Māris Antonevičs par Kremļa sazvērestības teorijām – Baltijas iekarošanas plāns bijis “pārāk sīks”, tāpēc nolemts visu uzmanību veltīt Ukrainai 71
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bijušais Maskavas Valsts universitātes profesors Valērijs Solovejs ir pazīstams ar savām sazvērestības teorijām un prognozēm par Kremļa slepenajiem plāniem, kurus, kā viņš pats pasniedz, ieguvis no uzticamiem avotiem. Daudzi šos stāstus apšauba, netic, pat izsmej, tomēr klausās, jo “ja nu tomēr kaut kas tur ir”.
Turklāt Soloveju bieži mēdz intervēt tieši Kremļa opozīcijas mediji, dažādi “YouTube” kanāli, kurus diezgan lielā skaitā izveidojuši no Krievijas aizbēgušie žurnālisti, jo profesors vienlaikus mēdz uzstāties kā Putina režīma kritiķis. Viņš pat iepriekš ticis aizturēts, tomēr zīmīgi, ka joprojām nav pametis Krieviju un viņu tur īpaši arī necenšas apklusināt. Iespējams, ka Soloveja izpausmes Krievijas varai ir izdevīgas, lai, tā teikt, jauktu galvu.
Vienā no savām pēdējām intervijām bijušajai laikraksta “Novaja gazeta” un radio “Eho Moskvi” žurnālistei Jūlijai Latiņinai, kas tagad pārsvarā rosās pati savos kanālos, Solovejs diezgan detalizēti stāsta par it kā 2019. gadā izstrādātu Baltijas okupācijas plānu, kas bijis “spīdošs” un “ar lielu iespēju izdoties”.
“Viss notiktu ātri”
Plāna autors esot bijis Krievijas Federācijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, bet tas neesot realizēts daļēji dēļ kovida pandēmijas, daļēji dēļ tā, ka Kremlis tomēr to novērtējis kā “pārāk sīku” un nolēmis visu uzmanību veltīt, lai sagatavotos Ukrainas karam. Pamatā tā esot bijusi domāta kā “hibrīdoperācija”, bet “karaspēka ievešana būtu noslēdzošā fāze”. “Viss notiktu ātri, dažu dienu laikā. Sāktos tas līdzīgi kā Donbasā, Ukrainā 2014. gadā.
Bet ne gluži tāpat, jo scenārijs bija cits. Es negalvoju, ka visu izdotos īstenot, taču vienmēr būtu iespēja ieslēgt atpakaļgaitu, ne tā, kā noticis Ukrainā pēc 2022. gada 24. februāra. Lūk, iegājām, aizstāvējām [Baltijas valstu] krievu tiesības un tagad aizejam. Bet jūs atcerieties, ka mēs esam blakus un varam atgriezties…
Tika plānots, ka visas Baltijas valstis tiks pakļautas Krievijas kontrolei dažu dienu laikā. Kas interesanti, daži šīs operācijas elementi varēja izsaukt daļas Rietumu sabiedrības sapratni. Piemēram, tika plānots, ka “sašutušie” vietējie iedzīvotāji bloķē NATO bāzes, neļaujot no tām izbraukt militārajai tehnikai,” klāsta Solovejs.
Kā to visu vērtēt? Visticamāk, profesora teiktais jādala vismaz ar divi, bet drīzāk jau ar trīs vai četri, bet tas nenozīmē, ka nekas no teiktā vispār nav patiesība. Jo īpaši tāpēc, ka liela daļa no aprakstītā scenārija apspriesta arī citos formātos (atcerēsimies kaut vai skandalozo 2016. gada BBC filmu “Trešā pasaules kara komandcentrā” par Krievijas hibrīdoperāciju Daugavpilī, kas pāraug karā starp NATO un Krieviju).
Tomēr jāapšauba, ka tas tiešām varētu būt kaut kas “spīdošs” vai negaidīts, ņemot vērā, ka iepriekš no Krievijas tieši pārsvarā tika sagaidīts nevis atklāts militārs iebrukums, bet vairāk dažādas slēptas provokācijas ar vietējo krievu, tajā skaitā Latvijā kuplā skaitā dzīvojošo Krievijas pilsoņu (kas tagad nonākuši uzmanības krustpunktā dēļ likumā noteiktās prasības kārtot valsts valodas pārbaudes), aktīvu iesaisti.
Ruslans T. un citi
Neilgi pēc Soloveja atklāsmēm savu ikgadējo pārskatu publicēja Latvijas Valsts drošības dienests (VDD). Kā jau publisks dokuments tas ir diezgan izplūdis un sniedz ļoti aptuvenu priekšstatu par drošības situāciju, tomēr tajā ir daudz interesantu nianšu, kuras vērts atzīmēt. Piemēram, jau ievadā uzsvērta krievu diasporas loma Krievijas agresīvajos centienos.
“Arī Ukrainā ir liela krievu diaspora, kurā Kremlis mērķtiecīgi un sistemātiski attīstījis nelojālu nostāju pret valsts varu. Līdzīgi kā Latvijā, arī Ukrainā darbojās virkne prokremlisku nodibinājumu, kas iesaistījās Krievijas informatīvās ietekmes pasākumos. Ņemot vērā minētos apstākļus, nozīmīgs daudzums Ukrainas iedzīvotāju bija gatavi sniegt atbalstu Krievijas okupācijas spēkiem.
