Portugāles Grieķija – Madeira 0
Nelielajā Portugālei piederošajā salā ir 250 000 iedzīvotāju un 6 miljardi eiro parādi, ko radījuši prezidenta Alberto Žuana Žardima vadītās autonomās valdības nepārdomātie ieguldījumi, kuriem izmantoti arī Eiropas Savienības fondi.
Jaunā “Lugar de Baikso” osta, kas izmaksājusi 50 miljonus eiro, ir izvietota Madeiras vējainā rietumkrasta klinšu pakājē. Saskaņā ar valdības projektu tai vajadzēja kļūt par greznu jahtu ideālo pietauvošanās vietu. Taču kopš 2005. gada, kad tika pabeigta ostas būve, jau trīs reizes spēcīgi viļņi ir izpostījuši molus un barjeras, tāpēc pat visdrosmīgākie piedzīvojumu meklētāji neuzdrošinās piestāt šajā ostā, nemaz nerunājot par miljonāru peldošajām pilīm. Pašlaik osta ir pilnībā pamesta un norobežota ar ķēdēm.
Turpat netālu ir izveidota pastaigu taka, no kuras paveras fantastiski skati, un restorāns “Frente Mar Madalena”, pie kura aprūsējusi plāksne informē par ES finansējumu 1,2 miljonu eiro apjomā. Taču projekta autori ignorējuši augsto klinšu nogruvuma risku šajā zonā. Pirms diviem gadiem no klints atdalījies akmens bluķis ielauza restorāna jumtu, un kopš tā laika dzīvībai bīstamais restorāns ir slēgts.
Šīs pamestās būves ir iespaidīgas, taču ne mazāk iespaidīgi ir ES finansējumi, kas piešķirti Madeirai, kura Eiropā pazīstama ar savu vīnu un siltajām ziemām. Lai gan “Lugar de Baikso” ostu pamatā finansējusi autonomās provinces valdība, tajā ieguldīti arī 3,5 miljoni ES līdzekļu.
Līdz 2000. gadam Madeira saņēma dāsnu ES finansējumu – kopsummā divus miljardus eiro. Kad naudas plūsma no Eiropas samazinājās, prezidents Žardims sāka aizņemties kapitālus, šim nolūkam izmantojot starpniekfirmas, kas daļēji tika finansētas no valsts līdzekļiem. Tagad izšķiestos ES fondus pārsniedz pašas autonomās provinces parādi – 6 miljardi eiro, kas, izdalīti uz iedzīvotāju skaitu, ir divreiz lielāki nekā kontinentālās Portugāles ārējais parāds uz katru iedzīvotāju.
Madeiras kritiskā ekonomiskā situācija nonāca atklātībā tikai aizvadītā gada rudenī, jo līdz tam valdībai izdevās noslēpt parādus. Negaidītā krīze bija smags trieciens Portugālei, un tās valdībai nācās lūgt Briselei 78 miljardu aizdevumu.
69 gadus vecais salas prezidents ir viens no ilgāk valdošajiem Eiropas līderiem, jo ir pie varas no 1978. gada. Kareivīgs bijušā Portugāles diktatora Saladzara ideoloģiskais mantinieks, savulaik rakstījis diktatora runas, Žardims izpelnījās popularitāti, labiekārtojot salu, kas pēc Portugāles diktatūras beigām bija nabadzīgs un pamests zemes nostūris. Šodien Madeiras mazos kalnu ciematiņus savieno 120 kilometri ceļu un tuneļu, un visu salas perimetru ir iespējams izbraukt vienā stundā agrāko četru stundu vietā. Katrā ciematā ir kultūras nami, peldbaseini un futbola laukumi. Prezidents katru gadu piedalās apmēram 450 dažādu jaunbūvju atklāšanas ceremonijās, kuras izmanto kā politisko tribīni, lai nebeidzamās runās apsūdzētu savus pretiniekus.
Vācijas kanclere Angela Merkele nesen minēja Madeiru kā piemēru ES reģionālās attīstības fondu neprātīgai izšķiešanai. Uz šo kritiku Žardims reaģēja savā parastajā manierē, apsūdzot Merkeli nezināšanā un izplūstot pašslavinājumos. Pērnā oktobra vēlēšanās Žardims saglabāja prezidenta krēslu uz vēl četriem gadiem, kaut arī ieguva tika 48% balsu, kas ir viszemākais rādītājs 33 gadu laikā.
Latviešu mūziķe, 23 gadus vecā Agnese Alde (attēlā) jau trešo gadu dzīvo Madeiras galvaspilsētā Funšalā. Agnese pastāstīja: “Ekonomiskā situācija Madeirā, salīdzinot ar Latviju, manuprāt, ir mazliet labāka, kaut gan šobrīd uzkrātie parādi rada satraukumu. Cilvēki šeit arī ar minimālo algu var iztikt, tas ir, paēst, apģērbties, nomaksāt dzīvokļa īri. Algas ir samērā atbilstošas, lai cilvēks varētu sevi nodrošināt, kaut arī pašaik nodokļi paaugstinās. Agrāk PVN likme bija 18%, bet tagad tā ir palielināta līdz 22%.
Kas būs tālāk, es nezinu. Jā, Madeirai ir lieli parādi, pateicoties prezidentam, kurš tik raženi un bagātīgi salu uzpucē. Domāju, ka madeirieši var vainot paši sevi, jo pieļāvuši, ka viens prezidents ir pie varas jau vairāk nekā 30 gadus un brīvi rīkojas ar valsts līdzekļiem. Viņi paši saka, ka prezidents ir pietiekami nodrošinājis sevi un savu ģimeni. Madeirieši baidās – ja ievēlēs citu prezidentu, tad arī viņš vispirms domās par personīgajām interesēm un būs vēl sliktāk… Tā ir viņu politika. Turklāt salas iedzīvotāji gribētu atdalīties no Eiropas. Pie kā tas viss novedīs, nav ne jausmas.”
