Portāls: prokurors atcēlis aizdomās turamā statusu Zaharjinam un Segalam 1
Liepājas prokuratūras prokurors Uldis Kursinskis pērn decembrī atcēlis aizdomās turamo statusus maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” bijušajiem saimniekiem Iļjam Segalam un Sergejam Zaharjinam kriminālprocesā, kas bija sākts pēc trešā akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma, otrdien ziņo portāls “pietiek.com”.
Savukārt pašam Lipmanam šajā kriminālprocesā atcelts cietušā statuss, vēsta portāls. Kursinkis šo informāciju arī apstiprinājis.
Kriminālprocess Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē bija sākts par “Liepājas metalurga” amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un aktīvus. Kriminālprocesa, kas sākts 2012. gada 21.augustā, ietvaros tiek pārbaudīta informācija par iespējamu “Liepājas metalurga” vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā.
Tomēr, kā norāda “pietiek.com”, Ekonomikas policija šajā kriminālprocesā nekādas darbības nav veikusi jau vairāk nekā četrus mēnešus, jo lietas materiāli atrodas pārbaudē Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā, kas pagaidām saistībā ar to nav sniegusi nekādus paskaidrojumus.
Portāls noskaidrojis, ka Kursinskis lēmumā par aizdomās turamā statusa atcelšanu Zaharjinam un Segalam un cietušā statusa noņemšanu Lipmanam norādījis, ka 2012.gada augustā saņemts Lipmana pilnvarotās personas iesniegums, kurā minēts, ka kopš 2004.gada par Zaharjina vērtspapīru konta uzturēšanu 700 latu mēnesī maksā “Liepājas metalurgs”. Tādā veidā Zaharjins kopš 2004.gada faktiski piesavinājies uzņēmuma naudu 64,9 tūkstošu latu apmērā. Vienlaikus prokurors nav konstatējis, ka uzņēmumam un tā akcionāriem varētu rasties kaitējums no tā, ka uzņēmums vienam no tā akcionāriem no uzņēmuma līdzekļiem apmaksā viņa personiskās vajadzības – šajā gadījumā personiskā vērtspapīru konta uzturēšanu.
Savukārt Lipmana pārstāvis aģentūrai BNS pavēstīja, ka Lipmana pilnvarotā persona Mārtiņs Krieķis lūdzis ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru izskatīt iespējamību nomainīt uzraudzības iestādi kriminālprocesā pret bijušajiem “Liepājas metalurga” akcionāriem.
Krieķis iesniegumā Kalnmeieram minējis, ka ir saņēmis paziņojumu no izmeklēšanas iestādes kriminālprocesā pret Zaharjinu un Segalu, kurā norādīts, ka prasības iesniedzēja sūdzību par kriminālprocesa gauso izmeklēšanas gaitu nav iespējams izskatīt, jo kopš 2013.gada 28.augusta krimināllietas materiāli atrodas pārbaudē Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā.
Iesniegumā Krieķis paudis, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, kriminālprocesā pret bijušajiem “Liepājas metalurga” akcionāriem nenotiek nekāda virzība, lai sasniegtu noteikto kriminālprocesa mērķi bez neattaisnotas novilcināšanas.
Krieķis iesniegumā Kalnmeieram vērš uzmanību uz to, ka pusotru gadu ilgušajā kriminālprocesā joprojām nav iegūts un nostiprināts pietiekams pierādījumu kopums aizdomās turēto personu saukšanai pie kriminālatbildības un aizdomās turētās personas nav arī aizturētas. Tāpat viņš atzīmējis, ka nav veiktas darbības, lai izslēgtu aizdomās turēto personu prettiesiskās rīcības turpināšanu, kā arī nav veiktas ekspertīzes būtisku apstākļu noskaidrošanai un nav nopratināti visi liecinieki, kuru sniegtai informācijai ir vai varētu būt izšķiroša nozīme šajā kriminālprocesā. Viņš arī uzsvēris, ka kriminālprocesā nav iegūti pierādījumi no ārvalstīm, kur atrodas ārzonas uzņēmumi, caur kuriem aizdomās turētās personas, iespējams, ir veikušas prettiesiskās darbības.
Vienlaikus, lai arī iespējamo noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas sankcija paredz mantas konfiskāciju vainīgajām personām, šo personu manta nav pakļauta arestam, kas ļāva šīm personām piederošo mantu “pārrakstīt” uz ārvalstu uzņēmumiem, kuros, iespējams, patiesie labuma guvēji ir šīs pašas personas, teikts Krieķa iesniegumā.
Lipmana pilnvarotais pārstāvis pauda, ka uzraudzības funkciju šajā kriminālprocesā īstenojošās prokuratūras iestādes, konkrēti – Liepājas prokuratūra un Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra, vai nu nav ieinteresētas uzraudzīt izmeklēšanas gaitu un aktīvi veicināt to, pieļaujot apzinātu bezdarbību, vai arī nespēj šo uzraudzības funkciju pienācīgi veikt kādu citu apstākļu dēļ, kā rezultātā kriminālprocesā tiks pieļauta neattaisnota novilcināšana un kriminālprocesa mērķi netiks sasniegti, bet pati krimināllieta, iespējams, tiks izbeigta, kas nebūtu pieļaujami un ir pretēji sabiedrības interesēm.
“Ņemot vērā minēto, lūdzu jūs izskatīt šo iesniegumu un sniegt man atbildi pēc būtības, un izmantot savas noteiktās tiesības, nosakot kriminālprocesā citu uzraudzības iestādi, piemēram, Rīgas tiesu apgabala prokuratūru vai citu,” iesniegumā Kalnmeieram norādījis Krieķis.
Jau vēstīts, ka Valsts policijā ir sākts kriminālprocess par “Liepājas metalurga” amatpersonu iespējamo pretlikumīgo rīcību, piesavinoties naudas līdzekļus un citus uzņēmuma aktīvus. Uzņēmuma vadība 2012.gada septembrī apgalvoja, ka viņiem nav sīkākas informācijas par iemeslu kriminālprocesa sākšanai.
Tāpat ziņots, ka “Liepājas metalurga” pamatražošana apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ ir pārtraukta kopš 2013.gada pavasara. Pērn 10.septembrī Liepājas tiesa apstiprināja “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa plānu, kas paredzēja kompānijas darbības atsākšanu līdz septembra beigām, kā arī investora piesaisti, bet tas noteiktajā laikā nenotika. Tiesa 12.novembrī pasludināja kompāniju par maksātnespējīgu.
