Bērns ēd ar prieku un veselīgi. Latviešu mamma, kas skolojusies pavārmākslā Francijā, dalās pieredzē 0
“Kad kļuvu par mammu, zināju, ka mācīšu savām meitām nebaidīties atklāt aizraujošo garšu pasauli. Parādīšu arī to, ka ēšana ir kas vairāk nekā vienkārši fizioloģiska nepieciešamība,” saka divu meitu māmiņa Inga Kalniņa.
Inga skolojusies Francijā, apguvusi pavārmākslas nianses, kā arī restorānu un viesnīcu vadību. Tagad viņa kopā ar vīru Māri velta laiku meitām – četrus gadus vecajai Grētai Teodorai un Florencei Rozei, kurai šovasar palika gadiņš.
Jau vairākus gadus Inga veido bērnu ēdienu recepšu interneta blogu Le Petit Pot. Nesen iznākusi viņas pirmā pavārgrāmata Pilnām mutēm, kur apkopotas receptes un pieredze par bērnu ēšanas priekiem, kas lieti var noderēt citām mammām.
Ēšana kā rituāls
“Tikai no ģimenes ir atkarīgs, kā bērns uztvers ēdienu un ēšanu. Tam jāsaistās tikai ar kaut ko patīkamu. Pirmā gada laikā, kamēr mamma dzīvojas pa māju, bērnam var iemācīt ļoti labus pamatus, ja par to domā un darbojas apzināti,” uzskata Inga.
Viņu priecē, ja ēšana ir rituāls, ja visa ģimene ir kopā pie galda. “Es to ļoti cenšos ievērot, un tad arī vieglāk dot atlaides. Neesam perfekta ģimene, un ne vienmēr viss notiek ideāli. Mums arī ir kinovakari, kad mielojamies dīvānā, skatoties ekrānā, bet tas ir izņēmums, īpašs pasākums. Ja ieslēgts televizors, vairāk uzmanības velta tam, mazāk jūt garšas.”
Inga vienmēr skatās, lai meitas pirms ēšanas nomierinātos. Ja ir niķīgas vai sāk ļoti miegoties, labāk mazliet nogaidīt un ēšanu uz brīdi atliekt.
“Pusstunda neko nemainīs. Ja bērns ir kašķīgs, nekas labs nebūs. Un ja vēl tajā kašķī mēģināsi dot ēst, it īpaši to, kas ne visai garšo, no ēdienreizes būs maza jēga. Vienmēr skatos, lai bērns sēžas pie galda priecīgs, ir labā omā. Ja uznāk kreņķis, vispirms nomierinu mazo, atrodu, par ko priecāties. Pēc tam ieslēdzam mūziku un sēžamies baudīt maltīti.
Nekad bērnus nesteidzinu. Ja ļauj mieloties mierīgi, bērns tā arī ēdīs. Viņam nav jārāda skriešanas ritms, pat ja vecākiem tā nākas dzīvot. Protams, ne vienmēr viss ir tik harmoniski, bet ļoti cenšos. Dienās, kad man tiešām bijis saspringts ritms un daudz darba, meitenēm ir gadījies aši paēst mašīnā, taču tas bijis izņēmums, viņām gluži vai piedzīvojums.”
Tīras garšas, vienkāršs ēdiens
Inga neslēpj, ka viņai bērnībā daudz kas negaršoja. “Ja man nepatika ēdiena izskats, nepiesaistīja krāsa, smarža vai produktu struktūra, mani nevarēja ne ar mīļu, ne stingru lūgumu piedabūt kaut vai pagaršot. Savām meitām gan drosmīgi dodu visu, pat ja man pašai negaršo. Ja pie garšām pierod, arī pieaugušā dzīvē nav nepatikas pret kādu produktu vai ēdienu.
Vecākajai meitai Grētai gan sācies periods, kad jau sāk šķirot – negribu, neēdīšu, man negaršo. Tomēr viņa, pirms saka nē, maltīti tomēr pagaršo. Kādā brīdī viņa pie šā ēdiena atgriezīsies, jo zina tā garšu.
Daudzi vecāki sūdzas, ka bērni prasa tikai makaronus, neko citu negrib. Lai būtu makaroni, tomēr jāmaina mērce vai piedevas. Vai arī Grētai gatavoju makaronus, bet pārējiem kaut ko citu. Ik pa laikam meitai piedāvāju, lai pagaršo to, ko mēs ēdam. Vienā brīdī skatos – re, blakus makaroniem viņa šķīvī ielikusi nedaudz cita ēdiena.
