Latvijas jauniešiem prakse ārzemēs kļūst iecienītāka par studijām 0
Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk Latvijas jauniešu ES programmu “Erasmus+” izmanto, lai dotos ārvalstīs strādāt praksi, nevis semestri vai pat ilgāk studētu kādas citas valsts augstskolā, kā bija ierasts iepriekš.
Valsts Izglītības attīstības aģentūrā (VIAA) secināts, ka iemesls šādai tendencei varētu būt augstā studentu nodarbinātība. Proti, Latvijā samērā daudz studentu līdztekus studijām strādā. Viņi nevēlas zaudēt darbu, tāpēc izvairās doties prom no Latvijas, lai veselu semestri studētu kādas citas valsts augstskolā. Savukārt, ja brauc “Erasmus+” apmaksātā praksē, iespējams aizbraukt tikai uz diviem mēnešiem.
Darba devējiem ir pat iespēja savu pastāvīgo darbinieku palaist praksē uz ārzemēm, viņa vietā uz laiku nodarbinot praktikantu no ārvalstīm.
Turklāt prakse noderīgāka šķiet arī tiem, kuri vēl nestrādā, jo tā ir darba pieredze, kas būs noderīga, meklējot pastāvīgu darbu. Latvijas Studentu apvienības starptautiskā virziena vadītāja Katrīna Sproģe arī secinājusi, ka “Erasmus+” apmaksātā praksē dodas mērķtiecīgākie jaunieši, jo prakses vieta ārzemēs jāmeklē pašiem, kamēr, ja dodas studēt uz citu valsti, daudz palīdz augstskola, kurā jaunietis pastāvīgi studē.
Vispirms studijas, tad prakse
Praksē var braukt arī gadu pēc augstskolas absolvēšanas, kamēr studēt var doties tikai studiju laikā. Latvijas Universitātes ārlietu vadītāja Alīne Gržibovska novērojusi, ka 75 procenti studentu, kas “Erasmus+” ietvaros studējuši citā valstī, vēlāk vēlas braukt arī starptautiskā praksē. Savukārt citi izvēlējušies tikai praksi.
“Ja students brauc studēt, viņam šī apmaiņas semestra laikā jāiegūst 20 kredītpunktu, kas ne vienmēr izrādās iespējams, jo ārvalstu augstskolās var būt citas prasības, daļā augstskolu ir maz studiju kursu angliski. Ja neizdodas iegūt šos 20 kredītpunktus, ir saspringtākas tālākās studijas Latvijā. Savukārt praksē nav jāsasniedz nekādi konkrēti mērķi,” skaidro A. Gržibovska.
Kaut arī praktisku iemaņu gūšana ir svarīga, VIAA direktore Dita Traidās uzsver, ka “Erasmus+” tomēr nevajadzētu pārvērsties tikai par prakšu programmu, jo svarīgas ir arī teorētiskās zināšanas, kas iegūstamas studijās. Turklāt primāri programma radīta studiju kvalitātes celšanai.
Jāinformē darba devēji
VIAA secināts: lai darba devēji ar sapratni izturētos pret savu darbinieku dalību apmaiņas programmās, vairāk jāskaidro “Erasmus+” programmas nozīmīgums. “Līdz šim par programmu pārsvarā runājām ar studentiem un augstskolām, nu esam sapratuši, ka jārunā arī ar darba devējiem,” teic VIAA Augstākās izglītības mobilitātes nodaļas vadītāja Dārta Darbiņa. Šī iemesla dēļ VIAA pirms Lieldienām rīkoja diskusiju par strādājošo studentu “Erasmus+” mobilitātes izaicinājumiem.
A. Gržibovska secinājusi, ka valsts institūcijas kā darba devēji ir atsaucīgākas pret jauniešu vēlmi piedalīties apmaiņas programmās, kamēr privātie uzņēmumi ne vienmēr tādi ir.
Tomēr arī uzņēmēju vidū ir pozitīvie piemēri.
Piemēram, uzņēmuma “Skonto būve” būvdarbu vadītāja palīgs Mareks Petrovskis pie šī paša darba devēja strādājis, vēl pirms izmantoja “Erasmus+” iespējas un devās mācīties uz Prāgas Tehnisko universitāti.
Darba devējs viņam labprāt ļāvis braukt, un tiešais priekšnieks, kurš pats savulaik studējis ārzemēs, pateicoties toreizējai “Erasmus” programmai, pat teicis, ka jau sen vajadzējis izmantot studentu mobilitātes iespējas. M. Petrovskis ar parakstu apliecinājis, ka pēc dalības studentu apmaiņas programmā turpinās darbu “Skonto būvē”. Jaunietis atzīst, ka tagad darbā lieti noder Prāgas Tehniskajā universitātē gūtās zināšanas. Tur Mareks iemācījies strādāt ar 3D modelēšanas programmu, kādu Rīgas Tehniskajā universitātē, kur viņš studē, vēl nebija redzējis.
Uzņēmuma “Hieroglifs” pārstāve Samanta Baumane ir pārliecināta: ja jaunietis sevi parādījis kā labu darbinieku, darba devējs būs gatavs laist viņu apmaiņas programmā un saglabāt darba vietu.
Iebrauc tik, cik izbrauc
Kā norāda K. Sproģe, jauniešu aptaujas gan liecina, ka ne visi studenti atsakās no apmaiņas programmām darba dēļ. Daļa nevēlas uz ilgāku laiku pamest Latviju ģimenes apstākļu dēļ. Ir gan gadījumi, kad jauniešiem izdodas savu dalību apmaiņas programmā noorganizēt tā, ka studēt vai strādāt praksi ārzemēs ir iespējams kopā ar savu otro pusīti.
Jautāta, kādiem jauniešiem ir iespēja saņemt “Erasmus+” finansējumu un doties gūt darba vai studiju pieredzi ārvalstīs, studentu pārstāve atbildēja, ka svarīgas samērā labas svešvalodu zināšanas, kā arī vajadzīgi augsti sasniegumi studijās.
Kāpēc studentiem būtu jāpiedalās “Erasmus+” studentu mobilitātes programmās, ja tagad ir gana plašas iespējas studēt pilna laika studijās vai strādāt ārzemēs?
“Erasmus+” apmaiņas programmas ir ES apmaksātas, turklāt tās ir īsākas, nav uz ilgu laiku jāpamet mājas. A. Gržibovska turklāt piebilst: “Apmaiņas studenti parasti atgriežas Latvijā, kamēr tie, kuri visu studiju programmu apgūst ārzemēs, parasti tur arī paliek.”
VIAA pamanījusi arī kādu pozitīvu tendenci saistībā ar “Erasmus+” īstenošanu Latvijā: agrāk, izmantojot “Erasmus+” finansējumu, no Latvijas studēt vai praksē devās krietni vairāk jauniešu, nekā te iebrauca no citām valstīm, bet tagad šeit jau iebrauc tikpat tā saukto erasmusiešu, cik izbrauc. Lielākā daļa te studē, nevis strādā praksi. Tomēr VIAA vērš darba devēju uzmanību arī uz to, ka viņiem ir iespēja piesaistīt “Erasmus+” apmaksātu praktikantu.
Uzziņa
Erasmus+ finansējums dubultots
* No 2014. līdz 2020. gadam “Erasmus+” kopējais finansējums bija gandrīz 14,5 miljardi eiro.
* Nākamajā ES finanšu plānošanas periodā programmā paredzēts ieguldīt pat 30 miljardus eiro.
