Pozitīvā domāšana – glābiņš no visām nelaimēm? Sijājām pelnus no pelavām 0
Var teikt, ka pozitīvā domāšana tagad ir modē, tā tiek propagandēta, uz tās pamata darbojas vesela industrija: mājaslapas, grāmatas un apmācības. To autori sola ātrus rezultātus, lai sasniegtu dažādus mērķus, veiksmi, harmoniju un daudz ko citu. Bet… Vai tiešām? Vai pozitīvā domāšana palīdz ikvienam un it visā? Vai tā nepalīdz tikai atbīdīt problēmu, lai iegūtu vēl vairāk problēmu nākotnē? Kā izmantot optimisma priekšrocības un neatrauties no realitātes? Viedokli izsaka psihologi.
• “Dzīve ir tas, kam tu tici!” Un ticība, kā mēs zinām, iekaro pilsētas. Pēc šī principa arī ir veidota pozitīvā domāšana. Tas, uz ko vērsta mūsu uzmanība, mūsu dzīvē ņem pārsvaru. Vēršam uzmanību uz negatīvo – un pastāvīgi gūstam apstiprinājumu tam, ka dzīve ir grūta, ienaidnieki visapkārt, viss slikti… Bet, ja sākam novirzīt uzmanību uz kaut ko labu, bet tas noteikti ir sastopams katra cilvēka dzīvē, dzīve sāk atdzīvoties ar jaunām krāsām.
Protams, problēmas no tā nepazūd. Bet, pats galvenais, mainās attieksme pret tām. Protams, esat dzirdējuši par upura un uzvarētāja vai dzīves saimnieka filozofiju. Viena problēma, bet attieksme pret to pilnīgi atšķirīga. Tur, kur upuris redz bezcerību, uzvarētājs redz risinājumu variantus. Pat ja neredz tagad, tuvākajā nākotnē ieraudzīs, bet upuris ir jau nolaidis rokas.
Es sliecos domāt, ka pozitīvā domāšana ir ļoti laba dzīves filozofija. Kāda ir “drošības tehnika”, lai nedzīvotu ilūzijās? Atbilde – Esi godīgs pret sevi!
Nenoliedz savas problēmas, pieņem faktu par to klātbūtni tavā dzīvē. Un tad, pamatojoties uz pozitīvo domāšanu, dod sev uzdevumu atrisināt šīs problēmas. Smadzenes ir visspēcīgākais superdators, kas izpilda visas programmas, kas ieliktas tajā. Ieliec viņā problēmas risināšanas programmu, pretējā gadījumā tas darbosies kādā programmā “pēc noklusējuma”.
• Pēdējās desmitgades pētījumi liecina, ka cilvēkam ir svarīgi gan pozitīvi, gan negatīvi emocionāli pārdzīvojumi, jo tie nodrošina atšķirīgu pieredzi.
Kad cilvēks īsteno plānus, cenšoties radīt kaut ko pilnīgi jaunu, vai vienkārši ko sev svarīgu, tad ir nepieciešama pozitīvā domāšana. Tas ir, ja es plānoju kaut ko darīt, man jātic, ka tas izdosies. Pretējā gadījumā nav iemesla iegūt pozitīvu rezultātu.
Ko mums dod skumjas un zaudējumi, kam nav nekāda sakara ar pozitīvo domāšanu? Kā eksistenciālās psihoterapijas pārstāvis es saprotu, ka šī pieredze ļauj mums paskatīties uz sevi, savām vērtībām, prioritātēm un dzīvi kopumā. Un tas, protams, var darīt mūs labākus, veicināt personīgo attīstību un pilnveidot spējas rīkoties stresa situācijās.
• Īsta pozitīvā domāšana, manuprāt, ir tad, kad mēs redzam visu lauku pilnībā – gan tumšo, gan gaišo daļu, bet izvēlamies koncentrēties uz gaismu: uz iespējām.
Spēja novērtēt to, kas ir, uzskatīt, ka katru situāciju var labot, ka katrā situācijā ir kaut kas vērtīgs un noderīgs, redzēt notiekošo kā attīstības mācību, redzēt savas iespējas – tā ir pozitīvā domāšana.
Šī pozitīvās domāšanas versija nozīmē pilnīgu situācijas pieņemšanu, savu jūtu un vēlmju pieņemšanu, bet bez “iestrēgšanas” negatīvajā. Negatīvās emocijas, atbilstošas situācijai, tiek pieņemtas, izdzīvotas un atlaistas. Apzināti meklē un atrod atbalsta punktu – “Viss notiek Dieva mīlestībā” vai “Kas notiek, notiek uz labu”.
Vēl viena iespēja – ja cilvēks nevēlas redzēt situāciju kopumā, ignorē tumšo pusi (problēmām, pārdzīvojumiem). Šajā gadījumā tā ir ne tik daudz pozitīvā domāšana kā bēgšana no realitātes. Tas noved pie patieso jūtu apspiešanas. Tāpēc pati par sevi pozitīvā domāšana ļoti palīdz dzīvē, ja vien tas nav otrais variants.
• Ja salīdzinātu divus cilvēkus, no kuriem viens domā negatīvi (es nevarēšu, es neesmu gatavs, man viss ir slikti), un otrs domā pozitīvi (es varu, es esmu gatavs, man viss ir labi), visticamāk, uzvarēs otrais.
• Pozitīvā domāšana nozīmē uztvert jebkuru situāciju kā mācību stundu. Citiem vārdiem sakot, viņš visā, kas ar viņu notiek, saskata iespēju iegūt jaunu pieredzi, uzzināt kaut ko, iegūt ko noderīgu, kļūt gudrāks, labāks. Grūtības jāuztver nevis kā sods, bet kā mācība. Tā ir pozitīvā domāšana.
