumā ir divas iespējas – vai nu akadēmiskā izglītība, vai parasts pilnas slodzes darbs. Akadēmiskā izglītība nav gluži piemērota, jo mācību programmas ietver daudz pamatzināšanu, kas viņiem būtu jāapgūst. Savukārt pilnas slodzes darbs nevar iemācīt viņiem nekādas jaunas prasmes. Atrast citu pilna laika darbu ir grūti, jo šajā vecumā jau ir diezgan liela diskriminācija,” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras uzturētajā portālā “Labs of Latvia” citēta projekta idejas autore Anna Līsa Palatu.
Turklāt neesot tā, ka uzņēmumi meklējot tikai jaunus cilvēkus – daudzi uzņēmumi meklē lojalitāti, vēlmi mācīties un iniciatīvu, vecumam nepievēršot lielu uzmanību. Šobrīd pilotprojektā iesaistījušies trīs cilvēki, kuri vēlas mainīt darbu, kā arī trīs uzņēmumi, kam nepieciešami speciālisti klientu atbalsta dienesta darba nodrošināšanai. Tieši klientu atbalsta dienesti (īpaši banku, apdrošināšanas un drošības jomās) šobrīd, pēc projekta autoru domām, ir visreālākie galamērķi, jo tajos ļoti trūkstot darbinieku.
Kas jādara uzņēmumiem? Jānodrošina instruktors, kas jaunajiem darbiniekam palīdz iejusties un saprast darba uzdevumus. Citas izmaiņas neesot nepieciešamas. Vai ideja būtu dzīvotspējīga arī Latvijā?
Organizē cita veida atbalstu
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietniece Kristīne Stašāne “LA” norādīja, ka jāizmanto šāda vecuma darbinieku motivācija, atbildības sajūta un lielā darba pieredze. “Ir atbalstāmas un popularizējamas konstruktīvas darba devēju iniciatīvas un inovatīvas nodarbinātības formas, tostarp prakses vietu izveidošana, kas vērstas uz vecāka gadagājuma darba ņēmēju spēju, pieredzes un zināšanu izmantošanu un pilnveidošanu. Diemžēl kādreiz iegūtās zināšanas daudzos gadījumos ir novecojušas un neatbilst mūsdienu digitalizētā darba tirgus prasībām, tāpēc ļoti aktuāli ir piedāvāt gan tālākizglītības iespējas, gan risinājumus un jaunas idejas, kā pēc iespējas efektīvāk veicināt gados vecāku darba ņēmēju profesionālo pašrealizāciju,” norāda K. Stašāne.
Lai veicinātu darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem nodarbinātību, NVA sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību uzsākusi īpašu Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” īstenošanu. Projekts paredzot virkni aktivitāšu un atbalsta pakalpojumu gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem gados vecāku nodarbināto personu nodarbinātībai un darbspēju saglabāšanai. Aktivitātēs iekļaujas gan karjeras konsultācijas, gan darba vietu pielāgošana, gan prasmju nodošanas pasākumi un mentoru iesaiste, gan konkurētspējas paaugstināšanas, gan arī veselības uzlabošanas pasākumi.
Strādāts pie šīs vecuma grupas atbalsta tiek un arī Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns “LA” sacīja, ka viņiem šo cilvēku nodarbinātības veicināšana ir ļoti svarīga. Tomēr šķiet, ka aktivitātes paredz pārāk daudz semināru, konferenču un pasākumu, bet par maz reālas sadarbības ar uzņēmējiem, palīdzot darbiniekus iekārtot darba vietās, kurās cilvēki pēc 50 gadu sasniegšanas varētu bez problēmām strādāt. Prakses vietu projekts to varētu veiksmīgi sasniegt.
Iespējas šādai praksei būtu
Darba un darbinieku meklēšanas portāla “cv.lv” pārstāve Krista Roziņa sacīja, ka šādu prakses vietu iniciatīvu atbalsta. “Šī brīža darba tirgus situācijā, kad arvien vairāk darba devēju kā vienu no lielākajām problēmām atzīst darbinieku trūkumu, senioru iesaiste varētu būt viens no risinājumiem, taču jāņem vērā arī nozare, amats, pieredze un konkrētās sfēras specifika,” saka “cv.lv” pārstāve.
Viņa par senioru galvenajām priekšrocībām sauc, piemēram, labāku problēmu risināšanu, lojalitāti, pieredzi un prasmes, apzinīgumu un atbildības sajūtu, arī to, ka šādi cilvēki esot gatavi darīt rutīnas darbus. “Kā iespējamās nozares prakses vietu piedāvājumam varētu minēt klientu apkalpošanu, apgūstot konkrētā darba vietā izmantoto IT sistēmu, banku sektoru, pakalpojumu sektoru, mazumtirdzniecību, kā arī muzejus un galerijas. Kopumā tas varētu būt darbs, kur vairāk nepieciešama komunikācija un saskarsme ar cilvēkiem, mazāk saistība ar tehnoloģijām. Iespējams, ka daļai auditorijas interesantas varētu būt arī praktiskākas sfēras, piemēram, tehniskais darbs, ražošana vai sabiedriskās ēdināšanas sektors,” uzskaita K. Roziņa.
