Potenciālie riski esot satraucoši. Bažas par TV torņa ietekmi uz veselību 0
Rīgas dome šodien nolēma nodot publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai Zaķusalas teritorijas attīstības lokālplānojumu, taču daži opozīcijas deputāti pauda šaubas par salas piemērotību mājokļu būvniecībai, jo viņus bažīgus dara, kādu ietekmi uz cilvēku veselību varētu atstāt elektromagnētiskā lauka ietekme, kas novērojama televīzijas (TV) torņa tuvumā.
Jaunās konservatīvās partijas deputāts Mārcis Kūlis pauda viedokli, ka, izstrādājot lokālplānojumu, būtu jārēķinās ar elektromagnētisko starojumu, ko rada torņa uztvērēji, taču šajā gadījumā pašvaldība šādu pētījumu neesot veikusi.
Patlaban mēs gribam publiskajai apspriedei nodot nesagatavotu un, iespējams, veselību apdraudošu projektu,” sacīja Kūlis.
Aģentūrai LETA viņš pauda nostāju, ka “būtu tikai prātīgi”, ja pašvaldība būtu veikusi pētījumu par magnētiskā lauka ietekmi dažādos līmeņos, jo lielākais satraukums esot par iedzīvotājiem, kas uzturētos, piemēram, 12.stāva telpās, tādējādi esot tuvāk arī raidītājiem.
“ASV un Eiropā ir veikti dažādi pētījumi, kas iezīmē nelielu sakritību starp šo lauku iedarbi un leikēmijas gadījumiem. Mums būtu jāveic pētījums, kā ar tā ietekmi ir konkrētajā teritorijā. Ja Veselības inspekcijas pārbaudes noteiks, ka tur uzturēties ir droši, tad arī varēsim dot iedzīvotājiem izvērtēt šo plānojumu,” sacīja Kūlis, norādot, ka elektromagnētisko lauku iedarbības ierobežošanu uz sabiedrību regulē arī Eiropas Savienības rekomendācijas.
Arī Kūļa partijas biedre Eva Mārtuža aicināja deputātus atkārtoti izvērtēt, vai tiešām Zaķusalas teritorijā nepieciešams būvēt dzīvojamās ēkas. “Pati esmu strādājusi tur desmit gadus. Protams, ka skats no turienes paveras skaists, taču ārvalstīs ir veikti pētījumi par to, ka, uzturoties divu līdz trīs kilometru rādiusā no TV torņiem, divkārši pieaug asinsvēža gadījumi. Mums tiešām sākumā vajadzētu veikt šādas pārbaudes, pirms nodot plānojumu iedzīvotājiem izvērtēšanai,” sacīja deputāte, nosaucot virkni bijušo televīzijas kolēģu, kuri, pēc viņas teiktā, devušies aizsaulē tieši vēža dēļ.
Lokālplānojuma mērķis ir kompleksi rast risinājumu teritorijas turpmākai attīstībai, nodrošinot tās ilgtspējību, kā arī attīstot Zaķusalas publisko ārtelpu, veicinot ūdens un krastmalu izmantošanu.
Lokālplānojums izstrādāts, pamatojoties uz 2016.gadā uzvarējušo metu konkursa rezultātu, kas paredz, ka Zaķusalā nākotnē būvēs dzīvojamo ēku kompleksu, kā arī biznesa un zinātnes centrus.
Veidojot plānojumu veiktas vairākas izpētes, piemēram, transporta plūsmas izpēte, sociālās infrastruktūras novērtējums, ainaviskais novērtējums, kā arī lūgti ornitologu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinumi.
Plānojums paredz, ka satiksmes kustība tiks pārvirzīta vairāk uz salas iekšieni, bet krastmalas tiks piemērotas gājēju un riteņbraucēju vajadzībām. Ja sākotnēji bija paredzēts, ka tur drīkstēs būvēt vismaz 24 stāvus augstas celtnes, tad tagad paredzēts, ka augstākā ēka varēs būt 17 stāvus augsta.
Publiskās ārtelpas risinājumi paredz, ka vairāk nekā 25 metru platumā Daugavas krastmala tiks pielāgota gājējiem un velosipēdistiem, bet teritorija gan Mazo Daugavu tiks saglabāta kā dabiskā krastmala.
Vienlaikus dome šodien pieņēma lēmumu, ka Zaķusalas attīstītāji SIA “Zaķusala estates” šajā teritorijā varēs izbūvēt jaunu ielu, kas vēlāk tiks nodota Rīgas domes pārziņā ar nosacījumu, ka pašvaldība uzņēmumam atdos patlaban tuvāk krastmalai esošu ielu.
Lēmums paredz, ka “Zaķusalas estates” aptuveni 20 271 kvadrātmetru lielā teritorijā par saviem līdzekļiem izbūvēs Zaķusalā jaunu ielu un tai nepieciešamās komunikācijas, kuru vēlāk iemainīs pret pašvaldībai piederošu 14 900 kvadrātmetru lielu teritoriju, uz kuras patlaban ir izbūvēta iela.
Plānots, ka arī šī maiņa varētu notikt ne ātrāk kā pēc 25 gadiem, jo ielas izbūve plānota vienlaikus ar lokālplānojuma realizēšanu.