Potenciālie remigranti arvien aktīvāk izvēlas atgriezties Latvijā un uzsākt uzņēmējdarbību 3
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas gaitu, arvien vairāk Latvijas valstspiederīgo vēlas atgriezties Latvijā. Latgales plānošanas reģiona (LPR) remigrācijas “krustmāte” Astrīda Leščinska jau trešo gadu veiksmīgi darbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalsta pasākuma remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators” ietvaros.
A. Leščinska norāda, ka, sākoties Covid-19 pirmajam vilnim, sāka saņemt satrauktus emigrējušo tautiešu zvanus un e-pastus par vēlmi atgriezties dzimtajā reģionā. Aizvien biežāk tiek uzdots jautājums, vai pandēmiju drošāk pārlaist Latvijā. Ģimenes, kuras pirms vairākiem gadiem tika uzrunātas, pēkšņi ir sākušas par sevi dot ziņu un vēlmi doties uz Latviju.
Pandēmijas ietekmē visvairāk cieš tie emigranti, kas strādā pakalpojumu sektorā. Ģimenes atgriežas ar skolēniem mācību gada vidū, jo Latviju uzskata par drošāko pandēmijas pārlaišanas vietu.
Potenciālie remigranti interesējas par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar pārcelšanos:
• nodarbinātība;
• izglītības iestāde bērniem;
• nepieciešamo dokumentu sagatavošana;
• latviešu valodas apguve bērniem un pieaugušajiem;
• veselības aprūpe;
• uzņēmuma pārcelšana uz Latviju u. c.
Latgalē ir apzinātas 2243 aizbraukušās ģimenes. Pateicoties aktīvam darbam un efektīviem remigrācijas sekmēšanas pasākumiem, uz reģionu jau ir atgriezušās 185 ģimenes. Latvijas iedzīvotāju pozitīvo remigrācijas tendenci raksturo arī 98 ģimenes, kas atgriezušās Latgalē pašu spēkiem, taču “remigrācijas krustmāte” sniedz regulāru informatīvo atbalstu.
Šogad Latgalē esam izveidojuši atgriešanās vēstnešu tīklu – tie ir deviņi remigranti uzņēmēji, kuri pēc prombūtnes ir atgriezušies Latvijā. Remigrācijas vēstneši popularizē savu dzimto vietu, veiksmīgi aizpilda brīvās nišas uzņēmējdarbībā un rada jaunas darbavietas. Viņi ir kā piemērs citiem – tiem, kas plāno savu atgriešanos Latvijā, kā arī dalās savā pieredzē par integrēšanos Latvijā un uzņēmējdarbības uzsākšanu. Sniedz cilvēkiem iedvesmu un rada vēlmi atgriezties.
Remigrācijas atbalsta loks ik gadu palielinās, arvien vairāk šajā procesā iesaistās ne tikai valsts iestādes, bet arī pašvaldību speciālisti. “Kādus rīkus izmantot remigrācijas sekmēšanai? Kā palīdzēt atgriezties cilvēkiem un uzsākt biznesu? Kā remigranti rada globālas pārmaiņas mūsu lokālajā dzīvē?” šos un vēl daudzus citus jautājumus remigrācijas speciālisti apguva kapacitātes stiprināšanas apmācībās Latgalē.
A. Leščinska norāda, ka remigrācijas sekmēšanai liela nozīme ir uzņēmējdarbības atbalstam, kur konsultāciju sniegšanā iesaistās LPR uzņēmējdarbības centra kolēģi.
Latgalē topošos uzņēmējus uzrunā jau skolas solā
Sadarbībā ar Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra (LUC) speciālistiem remigrantiem un biznesa uzsācējiem tiek sniegta plaša spektra konsultācijas par uzņēmuma izveides jautājumiem, pieejamo ES atbalstu biznesa uzsācējiem, bet esošajiem uzņēmējiem tiek organizētas reģiona uzņēmumu tirdzniecības misijas uz ārvalstīm, tīklošanās pasākumi ar citu valstu uzņēmējiem reģiona ietvaros u. c.
“Remigrantiem atgriežoties Latgalē, ir būtiski apzināt ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumus, palīdzēt identificēt galvenos sociālekonomiskos ieguvumus, nepieciešamību un iespējas investīciju piesaistei,” stāsta LUC vadītājs Andris Kucins.
Balstoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, LUC katru gadu reģiona izglītības iestādēs organizē pasākumu ciklu “Īsteno sapni par savu biznesu”, kurā Latgales vidusskolu pēdējo klašu audzēkņiem ir iespēja smelties zināšanas un gūt praktisku pieredzi par biznesu un uzņēmējdarbību.