Man ēst gatavošana nekad nav sagādājusi grūtības. Taču ēdienam es pieeju vienkārši – paskatos, kas ir ledusskapī, un izdomāju, ko varu pagatavot. Bērns taču negaida no savas mammas pavārmākslas šedevru. Svarīgi, lai ir saprotamas un dabiskas sastāvdaļas, lai ēdiens ir daudzveidīgs. Jo mazāk sastāvdaļu, jo katra garša izteiktāka. Jo nesamaitātāka garšu pasaule, jo labāk.
Arī mammai var būt grūtākas dienas, kad negribas gatavot. Labāk lai bērns paēd plikus makaronus un redz mammu priecīgu, nevis nomocījušos, pie plīts stāvot un cenšoties sagatavot kaut ko īpašu. Var likt galdā visparastāko siermaizi, vienā reizē bērnam nekas slikts nenotiks,” uzskata Inga.
Personīgi drošā maltīte
Vecāki, laika gaitā pavērojot bērnu, var atrast drošo ēdienu, kas vienmēr garšo. “Katrs bērns kādā dienā ir vairāk uztraucies, niķīgs vai apslimis, vai arī pašai mammai nav laika vai prieka kaut ko īpašu pagatavot. Tādā reizē glābiņš ir drošais ēdiens. Piemēram, Grētai tā ir biešu zupa, bet Florencei risoto,” stāsta Inga.
Vai svarīgi, lai bērns izēd tukšu šķīvi? Saku Ingai, ka manas meitas šādu bērnības pieredzi atceras ar nepatiku. Tolaik dzīvojām trūcīgāk, daudzus produktus nevarēja nopirkt un, ja kas bija sagādāts, gribējās, lai tiek apēsts, nevis izniekots uz šķīvja.
Inga smejas: “Manas meitenes visu, kas uz šķīvja, izēd vasarā pēc trīs stundu dzīvošanās pie jūras! Taču, ja ir lietaina diena, nav kur izskrieties, nav kur tērēt enerģiju, viņas droši vien ēdīs cepumus, bet no dārzeņiem ar zivi atteiksies. Es par to neuztraucos. Galvenais, lai nenašķotos starp ēdienreizēm. Mazs bērns tos negantos našķus pats neizdomā, pierod pie tā, ko vecāki dod. Ir jau arī labie kārumi, piemēram, svaigs vai žāvēts auglītis. Mūsmājās kārumi nekad nav slēpti, stāv uz galda, bet bērnam prāts nenesas uz našķošanos, ja visu laiku ir ko darīt, ir aktivitātes, spēles.”
Skolā – ārpus katras kritikas
Baiba Grīnberga, Veselības centra 4 Bērnu veselības centra uztura speciāliste: Ēst vajadzētu nevis tad, kad iznāk laiks kaut ko iemest mutē, bet tad, kad esi izsalcis. Lai organisms būtu fizioloģiski sagatavojies ēšanai – izdalītos gremošanas sulas, kuņģis sāktu darboties. Tad uzturvielas labāk uzsūcas, no apēstā ir lielāks labums. Turklāt ēst vajadzētu nesteidzīgi, mierīgā un patīkamā gaisotnē. Ja bērns pierod ēdienu ķert un grābt, šāds piegājiens saglabāsies arī vēlāk dzīvē.
Diemžēl rāmo ēšanu varam nodrošināt tikai mājās, jo vairākumā skolu šī joma ir galīgi nesakārtota.
Man ir trīs bērni, jaunākie mācās pamatskolā. Nesen vaicāju, vai viņiem skolā ir iespēja mierīgi paēst. Dēls nosmīnēja vien: ko tu, mamm, iedomājies, kamēr izstāvu rindu un sāku ēst, jau skan zvans!
Tā arī ir, pusdienām atvēlētie brītiņi starp stundām ir pārāk īsi, rindas ēdnīcā pārāk garas. Nereti vēl starpbrīdī ieliek kādu papildnodarbību. Ēdnīcā ir troksnis, drūzma, nereti paviršs ēdiens – tas viss bērnam nosit apetīti. Negribas ne tur būt, ne ēst! Viņš labāk aizjož uz veikalu un kaut ko nopērk. Var jau līdzi iedot maltīti, bet kur skolā atrast klusu stūrīti, lai paēstu? Tāpēc daudzi skolēni visu dienu saturīgu ēdienu nesaņem, vakarā atnāk mājās neremdināmi izsalkuši, ēd un ēd. Tas viss iespaido veselību. Parādās funkcionāli gremošanas traucējumi, vēdersāpes, moka slikta pašsajūta.
