Eiropas Parlaments briest vēlēšanu drudzim 1
Uz Francijas pilsētu Strasbūru savā pēdējā ceļā sapakotas Briseles parlamenta ēkā pie deputātu biroju durvīm rāmi gaida lielās dokumentu kastes. Politiķi kārto kabinetus un rīko atvadu vakariņas.
Eiropas Parlaments (EP) gatavojas piecu darba gadu noslēdzošajai sesijai jau nākamnedēļ Strasbūrā, pēc kuras politiķi ieies jaunā realitātē – priekšvēlēšanu maratonā. Daļai deputātu šis ir noslēdzošais laiks Eiropas karjerā, bet citi mēģinās vēlreiz pārliecināt sabiedrību un aktīvi kampaņos par iespēju iekļūt arī nākamajā sasaukumā.
No desmit EP parlamentā pavadītiem gadiem ar pieņemšanu un koncertu atvadījies leģendārais Lietuvas neatkarības līderis pianists Vītauts Landsberģis, kurš, būdams ievēlēts divos sasaukumos pēc kārtas, nolēmis vairs nekandidēt un doties pelnītā atpūtā. Taču viņa pēdās sekos mazdēls Gabriels Landsberģis. Nākamajās vēlēšanās nekandidēs arī EP cienījamākā deputāte, 85 gadus vecā Luksemburgas politiķe Astrīda Lulinga, kura atceras vēl Ogļu un tērauda kopienas izveidošanu un EP radīšanas pirmsākumus.
Vēsturisks balsojums
Pēdējā EP sesija Strasbūrā solās būt divkārt intensīvāka nekā parasti: darba kārtībā – 150 punktu un 70 balsojumu par juridiski saistošiem noteikumiem. Par vēsturisku tiek uzskatīts gaidāmais lielais balsojums par trīs banku reformas failiem – banku likvidēšanas mehānismu, depozītu garantijas shēmu un banku glābšanas fondiem Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī, ar kuriem tiek iedzīvināts princips, ka nodokļu maksātājiem vairs nekad un nekādi, kā arī ekonomikai tiešā veidā nebūs jācieš no banku problēmām. Dienas kārtībā būs arī Eiropas Komisijas priekšlikums likumam par legālo narkotiku apkarošanu, kam atbalstu jau ir izteikusi atbildīgā Vides, veselības un pārtikas drošības komiteja, četriem no kopumā 71 deputāta balsojot pret. Līdz ar to, visticamāk, likumu EP pieņems. Legālās narkotikas patlaban ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības problēma, un par to postošo spēku ziņojušas vairākas dalībvalstis. Jaunais likums noteiktu, ka aizdomīgu ķīmisku vielu, potenciālu legālās narkotikas sastāvdaļu, varēs profilaktiski apturēt un izpētīt, pirms tā vēl sasniegusi tirgu, savukārt vielas aizliegumu pēc izpētes varēs noteikt desmit mēnešos, nevis divu gadu laikā, kā tas bijis līdz šim.
Gaida debates
Pēc četru dienu pēdējās plenārsesijas Strasbūrā parlamenta ēku gaiteņi solās kļūt tukši. EP vēlēšanas visās 28 dalībvalstīs norisināsies laikā no 22. līdz 25. maijam (Latvijā – 24. maijā). Briseles EP ēkā intensīvi gatavojas vēlēšanu galvenajai naktij – no 25. uz 26. maiju, kad būs apkopoti rezultāti un kļuvis skaidrs, kurš no Eiropas lielākajiem politiskajiem spēkiem ir guvis vislielāko vēlētāju atbalstu. EP ēkā tapušas jaunas, modernas TV un Radio studijas, no kurām visas nakts garumā notiks tiešraides, komentāri un diskusijas par ES politiku un nākotnes izredzēm.
Līdz maija izšķirošajām dienām, 15. maijā, paredzētas arī visu Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidātu debates, kuras translēs arī dalībvalstu televīzijas. Šonedēļ Francijas raidorganizāciju “France 24” un “RFI” rīkotajās debatēs jau tikušies divi ietekmīgākie EK prezidenta amata kandidāti – konservatīvo, Eiropas Tautas partijas virzītais bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers un sociālistu kandidāts, pašreizējais Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs. Abu pretendentu domas atšķīrās par to, kas ES būtu svarīgākais. Ž. K. Junkers norādīja, ka ir būtiski saglabāt kontroli pār dalībvalstu budžetiem un parādiem un turpināt taupības politiku, kamēr M. Šulcs uzsvēra, ka vairāk ir jāinvestē, lai Eiropā atsāktos ekonomikas izaugsme. Taču abi politiķi bija vienisprātis par to, ka jāmazina bezdarbs, jāpalīdz atkopties mazajiem uzņēmumiem un arī jādzēš negatīvā retorika pret imigrāciju Eiropā.
Jāteic, ka EK prezidenta amata kandidātu izraudzīšanās ir svarīgs punkts EP vēlēšanu maratonā, jo pirmo reizi tieši EP lielākie politiskie spēki izvirza savu kandidātu un debates par to izvērš arī visas ES mērogā.
Uzziņa
Eiropas Parlamenta vēlēšanas visās 28 dalībvalstīs norisināsies laikā no 22. līdz 25. maijam. Latvijā – 24. maijā.
EP ievēlēs 751 deputātu, no Latvijas – 8.
Līdz ar Horvātijas pievienošanos ES vairākām valstīm, ieskaitot Latviju, EP deputātu skaitu nāksies samazināt, lai pieturētos pie kopējā atļautā politiķu daudzuma parlamentā.