Kara gaitā tika gūts apstiprinājums, ka visas šīs ievainojamības gadu gaitā bija ekspluatējuši arī Krievijas izlūkdienesti, veidojot izlūkošanas aģentūru un ietekmes pozīcijas,” teikts VDD pārskatā. Kā te lai neatceras politiķu un dažādu ekspertu mēģinājumus apzināti nonivelēt visas bažas par šo tēmu daudzu gadu garumā.
Īpaši interesanta sadaļa VDD pārskatā šoreiz ir četru aizturēto spiegu profili, no kuriem trīs darbojušies Krievijas GRU labā, bet viens – Baltkrievijas militārā izlūkdienesta labā. Jāpiebilst, ka visus viņus VDD aizturējis vēl pirms 2022. gada 24. februāra, tātad pirms pilna mēroga kara sākuma Ukrainā.
Pārējie nodarbojušies ar to, ko mēdz saukt par “spiegošanu”, tātad ievākuši un nodevuši Krievijas dienestiem interesējošo informāciju, bet īpašu uzmanību piesaista “Ruslans T.” – Latvijas Republikas nepilsonis; vecums – 45 gadi; vadīja uzņēmumu, kas nodarbojās ar automobiļu apkopi un remontu; sniedza atbalstu Krievijas GRU, veidojot un uzturot izlūkdienestam diversiju (izcēlums – Red.) atbalsta pozīcijas.
“Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka Krievijas militārais izlūkdienests personai bija devis vairākus uzdevumus: uzturēt konspiratīvās telpas; izveidot slēptuves diversiju vajadzībām; veikt operatīvās situācijas izzināšanu konspiratīvo telpu apvidū, sekot izmaiņām likumos, kas saistīti ar ārzemju pilsoņu vizītēm Latvijā un dzīvojamo platību izīrēšanas iespējām.
VDD noskaidroja, ka persona tika savervēta Krievijas apmeklējuma laikā, lai Krievijas militārajam izlūkdienestam veidotu atbalsta pozīcijas potenciālu diversiju īstenošanai Latvijas teritorijā militāra konflikta gadījumā.
Persona kādā nomaļā vietā bija ierīkojusi slēptuves diversijām nepieciešamo priekšmetu glabāšanai, informējot GRU pārstāvi par to atrašanās vietas koordinātām,” atklāj VDD. Vai, arī šo lasot, joprojām šķiet, ka Krievijas ieceres militārām darbībām Latvijā būtu no pirksta izzīstas? Un vai tiešām ar diversiju sagatavošanu nodarbojies viens pats pieķertais Ruslans T.?
Nozīmīgāka loma – Krievijas pilsoņiem
Kā izriet no VDD pārskata, Ukrainas karš ir padarījis dienesta darbu saspringtāku, taču savā ziņā arī atvieglojis to, samazinot Krievijas iespējas brīvi darboties Latvijā. Krievijas dienestiem patlaban esot mazāk iespēju dibināt kontaktus ar Latvijas iedzīvotājiem Krievijas teritorijā, jo darba un privātie braucieni uz agresorvalsti ir gandrīz pilnībā apturēti.
Tāpat to vairs tik brīvi nevar darīt diplomātiskajā piesegā, ņemot vērā, ka Latvija, Lietuva un Igaunija būtiski ierobežojusi diplomātiskās attiecības ar Maskavu, pat izraidot vēstnieku. Tāpat arī “rietumvalstīs ir pieaugusi izpratne par prokremlisku organizāciju izmantotajām metodēm”. Tomēr, kā atzīmē VDD, nozīmīgāka loma turpmāk būs Krievijas pilsoņiem, kuri var leģitīmi ieceļot un uzturēties Latvijā.
Te varētu būt runa gan par pastāvīgajiem iedzīvotājiem, gan par – kā viņi nodēvēti pārskatā – “ceļojošajiem izlūkiem”, kuri var uzdoties, piemēram, par Krievijas uzņēmējiem, akadēmiķiem vai žurnālistiem. Piebilde, ko VDD gan neuzsver, bet kas uzprasās pati no sevis – nevajag aizmirst, ka šo lomu var pildīt arī tie, kas publiski uzdodas par Kremļa opozicionāriem, “labajiem krieviem” utt. Bet ir taču Latvijā organizācijas un aktīvisti, kas joprojām te mēģina organizēt kaut kādu “brīvās Krievijas saliņu”, neapjaušot daudzos riskus, ko šāda iniciatīva pavada.
Jāatzīmē, ka tieši šobrīd “labie krievi” mēģina izvērst jaunu kampaņu ar mērķi panākt, ka Eiropas valstis plašāk atver durvis jauniem izceļotājiem no Krievijas, jo ir ļoti ticams, ka tuvākajā laikā tur sāksies jauna mobilizācija, lai atkal nokomplektētu jaunu “lielgabalu gaļas” porciju, ko sūtīt uz fronti Ukrainā. Jau izskan aicinājumi tos, kas bēg no iesaukšanas armijā, uzņemt kā politiskos bēgļus. Latvijā šis jautājums nebūtu vispār apspriežams gan pārskatā norādīto, gan citu risku dēļ.
Un vēl kāds būtisks fakts, kuru, iespējams, ir grūtāk apjaust un pieņemt. Kā atzīmē VDD: “Paaugstinātus izlūkošanas riskus šogad potenciāli varot radīt arī prokremliski noskaņoti Ukrainas pilsoņi, īpaši personas, kuras ilgstoši uzturējušās Krievijā vai tās okupētajās Ukrainas teritorijās. Šādas personas negodprātīgi var izmantot Latvijas sabiedrības atbalstošo attieksmi pret Ukrainu un vēlmi sniegt visu nepieciešamo palīdzību no kara cietušajai tautai.” Tādi vilki aitas ādā!
