Pozitīva tendence – pieaug finanšu pratība, tāpat kā līgumu termiņš un iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā 12
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana Latvijā šogad pakāpeniski atgūst jaudu un nozīmi, pārvarot pērnā gada satricinājumus starptautiskajos finanšu tirgos, ģeopolitikā (karš) un Latvijas likumdošanas izmaiņas. Turklāt nozarē iezīmējas vairākas pozitīvas tendences – uzkrājošās apdrošināšanas līgumi tiek slēgti uz ilgāku termiņu, pieaug vidējās iemaksas uzkrājumos, kā arī iemaksas tiek veiktas regulāri un tās sāk izmantot arvien jaunāki cilvēki.
Vēsturiski dzīvības apdrošināšana ne tikai Latvijā, bet arī citās attīstītajās valstīs ir lielākais apdrošināšanas veids un nozīmīgs rīks, kā iedzīvotājiem vairot sociālo drošību un veidot uzkrājumus. Latvijā dzīvības apdrošināšana līdz 2022. gadam veidoja aptuveni ceturto daļu tirgus, taču vairāku apstākļu sakritības dēļ pērnā gada beigās tās apjomi saruka.
Taču 2023. gada nozares dati jau rāda pozitīvāku ainu – uzkrājumu veidošana palēnām atgūstas un iezīmējas vairāki pozitīvi aspekti. LAA apkopotie dati liecina, ka šā gada 8 mēnešos dzīvības apdrošināšanas prēmijās bija parakstīti 70,4 miljoni eiro, kas ir 15% no visa Latvijas apdrošināšanas tirgus (vairāk nekā pusgada beigās). Prēmiju apjomā, salīdzinot ar pērno gadu, joprojām ir kritums, taču tas ir bijis mazāks nekā gada sākumā, un to būtiski ietekmē finanšu tirgu un mūsu noskaņojuma stabilizēšanās.
Pieaug vidējais līguma termiņš
Minimālais termiņš uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumam Latvijā, lai varētu pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem, ir 10 gadi. Šis nosacījums ir stimulējis apdrošināšanas līguma un uzkrājuma veidošanas termiņa ilgumu, kas vidēji ir pat garāks par nodokļa atvieglojuma saņemšanai nepieciešamajiem 10 gadiem. LAA biedru aplēses liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā vidējais līguma termiņš ir pieaudzis par aptuveni 3 gadiem un svārstās no 15 līdz 18 gadiem.
“Šis ir ļoti svarīgs pozitīvais aspekts,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins. “Uzkrājumu veidošanas kultūra mums nav augstā līmenī, finansiālās drošības spilvens ir plāns, tādēļ ilgtermiņa uzkrāšana, rūpes par vecumdienām vai nebaltu dienu ir būtiskas. Rietumeiropā dzīvības apdrošināšana veido ap 50-60% no tirgus, tā ka mums ir, kur tiekties, lai justos finansiāli droši un pasargāti. Esam uz pareizā ceļa!”
Pieaugušas vidējās iemaksas uzkrājumos
Regulārās iemaksas, ko klienti veic dzīvības apdrošināšanas uzkrājumā, nozarē kopumā vidējā termiņā ir palielinājušās, liecina LAA aplēses. Atsevišķiem apdrošinātājiem pieaugums bijis straujāks (plus 10 eiro 5 gadu laikā), citiem lēnāks, taču kopumā vidējās iemaksas šobrīd ir 50-70 mēnesī (nedaudz mazākas uzkrājumiem, kas tiek veidoti bērniem līdz 18 gadu vecumam). Ilgākā laika periodā šādas iemaksas kopā ar nopelnītajiem procentiem var veidot nopietnu finanšu uzkrājumu.
Taču LAA atgādina, ka uzkrājumu veidošanu var sākt arī ar mazām ikmēneša iemaksas summām atbilstoši savām iespējām, lai neradītu lielu robu ikmēneša budžetā, bet ilgākā laika posmā varētu izveidot noderīgu uzkrājumu.
Papildus pozitīvais aspekts ir arī fakts, ka dzīvības apdrošināšanas iemaksas klienti veic regulāri, lielākā daļa bez pārtraukumiem, līguma apturēšanas vai pirmstermiņa laušanas. “Tas ir labs veids ne tikai krāšanas disciplīnas noturēšanai, bet arī palīdz izlīdzināt finanšu tirgu svārstību ietekmi uz uzkrājumu. Tā kā šogad finanšu tirgos redzam atgūšanos, stabilitātes iestāšanos un stresa mazināšanos, ieguvēji noteikti ir tie klienti, kas spējuši turpināt krāšanu arī trauksmainākos laikos,” komentē J. Abāšins.
Krāšanu sāk jaunāki
Vēl kāds interesants un pozitīvs aspekts – krāšanu cilvēki sāk agrāk, jaunākā vecumā. Kā liecina viena LAA biedra aprēķini, 2017. gadā vidējais apdrošināšanas ņēmēja vecums bija gandrīz 43 gadi, bet 2022. gadā – 38 gadi. Tā ir pozitīva tendence, kas ļauj cerēt uz jaunās paaudzes finanšu pratības pieaugumu un apzināšanos, ka katram ir jāuzņemas atbildība par savu finansiālo drošību un uzkrājumu veidošanu nebaltai dienai.
