Post-Covid ekonomikas tendences: kurām izmaiņām prognozē paliekošu nākotni? 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušā gada ekonomikas attīstību galvenokārt noteica Covid-19 pandēmija. Mainījās patērētāju vajadzības, un tā dēļ dažās nozarēs bija vērojams īsts bums, bet citas cīnījās ar jaunā laikmeta izaicinājumiem, radās tūkstošiem jaunuzņēmumu, kas piedāvāja preces un pakalpojumus, kuri agrāk neeksistēja.
Kurām izmaiņām prognozē paliekošu nākotni?
Galvenā 2020. gada tendence bija attālinātais darbs, kā arī visu veidu preču pārdošana ar tiešsaistes tirdzniecības palīdzību.
Tā kā pandēmija turpinās, daudzās valstīs ieviesta karantīna, bet vakcinācijas process tik tikko sācies, tad šīm tendencēm prognozē vismaz vēl vairākus gadus ilgu mūžu.
Tāpat pērn tika palaistas vai adaptētas jaunajām vajadzībām tūkstošiem elektronisko pakalpojumu. Eiropas mērogā par pagājušā gada līderi pēc izaugsmes tempa kļuva tiešsaistes pasākumu platforma “Hopin” – šis 2019. gadā izveidotais jaunuzņēmums pērn sešu mēnešu laikā audzēja savu auditoriju trīs reizes, sasniedzot trīsarpus miljonus lietotāju.
Ir arī veiklas pielāgošanās piemēri – tā, piemēram, Igaunijas pasākumu un festivālu veidošanas platforma “Zelos” burtiski 48 stundu laikā pārprofilējās par atbalsta sniegšanas platformu vecākiem cilvēkiem – pensionāri varēja zvanīt pa telefona līniju un informēt par savām vajadzībām, bet operatori nosūtīja viņu vajadzību sarakstu tūkstošiem brīvprātīgo.
Cits pielāgošanās piemērs – vairāk nekā simts gadus vecs un cienījams ASV Konektikutas štata advokātu birojs “Pullman & Comley” pandēmijas laikā savā mājaslapā uzsāka blogu, atbildot uz aktuālajiem pilsoņu jautājumiem krīzes laikā, – tādiem kā: vai cilvēkiem ir tiesības ņemt uz darbu bērnus, ja skolas un bērnudārzi slēgti karantīnas dēļ, vai arī kādos gadījumos biznesa slēgšanu iespējams kompensēt ar apdrošināšanas izmaksām.
Taupība un piegādes temps
Ja runājam par ilgtermiņa tendencēm, tad viena no tādām ir iedzīvotāju ienākumu līmeņa samazināšanās visā pasaulē un ar to saistītās taupības tendences. Tādēļ ārkārtīgi aktuālas kļuvušas visu veidu atlaižu kampaņas un īpašie piedāvājumi.
Daudzas pasaules bankas, atbildot uz šo pieprasījumu, sākušas veidot naudas atmaksas (“cashback”) programmas un aktīvi attīsta klientu lojalitātes programmas ar dažādām atlaidēm. Cita tendence – piegādes pakalpojumu attīstība. “Uber” paziņojis, ka par 1,1 miljardu USD gatavojas pirkt jaunuzņēmumu “Drizly”, kas specializējas alkoholisko dzērienu piegādē.
Tas tikšot integrēts lietotnē “Uber Eats”, kas globālajam taksometru uzņēmumam pandēmijas laikā kļuvis par galveno biznesa veidu, – ar taksometriem cilvēki braukt pārstājuši, bet ēst pārstājuši nav.
Jāpiebilst, ka tieši piegāžu kvalitāte un temps kļuvis par spēcīgu konkurences ieroci mazumtirgotāju rokās, teikts konsultāciju uzņēmuma “Deloitte” apskatā par tiešsaistes tirdzniecības “pēdējās jūdzes” problēmām.
Tāpat pandēmijas laikā jaunu nozīmi ieguvušas augstās tehnoloģijas. Izrādījies, ka 3D printeri lieliski tiek galā ar masku drukāšanu medicīnas darbiniekiem un biomateriālu uztriepes tamponu ražošanu, turklāt atrisina piegāžu problēmas, jo ļauj drukāt daudzās vietās vienlaikus.
Turklāt svarīgs izrādījies fakts, ka šī tehnoloģija ļauj pāriet no projektēšanas pie ražošanas burtiski vienas dienas laikā. Cita tehnoloģiju nozare, kas ieguvusi grūdienu attīstībai, ir telpu dezinfekcija.
Piemēram, uzņēmums “Digital Aerolus” radījis kompaktu dronu “Aertos 120 UVC”, kas ir bruņots ar ultravioleto staru lampām, – tas ir izrādījies lēts un samērā efektīvs risinājums telpu dezinfekcijai.
Vēl mazāk mazkvalificēta darba
Starp citām tendencēm būtu jāmin tas, ka pandēmijas dēļ plaisa starp darba tirgus pieprasījumu un darbinieku prasmēm ir palielinājusies vēl vairāk – proti, vēl vairāk ir samazinājies pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka un vēl vairāk palielinājies pieprasījums pēc augsti kvalificētā.
“Mckinsey Global Institute” (MGI) uzskata, ka pandēmijas dēļ būs jāveic pārapmācība un kvalifikācijas paaugstināšana par 25% lielākai darbinieku daļai, nekā iepriekš ticis plānots. Īpaši tas skarot profesijas, kurām raksturīgi tuvi fiziski kontakti ar patērētājiem, – oficiantus, veikalu pārdevējus, viesnīcu un stadionu darbiniekus, stilistus un citas.
Fiziskās distancēšanās prakse turpināsies, uzskata MGI, tādēļ turpināsies arī tiešsaistes tirdzniecības bums – 2020. gadā tas globāli audzis par 32%, vidēji divas līdz piecas reizes ātrāk nekā iepriekšējos piecos gados. Turklāt MGI uzskata, ka attīstītajās ekonomikās līdz ceturtdaļai darbinieku spēj trīs līdz piecas dienas nedēļā veikt savu darbu attālināti, nezaudējot darba efektivitāti.
Praksē tas nozīmētu, ka četras līdz piecas reizes vairāk cilvēku regulāri strādātu no mājām, turklāt galvenokārt tas attiecas uz augstāk apmaksātajām profesijām – tiek uzskatīts, ka aptuveni 60% augsti apmaksāto darbinieku ASV spēj veikt savu darbu no mājām pretstatā 34% zemāk apmaksāto.
Ja šī tendence īstenosies, tad tam būs ilgtermiņa sekas pilsētu centru attīstībā, kā arī būtiski ietekmēs dažādu pakalpojumu sniedzējus biroju ēkās, restorānos, viesnīcās un veikalos.
Tāpat turpmākā attālinātā darba un videokonferenču tehnoloģiju attīstība var būtiski mainīt darba ģeogrāfiju, jo vairs nebūs nepieciešamības atrasties lielpilsētās vai pat valstīs ar augstām dzīves izmaksām.
Atbildot uz šo tendenci, Igaunija un Gruzija jau atvieglojušas prasības īstermiņa vīzu iegūšanai, bet Grieķija sākusi piedāvāt nodokļu stimulus tiešsaistes darbinieku piesaistei.