“Svarīgi, lai interese un izpratne par uzņēmējdarbību aizsākas iespējami agrāk, jau skolas laikā, un būtu vairāk iespēju gūt pieredzi un zināšanas uzņēmējspēju jomā. Nodrošinot sistēmisku atbalstu ar uzņēmējdarbību saistītu zināšanu apgūšanu jauniešiem, panāksim lielāku skaitu jaunuzņēmumu nākotnē un iespējams arī redzēsim pasaules mēroga brendu tieši no Latgales,” turpina LUC vadītājs.
LUC kopš 2014. gada organizē konkursu “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva”, godinot labākos Latgales uzņēmumus, lai apzinātu un godinātu Latgales plānošanas reģiona uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību.
Izceļot to cilvēku pienesumu tautsaimniecības attīstībai, kuri atgriezušies Latgalē, LPR šīs balvas ietvaros jau divus gadus izveidojis atsevišķu nomināciju – “Gada uzņēmīgākais remigrants Latgalē”. 2020. gadā šajā nominācijā balvu ieguva SIA “Customized drilling solutions Latvia” no Daugavpils, kas nodarbojas ar naftas un gāzes urbšanas iekārtu ražošanu.
“Ideja par biznesu – naftas un gāzes urbšanas iekārtu ražošanu – mums ar draugiem radās Apvienotajā Karalistē. Nonācām pie secinājuma, ka mēs paši varam dibināt savu uzņēmumu un sākt ražot kvalitatīvu produktu saviem klientiem.
Breksita laikā pieņēmām lēmumu uzņēmumu pārcelt uz Latviju, jo šeit ir ērtāk sadarboties ar Eiropas Savienības un postpadomju valstīm, turklāt Latvijai ir laba ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Protams, es ļoti gribēju strādāt savā dzimtenē,” stāsta uzņēmuma pārstāvis Andrejs Leščovs.
Latgalē tiek radīta uzņēmējiem un investoriem pievilcīga vide,kur veiksmīgi attīstīt biznesu
Latgales pašvaldības pašlaik ir rosīgi attīstības centri, kas ap sevi galvenokārt koncentrē gan cilvēkresursus, gan ražošanu. VARAM uzraudzībā un sadarbībā ar reģiona pašvaldībām LPR īsteno Latgales programmu, kas paredz industriālo teritoriju revitalizāciju, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām, tās piemērojot uzņēmējdarbības vajadzībām.
Šajā punktā Latgales pašvaldības neapstājas un jau ir apzinājušas šādas teritorijas, kam ir nepieciešams papildu finansējums un ir sagatavoti projekti 30 miljonu eiro apmērā. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma piesaistei 52,2 milj. eiro apmērā tās iesniegušas 17 projektu pieteikumus.
Tas ļaus ne tikai sakārtot degradētās teritorijas, bet arī pielāgot tās uzņēmējdarbības vajadzībām gan esošiem uzņēmējiem, gan remigrantiem. Šāds resursu apkopojums Latgalei stratēģiski nozīmīgs, tiekoties ar potenciālajiem investoriem, lai radītu plānotās 1379 jaunās darba vietas un veiktu nefinanšu investīcijas vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā.
Ieguldot uzņēmējdarbības vides kvalitātes uzlabošanā un jaunu industriālo zonu izveidē, tiešā veidā tiek kāpināta interese no investoru puses, tādējādi jaunveidojamās teritorijas sociālekonomiskā ziņā kļūs nozīmīgs atbalsts gan Latgales pilsētām, gan novadiem.
“Mēs kā reģions apzināmies, ka uzņēmējdarbības vides pilnveidošana ir kompleksu savstarpēji saistītu pasākumu kopums. Lielākā daļa pasākumu prasa laiku, tā, piemēram, pašlaik pašvaldības sakārto uzņēmējiem pieprasīto infrastruktūru Latgales programmas finansējuma ietvaros, par ko valdībā panācām vienošanos 2013. gadā.
Reģionā uzņēmējiem jau trīs gadus pieejams Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalsts, šogad ar VARAM, valdības un Saeimas atbalstu izdevās papildināt atbalstāmo investīciju kopumu ar jaunizveidotu darba vietu algas fondu divu gadu periodam.
Arī pašlaik nestāvam uz vietas un izstrādājam jaunus pasākumus reģiona uzņēmēju atbalstam, tajā skaitā nelielu grantu programmu Latgales uzņēmējiem nākamajam gadam,” norāda Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.