Iespējams, vecākiem par to vairāk jārunā ar pedagogiem, skolas vadību, jāpanāk veselīgāks ēšanas ritms. Kamēr šāda sistēma pastāv, vecākiem jācenšas vismaz mājās – vakaros un brīvdienās – nodrošināt mierīgu un patīkamu, nesteidzīgu ēšanas gaisotni.
**
RECEPTES
Rudens dienām piemērota sildoša zupa. Mazliet neierasta, citāda nekā klasiskā dārzeņu biezzupa. To var gatavot vienlaikus visai ģimenei, garšas piemērojot katra vēlmēm. Mazajam ēdājam tā ir maiga un krēmīga zupa ar gandrīz nemanāmu kokosriekstu garšu.
4 porcijas
Gatavošanas laiks: līdz 30 minūtēm
SASTĀVDAĻAS
* paliela glāze sarkano lēcu
* 2 šalotes sīpoli
* purava baltā daļa
* 1–2 selerijas kāti
* apmēram 700 ml gatava buljona vai karsta ūdens
* glāze svaigu mizotu tomātu vai 250 ml konservētu tomātu savā sulā
* 250 ml kokosriekstu piena (nepilna kārba)
* tīkamās garšvielas un zaļumi
* olīveļļa un/vai sviests
PAGATAVOŠANA
Šalotes sīpolus nomizo un sīki sakapā. Purava balto daļu notīra un smalki sagriež. Selerijas kātu sasmalcina.
Katliņā izkausē sviestu un pievieno mazliet olīveļļas. Ieber sīpolus un puravu, sautē, līdz tie kļūst mīksti. Tad pievieno sasmalcināto selerijas kātu un arī pasautē. Ieber sausas lēcas un, enerģiski maisot, apcep.
Pielej divus kausiņus buljona un lēnām maisa, līdz lēcas uzsūkušas visu šķidrumu. Atkal pielej kausiņu buljona un maisa. Turpina to darīt, līdz lēcas ir mīkstas (aptuveni 15 minūtes). Pēc tam pievieno sasmalcinātus svaigos tomātus bez mizas un bez sēkliņām vai konservētus tomātus savā sulā. Iemaisa un vāra līdz pirmajam burbulim.
Pievieno kokospienu pēc garšas (jo vairāk piena, jo izteiktāka kokosriekstu garša un smarža). Beigās pieber sāli, piparus un sakapātus zaļumus. Ja lielajiem ēdājiem patīk pikanta zupa, beigās droši var pielikt čili pipariņus vai tabasko mērci.
Pasniedz ar kraukšķīgu maizīti vai sālsstandziņām.
Mammas piebilde
Zupai nepieciešams gatavs buljons. Ja tā nav, bet gatavo, veikalā nopērkamo kubiņu nevēlies izmantot, var pieliet karstu ūdeni. Tad pašās beigās zupai pievieno papildu garšaugus vai garšvielas. Lēcu zupu var arī sablendēt.
VISTAS NAGETI AR KOKOSRIEKSTU SKAIDIŅĀM
Mazie, kraukšķīgie vistas gabaliņi visiem saistās ar ātro uzkodu restorānu vai ne pārāk lielas izdomas bagātu ēdienkarti kafejnīcā. Bet mazajiem nageti garšo, un kāpēc viņiem tos liegt? Vajag tikai tos gatavot no kvalitatīvas gaļas un neizmantot daudz taukvielu.
4 porcijas
Gatavošanas laiks: aptuveni 40 minūtes kopā ar cepšanu
SASTĀVDAĻAS
* 3 vistas filejas
* 2–3 lauku olas
* 250–300 g kokosriekstu skaidiņu (var izmantot arī speciālās panko pārslas vai rīvmaizi)
* 100 g panko maizes drumstalu
* sāls, pipari
* olīveļļa
PAGATAVOŠANA
Vistas filejas sagriež tik mazos gabaliņos, kādu vēlas redzēt galaproduktu.
Šķīvī ar dakšiņu viegli sakuļ olas. Citā šķīvī ieber kokosriekstu skaidiņas un pievieno nedaudz panko maizes drumstalu, lai vista būtu kraukšķīgāka un labāk klāt turētos kokosriekstu skaidiņas. Pievieno sāli un melnos piparus, labi samaisa. Sausajā maisījumā var likt dažādas garšvielas un pēc patikas kaltētus un sasmalcinātus garšaugus. Var pagaršot un pakoriģēt garšvielu daudzumu.
Sagatavo vairākas cepešpannas, kas izklātas ar cepampapīru. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 200 grādiem.
