Egila Līcīša feļetons: Aplūkosim valsts vadības darbu caur palielināmo stiklu! 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbs tuvojas noslēguma fāzei un ieiet finiša taisnē, jo 1. oktobrī – Saeimas vēlēšanas. Lai sniegtu nopelnu pareizu vērtējumu, aplūkosim valsts vadības darbu caur palielināmo stiklu, ar lineālu pamērīsim paveiktā efektu un defektu summu un no kosmosā izvietotā Veba teleskopa apskatīsim tos sabiedrībai derīgos pakalpojumus, kas redzami pat no Lunas.
Kā visi ministru kabineti Latvijā, arī pašreizējais tiecas uz darbaļaužu dzīves līmeņa un materiālo apstākļu pastāvīgu uzlabošanu. Valdošā koalīcija bija spēcīga novadu pārvietošanā uz zemēm, tika vairota demokrātija, bagātīgi piešķirot tik nepieciešamos papildlīdzekļus no valsts budžeta politiskajām partijām, plašu atbalstu sniedza literatūrai, mākslai un kultūrai, sponsorējumu saņēma zinātne.
Kaut kur un kaut kad būvēs arī koncertzāli mūziķiem! Diemžēl tālākos mēģinājumus paaugstināt labklājību lielā mērā sarežģīja un pārtrauca nāvējošā koronavīrusa uzbrukums visai planētai un nacistiskās Krievijas agresija pret Ukrainu.
Tāpēc par pēdējā laika valdības lielāko un mērķētāko sasniegumu droši var nodēvēt ātrāku pensiju indeksācijas pārcelšanu par apaļu mēnesi, lai vecāka gadagājuma cilvēki pensijas pielikuma piečuku un cēneru smagumu makā izjūt jau no 1. septembra – tais apstākļos, kad inflācijas dēļ maize un piena produkti būs kļuvuši par maznodrošinātiem nepieejamu delikatesi.
Otrs panākums, bez šaubām, ir uzvara pār Covid-19. Šis ienaidnieks ir sakauts visās frontēs, bēg, ir beigts un pagalam, atkāpies tālu prom no LTV ikvakara ziņu programmas virsrakstiem. Ja gadījumā koronavīruss lasa šīs rindas un smejas vēderu turēdams, sak, pagaidīsim tik rudeni un būšu atpakaļ kā mazais nazītis, tad lai zina, ka Veselības ministrija strādā vismaz desmit darba virzienos un tai ir plāni četriem iespējamiem scenārijiem nākotnē, sākot ar “viss ir mierīgi” un beidzot ar “infekcija kļūst nesavaldāma”.
Ministrs Daniels Pavļuts arvien ir gatavs atkal nākt zilajos ekrānos un malt savu maļamo par tautas nošpricēšanu ar balstvakcīnām, diemžēl rudenī SARS CoV-2 uzvarētājs, vecais narciss, plikgalvainais veselības ģenerālis būs prom no amata, atgriežoties pamatprofesijā pie fortepiāno spēles.
Trešais valdošās koalīcijas pūrā ieskaitāmais pluss ir tā neticamā drosme, ko pēc trīsdesmit gadiem saucamie latviskie spēki, saņēmuši dūšu, parādīja pret kontrspēkiem, kuri pārstāv krievu pasauli, lienošo Maskavas maigo varu Latvijā. Iedomājieties, mūsu valsts vara gandrīz nojauca okupācijas pieminekli! Katrā ziņā tagad ir aizliegts nēsāties apkārt ar kara kurinātāju simboliku, tuvoties padomju armijas memoriāliem 200 metru attālumā, un 9. maijs vairs netiks plaši svinēts ne Pārdaugavā, ne kur citur. Tāpat nodrošināts, ka atņems Latvijas pilsonību visiem kara noziegumu atbalstītājiem – diemžēl tikai dubultpilsoņiem.
Premjerministra individuālā sniegumā atzīmēšanas vērta ir koalīcijas saslēgšana vienotā ansamblī gandrīz četru gadu garumā. Gaišais cilvēks Krišjānis prasmīgi vadīja valdības darbu cauri bangojošiem ūdeņiem, neizlaižot stūri no rokam pat tad, kad kuģa peldējums draudēja ar uzsēšanos uz sēkļa vai beigties ar iedrāšanos klintīs.
Veikli veiktos briesmu apiešanas manevros Ministru prezidents ir panācis kāpināto emociju neticamu pārvēršanos partiju mīlas četrstūrī, kur brīžam ieaijātā koalīcijā grūti pat saprast, kurējo politisko pārliecību katrs ministrs pārstāv.
Tomēr pasākumos allaž labā bilancei ir otrs, pretējais stabiņš – negatīvā puse. Ir jūtams, ka vēlētājos briest un rūgst neapmierinātība ar valdīšanu un pastāvošo iekārtu. Grūti teikt un tam nezina izskaidrojumu ne zinātne, ne socioloģija, ne statistika, kāpēc publikā pieaug rūgtums. Vai tas vērsts pret “Levita–Kariņa” režīmu vai pret “Vienotības” divdesmit gadu ilgo visai nesekmīgo atrašanos pie varas.
Varbūt tas pamazām veidojies valdības radītajā haosā pandēmijas periodā vai atsevišķu koalīcijas partneru neveiksmīgas darbības dēļ. Ja arī pagaidām reitingi respondentu aptaujās nebrīdina par valdošo spēku vājām sekmēm gaidāmajās vēlēšanās, tad nevar izslēgt, ka daudziem politiskajiem spēkiem, toskait pašlaik opozīcijā esošajiem, vēlētāju izvēle 2. oktobrī izrādīsies eksplozīva.
Grūts būs šķiršanās brīdis no tautas apgādnieku pienākuma ar Saeimas telpu īres līguma nepagarināšanu, bet tas būs tikai dzīves posms, kas palicis aiz muguras. Par to, kā ministri individuāli izturējuši eksāmenu valsts pārvaldīšanas mākslā, nākamajā tikšanās reizē.
