Beļavskis: Latvijas hokejistu meistarība aug ar katru gadu 0
Aleksandrs Beļavskis darbu Latvijas hokeja izlases galvenā trenera amatā neplāno sākt ar revolucionārām metotēm. Pirmais pārbaudes turnīrs viņa vadībā būs novembra sākumā Norvēģijā, taču Beļavskis jau tagad sācis likt kopā izlases puzli, lai izprastu Latvijas hokeja kopējo ainu.
Zviedru skola
Latvijas izlases galvenā trenera amatā Beļavskis šovasar nomainīja Tedu Nolanu un atzīst, ka kanādietis izveidojis simpātisku komandu: “Izlase spēlēja neslikti, patika miers uz komandas sola un nosvērtība, taču, manuprāt, mazliet pietrūka kontroles un sarunu ar spēlētājiem. Kad komanda buksēja, treneri necentās mainīt spēles gaitu. Turnīrs ir pietiekami īss, vajag maksimāli nospēlēt katrā mačā, nevis atsevišķos, kā bija pasaules čempionātā Minskā.”
Lielu daļu no sava 50 gadu mūža Beļavskis aizvadījis Zviedrijā, un šīs valsts hokeja sistēma noteikti viņu spēcīgi ietekmējusi kā treneri. “Latvijas hokejistu stils ir citāds nekā zviedriem. Īsā laikā es to nespēšu mainīt, un mēģinājumi var novest pie katastrofas,” treneris uzsver, ka novembrī Latvijā nesāksies zviedru laiki. “Visi hokejisti ir pieauguši un zina, kā jāspēlē. Puišiem izlasē jājūtas labi un jāstrādā vien pie niansēm – tad var cerēt, ka progresēs katrs un komanda kopumā. Runa ir vairāk par psiholoģiju un noskaņošanos cīņai, nevis būtisku taktikas maiņu. Svarīgākais ir disciplīna un savu spēju novērtēšana. Skaidrs, ka meistarībā nevaram konkurēt ar Zviedriju vai Krieviju, tomēr centīsimies iespējami retāk spēlēt savā zonā un vairāk būt uzbrukuma zonā.”
Teds Nolans valstsvienību izteikti komplektēja pēc Ziemeļamerikā ierastā principa, reizēm priekšroku dodot nevis meistarīgākajiem hokejistiem, bet gan cīnītājiem. “Katram spēlētājam jābūt savai lomai. Ceru, ka mums ir pietiekami daudz tehnisku hokejistu, kuri var arī paskriet,” Beļavska skatījums acīmredzot nav tik strikts. Viņš pats, būdams viens no mūsu tehniskākajiem uzbrucējiem, savulaik izlasē grauzis arī ceturtās maiņas maizes garozu.
Znaroka padomi
Beļavska ikdiena aizrit Zviedrijā, taču viņš plāno regulāri ierasties Latvijā, lai klātienē vērotu Rīgas “Dinamo” spēles KHL. Treneris cer, ka Latvijas Hokeja federācijai atradīsies līdzekļi, lai viņš paviesotos pie ārzemēs spēlējošajiem izlases kandidātiem.
Valstsvienības kodolu veidošot Rīgas “Dinamo”, kurā esot 15 izlases kandidāti. Kopš KHL dibināšanas ik pa brīdim kādam no mūsu meistariem zūd motivācija piedalīties pasaules čempionātā. “Spēlēt izlasē ir pagodinoši arī tiem, kas klubos saņem lielu naudu. Klubā tu padari slavenu sevi, bet izlasē kļūsti par valsts varoni,” Beļavskis cer, ka ar visiem līderiem izdosies atrast kopīgu valodu.
Pāris spēļu “Latvijas dzelzceļa” kausa izcīņas turnīrā Beļavskis vēroja kopā ar bijušo cīņu biedru Oļegu Znaroku. “Runājām arī par latviešu puišiem, jo daudzus viņš šobrīd pazīst labāk nekā es. Vai Znaroks man iedeva melno un balto sarakstu? Viņš raksturoja katru Rīgas “Dinamo” spēlētāju, tāpat Kasparu Daugaviņu un Mārtiņu Karsumu no Maskavas “Dinamo”.”
Aleksandra Beļavska nokļūšana pie Latvijas izlases stūres zināmā mērā bija negaidīta, jo 11 gadus ilgajā trenera karjerā viņš nav strādājis visaugstākajā līmenī. “Savu trenera karjeru, lai cik dīvaini būtu, sāku Latvijas izlasē – pirms desmit gadiem pasaules čempionātā Prāgā biju galvenā trenera Kurta Lindstrēma asistents,” atgādina Beļavskis. “Toreiz sajutu, ko nozīmē šis darbs. Pēc tam esmu strādājis dažādos līmeņos, un pienācis laiks pašam uzņemties izlases vadību.”
Šobrīd zināms viens no viņa asistentiem – Kārlis Zirnis, kurš palīdzēja arī Tedam Nolanam. Beļavskis plāno piesaistīt vēl kādu vietējo treneri un labprāt savā brigādē redzētu Sandi Ozoliņu, kurš gan atteicis Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana piedāvājumam vēlreiz uzņemties izlases ģenrālmenedžera amatu.
Atbalsta naturalizāciju
Sarunā ar Latvijas žurnālistiem Beļavskim nācās atbildēt arī uz provokatīviem jautājumiem, piemēram, par hokejistu naturalizāciju. “Uz to raugos pozitīvi – varam iegūt patiešām labu spēlētāju, bet būtiska ir nianse, ka viņš izlasē drīkstēs spēlēt tikai pēc diviem gadiem.” Vaicāts, kad Latvijas izlase uzvarēs pasaules čempionātā, Beļavskis neapjuka: “Kurā grupā?” Tad nopietni turpināja: “Mums mērķi nav tik augsti, jābūt objektīviem. Taču puišu meistarība, spēlējot KHL, katru gadu aug, un izlases potenciāls ir labs. Viss būs atkarīgs no tā, kādā formā būsim konkrētajā dienā, kāds būs noskaņojums. Nav jādomā par to, kādu vietu ieņemsim. Šodien ir spēle, tā jānospēlē, un tikai beigās redzēsim, kas no tā iznāks. Uz priekšu virzīsimies lēnām, tomēr saprotu, ka laika ieskrieties nav daudz un rezultāts vajadzīgs jau pirmajā gadā.”
Viens no Latvijas hokeja zelta mirkļiem ir Aleksandra Beļavska pēc piruetes gūtie vārti pasaules čempionāta mačā pret dzimtās Baltkrievijas izlasi. Vai tie bieži ataust atmiņā? “Man ik pa laikam par to atgādina, bet pats nedomāju. Tas bija sen, pirms 14 gadiem.”