Latgales SEZ uzņēmējiem paplašinās iespējas saņemt nodokļu atlaides un kļūst brīvāki nosacījumi ražotņu izvietošanai
2020. gada 11. jūnijā spēkā stājās Saeimas atbalstītie divi likumprojekti, kas paredz nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām SEZ kapitālsabiedrībām Latgalē. Atbalsts tiek attiecināts arī uz jaunradīto darba vietu algu izmaksām divu gadu periodā.
“Latgales SEZ, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, veicina ilgtspējīgu Latgales reģiona attīstību. Jaunie grozījumi paver lielas iespējas investēt nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, tādiem kā IT.
Līdz ar izmaiņām likumdošanā tas veicinājis lielāku interesi no investoru puses un sācis nest augļus,” norāda Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.
Veicot investīcijas Latgales SEZ teritorijā esošajos uzņēmumos, var saņemt 80% atlaidi uzņēmuma ienākuma nodokļa atmaksai un līdz pat 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Otra grozījumu daļa paredz, ka turpmāk pretendēt uz Latgales SEZ dalībnieka statusa iegūšanu varēs arī uzņēmumi, kas plāno izvietot savas filiāles Latgalē.
Savukārt Latgalē esošie varēs veidot filiāles ārpus Latgales SEZ teritorijas. Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas, par investīcijām Latgales SEZ ir noslēgts 31 līgums 27,5 milj. eiro ieguldījumu apmērā. Latgales SEZ šobrīd iekļauti 77,11 ha platību. Saskaņā ar noslēgtajos līgumos paredzēto, līdz 2022. gadam plānots izveidot 188 jaunas darba vietas, šobrīd jau ir izveidotas 124.
Latgales reģiona uzņēmumu attīstības pamatā ir spēja darboties eksporta tirgos un izmantot reģiona priekšrocības
Izvērtējot Latgali no piekļuves, ģeogrāfiskā izvietojuma un topošās infrastruktūras attīstības viedokļa, tā iezīmējas kā viena no eksportspējīgām teritorijām valstī. Jau šobrīd Latgales eksportējošie uzņēmumi attīstās daudz straujāk, jo saražotajai produkcijai, pakalpojumam ir plašākas noieta tirgus iespējas.
Reģionā ir uzņēmumi, kas lielāko daļu saražotā eksportē, ir guvuši Eiropas un pat pasaules mēroga atpazīstamību – piemēram, SIA “Axon Cable”, AS “VEREMS”, AS “Preiļu Siers”, SIA “Light Guide Optics”, SIA “Regula Baltija”, uzņēmumi ar daudzu gadu pieredzi eksportā un miljonos mērāmām investīcijām ražošanas attīstībā.
Pēdējos gados izaugsmi uzrāda arī elektronikas ražotāji un IT jomas uzņēmumi. Savukārt mazā biznesa attīstības atbalstam Latgales plānošanas reģions jau septīto gadu organizē Latgales dienu Rīgas pilsētas svētku laikā Neatkarības laukumā un ir kļuvusi par neatņemamu svētku sastāvdaļu.
Šogad rudenī līdzīgu pasākumu rīkojām arī “Kalnciema kvartālā”. Abos pasākumos tika pulcēti teju divi desmiti Latgales mājražotāju un amatnieku, kas galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem radīja patiesu interesi ne tikai par piedāvāto preci, bet arī par reģionu kopumā.
Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne, SEZ pārvaldniece, atzīst: “Šis un citi līdzīgi pasākumi aizvadītajos gados likuši sarosīties ne tikai reģiona amatniekiem un mājražotājiem, bet arī šai uzņēmējdarbības formai pievērsties tiem cilvēkiem, kas atgriezušies Latgalē, reģistrējot savu nodarbi, sakārtojot ražošanu un radot jaunus izstrādājumus atbilstoši klientu pieprasījumam. Svarīga loma reģiona attīstībai ir vietējo uzņēmēju izglītošanai un sadarbības atbalstam.
Ik gadu sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tiek rīkotas “Uzņēmēju dienas Latgalē”, kas notiek Daugavpilī un Rēzeknē, vienkopus pulcējot gan reģiona pašvaldības, gan arī uzņēmējus. Šādā veidā daudzi Latgales uzņēmumi rod jaunus noieta tirgus un veido savstarpēji izdevīgas sadarbības platformas.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu.
Plašāka informācija par VARAM remigrācijas projekta aktivitātēm
Latgales plānošanas reģionā atrodama:
• interneta vietnē www.lpr.gov.lv sadaļā remigrācija
• sociālā tīkla “Facebook” lapā: https://www.facebook.com/es.atgriezos.latgale
• “Instagram” kontā: https://www.instagram.com/es_atgriezos_latgale/
Informācija par projektu kopumā ir meklējama vietnē: “www.paps.lv”
