Portugāle tirgo pilsonību 0
Portugāles valdība atradusi veidu, kā papildināt eirozonas krīzes iztukšoto valsts kasi – piedāvājot uzturēšanās atļauju un pat pilsonību ārzemniekiem, kas Portugālē iegādāsies nekustamos īpašumus vai veiks investīcijas.
Likums, kas tautā jau ieguvis nosaukumu “zelta vīzas”, iepaticies arī kaimiņiem spāņiem, kuri gatavojas pieņemt līdzīgas normas. Arī citas Eiropas valstis, tāpat kā Latvija, piedāvā investoriem vismaz uzturēšanās atļauju, kas kļūst par “caurlaidi” uz visu Šengenas zonu.
Mērķauditorija – bijušās kolonijas
Kopš 2011. gada pavasara Portugāle izmanto Eiropas Komisijas palīdzības fonda, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda finansiālo palīdzību, lai izkļūtu no krīzes, taču rezultāti aizvien izpaliek. Reformas, ko Eiropa gaida no Portugāles, sastopas ar lielām grūtībām – iedzīvotāji nav mierā ar taupības pasākumiem un arī privatizācijas programma nevirzās uz priekšu cerētajā tempā. Kā izeju no šīm problēmām valdība atradusi iespēju piesaistīt bagātus ārzemniekus no ārpus ES esošām valstīm.
Oktobrī pieņemtais “zelta vīzu” likums ir vērienīga programma ārzemju investoru un kapitālu piesaistīšanai. Lai to realizētu, Portugāles ārlietu ministram Paulo Portasam vajadzēja vairākus mēnešus, lai pārliecinātu kolēģus no pārējām ES valstīm, jo, piešķirot investoriem uzturēšanās atļaujas vai Portugāles pasi, tie varēs brīvi pārvietoties pa visu Eiropu un pēc laika pārcelties uz dzīvi citā ES valstī. Tāpēc noteikumi ir strikti.
Investori, kas ieguldīs kādā no Portugāles uzņēmumiem vismaz vienu miljonu eiro vai radīs valstī vismaz 30 darba vietas, vai iegādāsies nekustamo īpašumu vismaz 500 000 eiro vērtībā, vispirms varēs saņemt vīzu uz diviem gadiem, pēc tam beztermiņa uzturēšanās atļauju, derīgu visā ES. Investori, kas paturēs savu kapitālu Portugālē ilgāk nekā piecus gadus, varēs pieprasīt šīs valsts pilsonību.
Ar šo piedāvājumu Portugāle vēršas galvenokārt pie savām bijušajām kolonijām: Brazīlijas, Angolas un Mozambikas. Īpašu interesi piedāvājums izraisījis Brazīlijā, kur jau tagad Portugāle tiek uzskatīta par brazīliešu “vārtiem uz Eiropu”. Pirms Ziemassvētkiem valsts otrajā lielākajā pilsētā Riodežaneiro notika Portugāles nekustamo īpašumu izstāde, kuras apmeklētājus pārsteigusi iespēja iegādāties kvalitatīvus nekustamos īpašumus, tostarp viesnīcas Portugālē divreiz lētāk nekā Riodežaneiro dienvidu rajonos. Portugālē šobrīd nekustamo īpašumu vidējā cena ir 2213 eiro par kvadrātmetru. Eiropas Savienībā zemākas cenas ir tikai Lietuvā, Rumānijā un Kiprā.
Interese par portugāļu piedāvājumu parādījusies arī Turcijā, kur daudzi ir atmetuši cerību iestāties ES. “Pārcelieties uz Portugāli, un jūs jutīsieties kā mājās,” turkus aicināja Portugāles ekonomikas ministrs Alvaro Santoss Pereira, kurš decembrī devās uz Turciju prezentēt “zelta vīzu” programmu.
Pagaidām ārlietu ministrs Portass neatklāj, cik daudz investoru cer iegūt apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām. Viņš apgalvo, ka Šengenas zonas noteikumi tiks ievēroti un ka Portugāle rūpīgi raudzīsies, lai uzturēšanās atļaujas iegūtu tikai investori, kas “pilnīgi tīri no jebkādām aizdomām”.
Spānijai mazāk iespēju
Tikmēr arī Spānija domā par līdzīgu iniciatīvu. Pēc celtniecības “buma” Spānijā ir palikuši vairāk nekā miljons brīvu dzīvokļu, un valdība cer, ka ārzemnieki varētu izpirkt vismaz Costa del Sol tuvumā esošos īpašumus.
Mērķauditorija šajā gadījumā ir krievi, ķīnieši un marokāņi. Krievijas prese jau steidz informēt savus lasītājus, ka šī būs iespēja ne tikai bagātajiem, bet arī vidusmēra Krievijas iedzīvotājiem nopirkt ES pilsonību.
Tomēr šajā valstī zemes cenas ir augstākas, tāpēc arī nekustamo īpašumu vidējā vērtība turas nedaudz zem 4000 eiro par kvadrātmetru. Šādas cenas ir mazāk pievilcīgas. Turklāt daudzi Spānijas iedzīvotāji iebilst pret šādu projektu. Ekonomikas ministrijas priekšlikumu piedāvāt uzturēšanās atļaujas krieviem un ķīniešiem, ja vien tie nopērk īpašumu vismaz 160 000 eiro vērtībā, daudzi spāņi ir uztvēruši kā ņirgāšanos.
Kur izdevīgāk?
Vācu laikraksta “Die Zeit” interneta versijā pie raksta, kas veltīts Portugāles “zelta vīzu” programmai, kāds lasītājs, kurš sevi dēvē par Jaakfranu, iebilst: “Portugāles “zelta vīzas” ir pārāk dārgas, Latvijā ir izdevīgāk! Pietiek Latvijā iegādāties īpašumu 50 000 latu jeb aptuveni 70 000 eiro vērtībā un Šengenas vīza ir rokā, kamēr vien šis īpašums netiek pārdots.”
Un aizvien vairāk Eiropas valstu iet vai gatavojas iet tajā pašā virzienā. Decembrī Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs uzlika veto parlamenta pieņemtajam likumam, kas paredzēja piešķirt Bulgārijas pilsonību ikvienam cilvēkam, kurš nodzīvojis valstī vismaz gadu un ieguldījis tur vismaz 511 000 eiro.
Taču, ja parlaments šīs normas apstiprinās atkārtoti, prezidents būs spiests tās parakstīt. Bulgārijas pilsonība īpaši interesē Krievijas un tuvējo Balkānu valstu, kas vēl nav ES, iedzīvotājus.
Ungārija piešķir pastāvīgu rezidenci valstī ikvienam, kurš iegādājas valsts obligācijas vismaz 250 000 eiro vērtībā, Īrija – tiem, kas nopērk nekustamo īpašumu par vismaz 500 000 eiro. Pat krīzes saudzētās Austrijas likumi paredz, ka ārvalstu uzņēmēji, kuri izpelnījušies valstī labu slavu un kuru investīcijas tiek atzītas par stratēģiski svarīgām, var saņemt Austrijas pilsonību. Šajā gadījumā gan netiek minētas konkrētas summas, kas jāiegulda, lai iegūtu Austrijas pasi.