Tad katru vistas gabaliņu vispirms apviļā sausajā maisījumā, pēc tam olā un atkal sausajā maisījumā. Liek uz cepamā papīra. Kad visi gabaliņi salikti, pārlaista ar pavisam nelielu eļļas daudzumu un cep krāsnī, kamēr zeltaini brūni (apmēram 15–20 minūtes atkarībā no gabaliņu lieluma). Izņem vienu nagetu no krāsns un pārgriež uz pusēm, lai pārliecinātos, ka vista ir gatava.
Mammas piebilde
Lieliska maza uzkoda, kas vienlīdz labi garšo gan silta, gan auksta. Panko vietā var pievienot klasisko rīvmaizi. Nagetiem labi piedien mērce, bet tam nav jābūt veikala kečupam, labāk izmantot kvalitatīvu tomātu mērci. Kopā ar bērniem var izdomāt citas ātri pagatavojamas mērces.
LAUNAGA PLĀCEŅI AR AUZU MILTIEM
Plāceņi, līdzīgi kā pankūkas, vienmēr patīk bērniem. Tos mūsmājās gatavoju diezgan bieži, lielākoties no dārzeņiem un biezpiena. Dārzeņus var aizstāt ar āboliem, bumbieriem. Man ļoti patīk arī apvienot augļus un dārzeņus.
4 porcijas
GATAVOŠANAS LAIKS: 25–30 minūtes
SASTĀVDAĻAS
* liels ābols
* liels burkāns
* liels bumbieris
* puse saldā kartupeļa
* 3–4 ēdamkarotes auzu miltu
* 150–200 g biezpiena
* 2 olas
* 1–2 ēdamkarotes brūnā cukura
* šķipsniņa sāls
* olīveļļa cepšanai
PAGATAVOŠANA
Augļus un dārzeņus nomizo un sarīvē, masai pievieno nedaudz cukura, šķipsniņu sāls, auzu miltus un biezpienu, kā arī divas olas. Visu labi samaisa, lai veidojas viendabīga masa. Bez cukura var iztikt, bet saldākai dzīvei reizēm to mazliet vajag.
Ar rokām veido vienāda izmēra plācenīšus un cep uz pannas zeltaini brūnus.
Dārzeņu, augļu un biezpiena plāceņus pasniedz ar grieķu jogurtu vai ogu mērci, vai ievārījumu.
Mammas piebilde
Ja vēlies visu sagatavot jau iepriekš, tomēr dot bērniem siltus plāceņus, uz pannas tos labi apcep, bet cepšanu pabeidz krāsnī pirms pasniegšanas. Uzkarsē krāsni līdz 190 grādiem, pannā ieklāj cepampapīru.
Īsts brīvdienu brokastu ēdiens. Sātīgs, silts un garšīgs.
4–6 porcijas
GATAVOŠANAS LAIKS: līdz 40 minūtēm
SASTĀVDAĻAS
* šalotes sīpols
* ķiploka daiviņa
* puse sarkanās vai dzeltenās paprikas
* 200 g konservēta tunča savā sulā vai eļļā
* 300 g zaļo zirnīšu
* 5 olas
* 2 ēdamkarotes saldā krējuma (var izmantot arī mandeļu vai rīsu krēmu)
* 2–3 ēdamkarotes ar kaudzi smalki rīvēta siera
* 2 ēdamkarotes olīveļļas
PAGATAVOŠANA
Uzkarsē krāsni grila režīmā. Sagatavo dārzeņus – šalotes sīpolu, ķiploka daiviņu un sarkano papriku sasmalcina. Uz pannas lej olīveļļu un visu sagriezto tajā viegli apcep. Pēc brīža pievieno pilnībā nosusinātu tunci un zaļos zirnīšus.
Atsevišķā bļodā ar dakšiņu saputo olas un saldo krējumu, līdzīgu omletes masai. Pievieno mazliet rīvēta siera. Masu lej uz pannā esošajiem dārzeņiem un tunča. Nemaisot cep 5–7 minūtes.
Noņem no uguns, pārkaisa ar atlikušo rīvēto sieru, pannu liek krāsnī, lai siers izkūst un apcepas zeltaini brūns. Pirms tam pārliecinās, ka pannas rokturis ir karstumizturīgs!
Izņem fritatu no krāsns, atpūtina pāris minūtes un izņem no pannas. Sagriež un pasniedz viegli siltu.
Mammas piebilde
Ja no rīta virtuvē darboties ne visai patīk, daļu darba var izdarīt jau vakarā: sagriezt dārzeņus, sagatavot olu masu un sarīvēt sieru. Otrā rītā visu liek veidnē un cep krāsnī.
