No gripas pārsvarā miruši cilvēki ar hroniskām slimībām. Kam būs bezmaksas vakcīna 0
Kopš gripas sezonas sākuma Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) no ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstiem ir saņēmis paziņojumus, ka no gripas miruši 66 cilvēki. Mirušajiem pacientiem, izņemot dažus, bijusi viena vai vairākas hroniskas saslimšanas, un neviens no viņiem pret gripu nebija vakcinēts.
Vislielākā mirstība bijusi to cilvēku vidū, kas sasnieguši vai pārsnieguši astoņdesmit gadu vecumu, – šī lipīgā vīrusu infekcija paņēma 17 cilvēku dzīvību. No tās smagi cietuši arī piecdesmitgadnieki, jo mūžībā devušies desmit cilvēki. Mirušo vidū ir arī viens bērns.
Vakcīnu apmaksās pilnībā
Par laimi, gripas sezona ir beigusies, vismaz tā informē galvenais valsts infektologs Uga Dumpis un pozitīvi novērtē valdības pretimnākšanu, aizvadītās otrdienas Ministru kabineta sēdē iekļaujot vakcinācijas noteikumos simtprocentīgu gripas vakcīnas apmaksu no valsts budžeta grūtniecēm. Līdz šim viņām valsts sedza pusi no vakcīnas cenas.
Kaut gan bērniem no sešu mēnešu vecuma līdz diviem gadiem arī pilnībā tiek apmaksāta vakcinēšanās, tomēr tagad tas ir noteikts ar valdības pieņemtajiem vakcinācijas noteikumiem, kuros norādīts, ka bērniem no sešu līdz 23 mēnešu vecumam potēšanās pret sezonālo gripu ir jāuzsāk no 2019. gada 1. oktobra.
No valsts budžeta vakcīnu iegādei ir piešķirti 48 826 eiro.
SPKC infekcijas slimību riska, analīzes un profilakses departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka papildinājums vakcinācijas noteikumos nenozīmē, ka obligāti, gribi to vai ne, būs jāpotējas. “Tas gan, ka ģimenes ārstam būs obligāti jāizskaidro bērna vecākiem un topošajām māmiņām, kāpēc būtu jāsapotējas. Pacientam ir tiesības kopā ar speciālistu izvērtēt valsts piedāvāto iespēju,” skaidroja Perevoščikovs.
Pret sarežģīto kompensācijas sistēmu
Kaut gan cilvēki pret gripu šajā sezonā vakcinējušies aktīvāk nekā citus gadus, tomēr salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm vakcinācija Latvijā ir kritiski zema, skaidro Veselības ministrija. Iemesls tam, visticamāk, esot samērā sarežģītā vakcīnu kompensācijas sistēma. Tā uzliek par pienākumu ģimenes ārstam izrakstīt kompensējamās vakcīnas recepti, pēc tam pacientam jādodas uz aptieku, kur vakcīna ne vienmēr ir pieejama. Turklāt, ja pacientam zāles uzreiz netiek iepotētas, viņam saņemtā vakcīna ir pareizi jāuzglabā, lai tā būtu efektīva un droša, un tas ne vienmēr ir iespējams.
Pretgripas vakcīna pieminētajām pacientu grupām ir iekļauta vakcinācijas noteikumos galvenokārt tādēļ, lai tā pacientiem būtu ērtāk pieejama nekā līdz šim, sacīja U. Dumpis.
Veselības ministrija gan patlaban spriež, kādā veidā uzlabot šo pieejamību, bet Perevoščikovs skaidroja, ka visērtākais veids būtu, ja pēc valsts iepirkuma noslēguma tieši ģimenes ārsti, nevis aptiekas varētu pieprasīt nepieciešamo vakcīnu daudzumu. Vakcinācijas noteikumos ir norādīts, ka ik mēnesi vakcinācijas iestādei ir jāiesniedz SPKC attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam vakcīnu pasūtījums kārtējam mēnesim un pārskats par vakcīnu izlietojumu pārskata mēnesī. Ja ārpus kārtējā pasūtījuma nepieciešama papildu vakcīna, vakcinācijas iestāde sagatavo un iesniedz SPKC pamatotu rakstisku pieprasījumu konkrētās vakcīnas saņemšanai.
“Ja šāda kārtība tiks ieviesta, tas nedraud ar vakcīnu pārpalikumiem un nevajadzīgu naudas šķērdēšanu,” secināja Perevoščikovs.
Līdz šim varēja iegādāties divas vakcīnas – vienu lētāku (6,60 eiro) un otru dārgāku (11 eiro). Pirmā pasargā pret trim gripas apakštipiem, bet otra – pret četriem. Parasti gripas sezonā cirkulē kāds no vakcīnā iekļautajiem gripas vīrusiem. Perevoščikovs pastāstīja, ka vēl neesot izlemts, tieši kuru no šīm vakcīnām valsts apmaksās pilnā apmērā.
Arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Balvu ģimenes ārste Līga Kozlovska uzskata, ka līdzšinējā vakcīnas iegādes kārtība pacientiem ir apgrūtinoša un ka ērtības labad nevajadzētu doties uz aptieku, bet gan saņemt poti bez liekas staigāšanas – ārsta kabinetā.
Gan daktere Kozlovska, gan arī Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš apgalvoja, ka arvien vairāk pacientu potējoties pret gripu. Taču, kā sacīja ģimenes ārsts Siliņš, arvien pieaugošais pieprasījums pret vakcīnām pēdējos gados ik pa laikam ir radījis vakcīnu deficītu – tās ne vienmēr ir pieejamas. Problēma esot arī tā, ka grūtnieces galvenokārt apmeklē ginekologu un nereti pie ģimenes ārsta nokļūst tikai neilgi pirms mazuļa piedzimšanas. “Ja tajā brīdī vakcīna nav pieejama, tad grūtniece poti nesaņem,” pastāstīja dakteris Siliņš.
Senioriem apmaksā 50%
“Pret gripu potējas visā pasaulē, bet Latvijā būtu ideāli, ja valsts pilnībā segtu ne tikai vakcīnas bērniem un grūtniecēm, bet arī trešajai riska grupai – tiem, kuri sasnieguši un pārsnieguši 65 gadu vecumu, jo tieši viņu vidū ir vislielākā mirstība no šīs vīrusu infekcijas.
Piemēram, Lietuvā valsts simtprocentīgi apmaksā visas šīs trīs riska grupas,” sacīja Dumpis.
Latvijā personām no 65 gadu vecuma valsts vakcināciju apmaksā 50% apmērā.
Puse no vakcīnas cenas tiek apmaksāta arī pieaugušajiem un bērniem, kuri sirgst ar atsevišķām hroniskām slimībām.
Bērni – galvenie gripas izplatītāji
* Starptautiskie pētījumi ir pierādījuši, ka īpaši bērni līdz divu gadu vecumam ir pakļauti riskam nomirt no gripas izraisītajām komplikācijām, un bērni ir arī galvenie gripas infekcijas izplatītāji.
* Mūsu valstī 2011. gadā no gripas nomira pieci bērni, 2013. gadā – viens bērns, bet 2018. gadā – divi bērni, 2019. gadā – viens bērns.
* 2015./2016. gada gripas epidēmiskajā sezonā nomira divas 26 un 35 gadu vecas grūtnieces.
Avots: Veselības ministrija
