“Postpadomju variants neizdevās, laiks prokuratūrai spriest, vainīgajiem varētu būt arī cietumsods!” Ārgalis par Latvijas lielāko bēdu 78
“Nezinu, kurās augstskolās ir mācījušies tie, kuri “Rail Baltica” projektēja un plānoja, viņiem bija tāds gandrīz vecs padomju laika stils, jo Lietuvā padomju laikā perfekti izmantoja to situāciju, ka jāsaskaņo projekti Maskavā. Tika iesists stabiņš, lai var pateikt, ka “mēs jau ceļam” un iegūt līdzekļus,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum, ēterā 21:00” izsakās Andris Ārgalis, kādreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs jeb Rīgas mērs.
“Te bija līdzīgs, ka sāka ko būvēt pie lidostas, stacijas, otrpus Daugavai un atliek vien naudu iedot. Šoreiz tas postpadomju variants neizdevās, būtu laiks Prokuratūrai padarboties un vainīgie varētu arī cietumsodu dabūt, ja mūsu tiesībstruktūras vispār ir spējīgas darboties,” viņš turpina.
Jau ziņots, ka Latvijā turpinās sagatavošanās darbi, lai līdz šī gada beigām sāktu dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pamattrases izbūvi dienvidu posmā, aģentūru LETA informēja AS “RB Rail” pārstāvji. “RB Rail” norāda, ka šogad projekts pakāpeniski sāk lielapjoma būvniecību. Aktīvi pamattrases būvdarbi notiek Igaunijā un Lietuvā, savukārt Latvijā turpinās sagatavošanās darbi, lai sāktu pamattrases izbūvi.
Līdz gada beigām paredzēts noslēgt būvniecības līgumus vairāk nekā 100 kilometru posmam Igaunijā, savukārt Lietuva gatavojas izsludināt iepirkumus posmiem starp Kauņu un Latvijas robežu. Tāpat arī turpinās būtiski iepirkumi visai “Rail Baltica” trasei, tostarp elektrifikācijas apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkumi.
“RB Rail” informē, ka šonedēļ Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātā Briselē notika “Rail Baltica” stratēģiskās vadības grupas sanāksme.
Stratēģiskās vadības grupa apsprieda projekta virzību Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, īpašu uzmanību pievēršot projekta progresam, aktuālajiem izaicinājumiem un turpmākajiem soļiem projekta attīstībā. Dalībvalstis apstiprināja virzību uz pārrobežu savienojuma izveidi atbilstoši plānotajam laika grafikam līdz 2030.gadam, norāda uzņēmumā.
“RB Rail” uzsver, ka projekta ilgtermiņa vīzija paliek nemainīga, projekta mērķis ir būtiski uzlabot mobilitāti reģionā, veidojot alternatīvas ceļošanas iespējas pasažieriem un uzlabojot kravu pārvadājumus. Tāpat jaunā dzelzceļa infrastruktūra būtiski stiprinās arī militāro mobilitāti. Viens no svarīgākajiem sanāksmes darba kārtības jautājumiem bija arī EK īstenošanas lēmums, kuru gatavo, un tas noteiks tiesisko ietvaru “Rail Baltica” projektam kā daļai no diviem Eiropas vienotā transporta tīkla (TEN-T) koridoriem.
EK Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane sanāksmē atzinīgi novērtēja projektā sasniegto progresu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc ciešas sadarbības starp visiem projekta partneriem, lai paātrinātu ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi no ziemeļiem uz dienvidiem caur Baltijas valstīm uz Poliju. “Tas ir Baltijas un arī Eiropas projekts. Tuvojoties 2030.gadam, visām dalībvalstīm un to valdībām ir jābūt gatavām rīkoties izlēmīgi, lai kopīgiem spēkiem virzītos uz priekšu,” piebilda Trautmane.
“RB Rail” valdes priekšsēdētājs Marko Kivila norādīja, ka patlaban priekšā ir daudz izaicinājumu, un to pārvarēšanai būs nepieciešama stingra apņemšanās projektu īstenot un sadarbība starp visiem projekta partneriem. “ES atbalsts ir vitāli svarīgs “Rail Baltica” veiksmīgai īstenošanai,” uzsvēra Kivila.
Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
