Portāls: Streļčenoks izdevis rīkojumu KNAB darbiniekiem neapmaksāt virsstundas 2
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks 18.septembrī izdevis rīkojumu, ar kuru no 21.septembra KNAB darbiniekiem tiek pārtraukts apmaksāt virsstundas, vēta portāls “irir.lv”.
KNAB lūgta informācija par šo rīkojumu, tā iemesliem un ietekmi uz korupcijas apkarošanas darbu kopumā, ņemot vērā, ka koruptīvi noziegumi mēdz notikt arī pirms un pēc valstī noteiktā oficiālā darba laika, taču birojs ceturtdienas laikā tā arī neesot radis iespēju atbildēt uz šiem jautājumiem.
Streļčenoka rīkojums paredzot virsstundas kompensēt ar “apmaksātu atpūtas laiku”, kuru darbiniekiem vajadzēs saskaņot ar priekšniekiem.
Kā vēsta portāls, papildus šim rīkojumam Streļčenoks arī grozījis KNAB iekšējās darba kārtības noteikumus, nosakot, ka “darbinieks ne vēlāk kā divas darba dienas pirms iepriekš plānotā virsstundu vai nakts darba sagatavo un iesniedz KNAB priekšniekam ar tiešo vadītāju un biroja priekšnieka vietnieku saskaņotu ziņojumu, kurā norāda attiecīgā darba veikšanas pamatojumu, plānoto laiku un ilgumu, kā arī vēlamo laiku, kad virsstundas tiks kompensētas ar apmaksātu atpūtas laiku”.
Tāpat noteikts, ja virsstundu vai nakts darbu tomēr nav iespējams plānot, darbiniekiem ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc virsstundu vai nakts darba veikšanas jāsniedz ziņojums Streļčenokam par paveikto.
Vienlaikus 18.septembrī KNAB Sekretariāta vadītāja aicinājusi KNAB struktūrvienību vadītājus sniegt priekšlikumus par to tiešā pakļautībā esošo darbinieku atalgojuma palielināšanu.
Portāls atgādina, ka aizdomās par kukuļņemšanu pēdējo gadu laikā augstākā amatpersona – bijušais “Latvijas Dzelzceļa” vadītājs Uģis Magonis – tika aizturēta pēc oficiālā darba laika, kratīšanas turpinājās vēl vēlā naktī.
KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA paskaidroja, ka, ievērojot to, ka šogad virsstundu darba apmaksas pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, astoņos mēnešos bija vairāk nekā 20%, kā arī ņemot vērā tendences valsts budžeta veidošanā, pastāvēja budžeta neizpildes risks.
KNAB, plānojot iestādes budžeta izdevumus un ņemot vērā valsts budžeta veidošanas tendences nākamajiem plānošanas periodiem, izvērtēja iestādes finanšu iespējas turpināt apmaksāt pieaugošo virsstundu darbu, kā arī izvērtēja iespēju pāriet uz summēto darba laiku un pieņēma lēmumu, ka efektīvāk šobrīd būtu nemainīt darba laiku.
Analizējot KNAB darbību reglamentējošos iekšējos un ārējos normatīvos aktus, konstatēts, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta astotā daļa paredz iestādes vadītājam rīcības brīvību attiecībā uz virsstundu kompensēšanu, proti, virsstundu darbu var apmaksāt vai kompensēt ar apmaksātu atpūtas laiku, norādīja Sekretariāta vadītāja.
Tāpēc tika nosūtīts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) saskaņošanai KNAB iekšējās darba kārtības projekts, ar kuru noteikts turpmāk virsstundu darbu kompensēt ar atpūtas laiku. Ministru prezidente bez iebildumiem 15.septembrī to saskaņoja, norādīja Priedīte.
KNAB apzināja arī kārtību, kādā virsstundu darbs tiek apmaksāts citās tiesībaizsardzības iestādēs, un secināja, ka virsstundu darba kompensācija ar atpūtas laiku tiek veikta lielākajā vairumā tiesībaizsardzības iestāžu vairāku gadu garumā.
KNAB noteiktais darba laiks un tā apmaksas kārtība pastāvīgi tiek pilnveidota, piebilda Priedīte.
